No 18. februāra līdz 9. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzejā notiks piektā Purvīša balvas izstāde, kur būs skatāms glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju un videomākslas kopums, ko radījuši piektajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2015. un 2016. gadā izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.

Kopumā Purvīša balvas 2017 fināla atlasei tika nominēti 25 mākslinieki un mākslinieku grupas, kuru radošais veikums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2014. gada 1. decembra līdz 2016. gada 7. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte. Izstādes atklāšana notiks 17. februārī plkst. 19.00

Arturs Bērziņš balvai nominēts par personālizstādi "Attēldarbi" galerijā "Māksla XO" (17.12.2015.–19.01.2016.) un personālizstādi "Attēldarbi II" Olaines vēstures un mākslas muzejā (09.11.–08.12.2016.).

Nominācijas pamatojums: "Arturs Bērziņš analizē, burtiski preparē pa daļām, kāpēc mēs redzam tā, kā mēs redzam. Ar ko atšķiras skatīšanās vakar no skatīšanās šodien, kā atšķiras attēli atkarībā no skatīšanās tehnikas un apstākļiem. Bērziņš grib saprast pasauli. Viņš domā par pasauli caur saviem nelielajiem zīmējumiem uz koka dēlīšiem, kur attēloti Latvijā ierasti ainaviski motīvi. Un, protams, vienkārši tas nav. Par to liecina tas, ka jau pagātnes dižie filozofi, kuru traktātu citātus mākslinieks iekļāvis savos darbos, neatlaidīgi nodarbojušies ar šo problēmu. Izstādes veiksme – ka koncepcija pilnībā sakļaujas ar tās formu. "Pilnīga" ainava tiek pamazām izģērbta līdz koka skeletam, un pārsteidzošā kārtā tas veido perfektas un pareizas pilnības iespaidu," stāsta ekspertu darba grupas vadītāja, mākslas zinātņu doktore Elita Ansone.

"Arturs Bērziņš šajā izstādē jaunā līmenī demonstrē savu tehniku. Tā šoreiz ir salikta, proti, zīmuļa zīmējums uz koka dēlīšiem un – filozofisku tekstu lasīšana un refleksija par tiem. (Tehnikas otro sastāvdaļu, piebildīšu, reti kurš mākslinieks ir apguvis.) Zīmējumi nav ilustrācijas filozofiskām (Platona, Aristoteļa, Vitgenšteina) teorijām – zīmējumi ir filozofiska domāšana ar vizuālās izteiksmes līdzekļu palīdzību. To iespējams pateikt arī ar paradoksa palīdzību: Kants varētu nonākt pie savas teorijas par telpu kā tikai mūsu uzskates jeb vērojuma (Anschauung) formu, skatoties uz vienu no Artura Bērziņa zīmējumiem šajā ekspozīcijā, taču, būdams ģeniāls domātājs, izdarījis to neatkarīgi un pirms Bērziņa," uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

"Mākslinieks pats atzīst, ka – līdzīgi muzikāliem skaņdarbiem – šī izstāde, kuras partitūra ir attēls, stāsta par interpretācijām un intonācijām. Manuprāt, šai darbībā autors ir sasniedzis apbrīnojamu vieglumu un virtuozitāti, keidžisku asprātību, caur kuru teksti un attēli tiek dekonstruēti un atkal salikti jaunās, intriģējošās skaņu kombinācijās.

Artura Bērziņa "Attēldarbi II" ir it kā par to pašu, par ko tāda paša nosaukuma izstāde pirms gada, un par līdzīgu tēmu, par ko bijušas vēl citas viņa izstādes pirms ilgāka laika, proti, par attiecībām starp attēliem un tekstiem. Lasot dažādu filozofijas klasiķu tekstus, tur fiksēto refleksiju, kas atsaucas uz vizuālo pieredzi, viņš ilustrē ar vienkāršiem – ar parasto zīmuli uz mazām koka plāksnītēm – attēliem. Būtībā šāda atkārtojoša mākslinieka pozīcija ir ļoti riskanta, draudot ar iestrēgušas plates troksni skanīgas kompozīcijas vietā. Taču Bērziņa gadījumā man joprojām ļoti patīk, kā šie darbi skan un kādas vibrācijas un smalku rezonansi tie izraisa," skaidro lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Ivars Drulle balvai nominēts par personālizstādi "Manai dzimtenei" galerijā "Alma" (30.11.2016.–20.01.2017.).

Nominācijas pamatojums: "Izstāde ir sāga par izmirstošajiem Latvijas laukiem, vecajām muižu un dzīvojamajām ēkām, kas pēc būtības ir kultūras mantojums, taču neatgriezeniski aizies bojā. 15 km rādiusā ap savu Vidzemes lauku māju mākslinieks reģistrējis aptuveni 350 pamestu ēku. Fotografējis tās un atzīmējis kartē. Nevar noticēt, cik to ir daudz! Līdzās dokumentālai fiksācijai autors radījis objektus, kuru tēlaino struktūru veido atsevišķu pamesto māju silueti abstraktā telpā, kuru saēd rūsas faktūras. Rūsa kā laikmeta zobs, kas nograuzīs mūsu tradicionālo materiālo vērtību mantojumu. Kinētisku objektu "Latvija" kā bezgalīgā filmā veido slīdoša ainava, uz kuras fona nonstopā ceļo riteņbraucējs. Objekts kā tādā nebeidzamā samsāras ratā griež neizbēgamo Latvijas likteni. Izstādes nosaukumam izmantoto Jāņa Petera / Raimonda Paula dziesmas nosaukumu varētu uztvert kā ironisku, ja vien tas nebūtu tik traģiski," ekspertu izvēli pamato darba grupas vadītāja Dr. art. Elita Ansone.

"Izstāde, kas savākusi materiālu Latvijas laukos un radījusi no tā atmosfēru un tēlus, kas burtiski satriec, – redzam dabiskā nāvē mirstošu civilizāciju. Bez dabas katastrofām un force majeure brūk simtiem reiz apdzīvotu vietu. Izstādes analītiskais segments – diapozitīvi un karte – biedē ar savu sausumu, turpretī posta metaforas, kas izvērstas lielizmēra objektos un sarežģītā skulpturāli gleznieciskā kinētikā, spīdzina ar savu izsmalcināto estētiku. Īsts nolemtības trilleris," papildina mākslas zinātniece, kuratore Inga Šteimane.

Kristaps Epners balvai nominēts par personālizstādi "Vingrinājumi" peldošajā mākslas centrā "Noass" (20.05.–24.07.2016.).

Nominācijas pamatojums: "Izstādē video un instalācijas formātā notikusi iedziļināšanās profesionāla vingrotāja ikdienā. Inscenēts, fragmentēts dokumentālisms kā metode māksliniekam ļauj ne vien bezkaislīgi fiksēt, bet arī apbrīnot specifisko vidi un mērķtiecību, koncentrēšanos, neatlaidību, kas vērojama sportista it kā monotonajā dzīvē, tiecoties pēc skaidri definēta ideāla (šķietami kontrastējoša radošo profesiju pārstāvju dzīvesveidam). Interaktīvais, komunikablais iekārtojums minimālisma estētikā ieturēto ekspozīciju padara saistošu arī jaunākās paaudzes izstāžu apmeklētājiem," skaidro mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Izvērsts, labi strukturēts un detaļās izstrādāts darbs, kas rāda laikmetīgajai mākslai neērtu vielu – fiziski trenētus un disciplinētus ķermeņus. Kvalitatīvi veidotais video "ievelk", neļauj atslābt uzmanībai, kā virstēmu izvirzot sportu kā rituālu un meditatīvu, personību izsakošu praksi," komentē mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Atis Jākobsons balvai nominēts par personālizstādi "Dark Matter" Mūkusalas Mākslas salonā (22.05.–27.06.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Enerģētiska, fascinējoša izstāde, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu – kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi. Ata Jākobsona vienlaikus romantiski konceptuālā, sensuāli izsmalcinātā un vēsi abstraktā pieeja interesanti sasaucas ar vairākām atšķirīgām mākslas vēsturē pieredzētām utopijām, to skaitā K. Maļeviča, E. Ļisicka projektiem," stāsta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Izstāde iezīmē autora oriģinālo rokrakstu, neaizvietojamo vietu Latvijas mūsdienu mākslā. Motīvi, arī atkārtoti, nekļūst vienmuļi, profesionālā un tehniskā kvalitāte šaubas nerada," piebilst mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

"Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas," pauž savu viedokli mākslas zinātniece Elita Ansone.

Voldemārs Johansons balvai nominēts par videoinstalāciju "Slāpes" starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" ietvaros bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (04.–10.09.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Autors mērķtiecīgi interesējas par skaņas, kā arī citu viļņu kustību dabā un, izejot no uzkrātajām zināšanām un prasmēm, rada monumentālu mākslas tēlu – okeāna vētras pieminekli. Meditatīvi noraugoties tajā, var labi sajust šausmu atblāzmu, kas vienā mirklī pārņemtu vērotāju, ja tas atrastos tiešā kontaktā ar dabisko, nevis mākslas valodā tulkoto stihiju.

Johansona darbs ir novatorisks, aktuāls, 21. gadsimta uztveres specifikai adekvāts mākslas vēsturē aprobētā žanra – marīnas risinājums ar trāpīgu un dziļu iedarbību. Tā jēga ir pārdzīvojums – stihijas sajūtas tvērums un ģenerēšana skatītājos (kuru dvēselēs, zināms, arī ik pa laikam mēdz plosīties stihijas), savukārt lielākā veiksme – spēja atteikties no visa liekā.

Šāds tehnoloģiju laikmeta mākslas darba radīts pārdzīvojums nebūtu iespējams, ja tam trūktu izpildījuma perfekcijas, ko nodrošinājuši operatori Andrejs Rudzāts, Māris Pilāts un skaņas redaktors Ernests Ansons," ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Dabas stihiskums un varenība kā klasiska romantisma laikmeta tēma Voldemāra Johansona grandiozajā videodarbā ar vētrā bangojošo okeāna virsmu kļūst par jaunu, mūsdienu tehniskās bāzes nodrošinātu, vizuālu un emocionālu pieredzi. Projekcijas izmērs, kvalitatīvais optiskais izpildījums un skaņas pavadījums fascinē ar iespēju neklātienē un drošībā vērot force majeure iekšējo struktūru un estētiku," papildina mākslas zinātniece Daina Auziņa.

Maija Kurševa balvai nominēta par darbu "Dzīvesprieks" izstādē "Lielāks miers, mazāks miers" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (07.10.–15.11.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Kustīga attēla siena, kuras priekšā vēl citi kustīgi un statiski attēli. Realitātes fragmenti un formu spēles, kuru kustība nekur tā arī nevirzās. It kā kaut kas vispārīgs, abstrakts vai tieši otrādi – detalizēts, pārāk konkrēts. Pārstāstīt (pat prātā), kas tieši tas ir, šķiet vai nu neiespējami vai muļķīgi. Vai paskaidrot racionāli, ko redzamais nozīmē, – vēl nejēdzīgāk. Tomēr par spīti – vai tieši otrādi, šīs nenotveramības dēļ – dotais darbs manā uztverē nostrādā ar magnētisku reakciju. Arī savā ziņā kustību, kurā ir kaut kas pievelkošs un atgrūdošs vienlaikus. Mēģinājumā šo "kaut ko" noformulēt izpalīdz autores pašas komentārs darba anotācijā, ka tas ir par nemieru kā eksistences stāvokli. Droši vien tāpēc, ka tik personīgs, tas spēj pietuvināti norezonēt arī manī kā skatītājā," uzskata mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Anda Lāce balvai nominēta par performanci "Atindēšana" izstādes "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" ietvaros laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (10.06.2016.).

Nominācijas pamatojums: "Latvijas performanču mākslā ir viena spilgta autore, un tā ir Anda Lāce. Viņas pēdējā performance "Atindēšana" ir kā daudzpakāpju ekoloģiski femīna raķete (Dišāna un Brūsa Naumana "strūklakas", citāti, muzikāli čuksti, indivīds un sabiedrība, mākslinieks un publika...), kas piezemējusies "uz mākslas jumta" (tiešā un pārnestā nozīmē). Šo darbu nevar atstāt neievērotu, lai arī tas bija aplūkojams tikai dažas stundas," ekspertu viedokli pamato filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

"Andas Lāces performance saistīja ar tās vizuālo un emocionālo slāņainību, ko veidoja gan savstarpēju kontrastu, gan saplūstoši pavedieni-motīvi. Tie reizē bija ļoti konkrēti, bet arī trausli un nenoteikti, dadaistiski melanholiskai poētikai mijoties ar gotisku monotoniju. Šie pavedieni bija, piemēram, paša notikuma un tā publikas neskaidrā sapulcēšanās naksnīgajā pilsētas vidē, mākslinieces romantiskais tēls ledus bruņās, no kurām plūst nebeidzama tumša viela, garāmstaigājošo runātāju-dziedātāju rečitatīvie tekstu fragmenti no Bībeles, ūdens ķīmijas aprakstiem, mitoloģijas un ārstniecības augu rokasgrāmatām u.tml., dziedinošie sūkļi, kas tikai šķietami var dziedināt jeb mazināt indi. Kad performances noslēgumā tumšā viela mirdzošajās bruņās izsīkst, runātāju nosacīti absurdie teksti pārvēršas muzikālos čukstos, bet blīvais, uzsūcošo tēlu-elementu paklājs no stikla jumta / grīdas ir pārvietots un kļuvis par izlietotu, amorfu masu, atsedzas banāls attēls – kaķis. Tajā ir kaut kas, kas atlaiž melanholiski monotono spriedzi. Siltums un maigums," stāsta lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons balvai nominēti par izstādi "Dziesma" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka tekstos visbiežāk lietotais vārds ir "saule", tad seko "meita", bet trešajā vietā ir "Dievs". Izstādei izvēlēts vārds "Dievs", un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu "Dievzemīte I" no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas tapusi no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas," izstādi raksturo darba grupas vadītāja Elita Ansone.

"Lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai," komentē Latvijas Mākslas akadēmijas asoc. profesors Jānis Taurens.

Purvīša balvas 2017 ieguvēju noteiks žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Piektā Purvīša balva tiks pasniegta 2017. gada 17. februārī plkst. 18:00, atklājot Purvīša balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā izstāžu zālē.

Par Purvīša balvu

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir EUR 28 500 (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".

Latvijas Nacionālā muzeja darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10:00–18:00, piektdienās 10:00–20:00, sestdienās, svētdienās 10:00–17:00, pirmdienās slēgts

Svētdien, 19. februārī, plkst. 18:00 kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē būs skatāma filma "Lauva" ("Lion", Austrālija, 2016).

Pazudis piecu gadu vecumā tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām un ģimenes, graustu iemītnieks Sarū pārcieš daudzas likstas, līdz viņu adoptē pāris no Austrālijas. Divdesmit piecus gadus vēlāk, apbruņojies vienīgi ar izpētes programmu "Google Earth", Sarū ir gatavs atrast savu ģimeni, no kuras viņš tika šķirts bērnībā.

Filma hindi, angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Režisors Gerts Deiviss, lomās Devs Patels, Nikola Kidmena, Rūnija Mara.

No 16. līdz 19. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks otrās "Kolumbijas filmu dienas", kuru laikā bez maksas būs iespējams noskatīties trīs dažādas kolumbiešu filmas.

Otrās "Kolumbijas filmu dienas" organizē Kolumbijas konsulāts Latvijā sadarbībā ar Kolumbijas vēstniecību, Kolumbijas Ārlietu ministriju un Latvijas Ārlietu ministriju, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar Kolumbijas kultūras daudzveidību. "Kolumbijas filmu dienas" ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 svinīgi atklās Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne un Latvijas Universitātes asoc. prof. un Ibēristikas studiju katedras vadītāja Alla Plačinska. Filmas tiks izrādītas spāņu valodā ar angļu subtitriem un sinhroni tiks tulkotas latviešu valodā. Paralēli "Kolumbijas filmu dienām" apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Kolumbijas fotogrāfiju izstādi. Visi "Kolumbijas filmu dienu" pasākumi ir pieejami bez maksas.

"Filmas atspoguļo Kolumbijas vēstures, kultūras un literatūras bagātību, kā arī Kolumbijas mūzikas kontrastaino dažādību, ievedot skatītājus dažādās realitātēs un parādot valsti no dažādiem skatpunktiem. Latviešu skatītāji ar Kolumbijas filmām tiks iepazīstināti otro reizi, lai turpinātu veicināt ne tikai Kolumbijas, bet visu Latīņamerikas valstu sadraudzību kultūras, tūrisma, tirdzniecības un citās jomās," stāsta Latvijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde un aicina iepazīties ar Kolumbijas kultūru, apmeklējot "Kolumbijas filmu dienas".

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 dokumentāla un biogrāfiska filma "Apaporis: Vienu upi meklējot" (Kolumbija/ASV, 2010, 72 min.)

Filma veidota pēc Veida Deivisa grāmatas "Viena upe" motīviem un balstīta uz patiesiem notikumiem. Filma ir mistisks ceļojums, kas izvedīs cauri neiemītai, grūti aizsniedzamai, kara bloķētai zonai, kas atrodas Amazones Ziemeļrietumos, kuru apdzīvo Kabijari un Kubeo pamatiedzīvotāji. Amazones upe ir vienīgais logs, lai ieskatītos aizliegtajā zonā, kurā patrulē vardarbīgi grupējumi, runā 25 valodās un kur daudzi no iedzīvotājiem atšķir piecpadsmit zaļo toņu nokrāsas. Filma ļaus ielūkoties pamatiedzīvotāju kultūras un etnogrāfiskajās dzīlēs un dos ieskatu to noslēpumainajās zināšanās par dabu – dzīvības, medicīnas un psihotropajiem augiem. Lai gan kopienas zina par naudas eksistenci, tās joprojām turpina iemainīt lietas.

Sestdien, 18. februārī, plkst. 16:00 biogrāfiska filma "Gabo – Gabriela Garsija Markesa realitātes maģija" (Kolumbija/Spānija, 2015, 88 min.).

Džastina Vēbera dokumentārā filma "Gabo – Gabriela Garsija Markesa realitātes maģija" ir darbs, kas kino mīļotāju sarakstā atzīmēts ar "jāredz". Tas vēsta par Latīņamerikas rakstnieku un domātāju Gabrielu Garsiju Markesu, un tajā iekļautas ne tikai intervijas un arhīvu materiāli, bet arī pasaules politisko līderu viedokļi, radinieku stāsti un arī uz ielas sastaptu cilvēku domas. Tas ir neticams stāsts par to, kā puika no mazas pilsētiņas Karību jūras krastā kļuva par rakstnieku un iekaroja miljoniem lasītāju sirdis, mainot viņu realitātes uztveri un uzrunājot ne tikai sabiedrības zemākos slāņus, bet arī pašus ietekmīgākos pasaules politiskos līderus. Gabriels Garsija Markess ir populārākais Latīņamerikas autors, iespējams, labākais spāņu rakstnieks kopš Servantesa, un sarakstījis neskaitāmus darbus, tostarp romānu "100 vientulības gadi", kas ir viens no viņa populārākajiem darbiem. Filma ir spēcīgs autobiogrāfisks stāsts, kurā dzīve un darbs savijas ar smalkiem un savstarpēji saistītiem pavedieniem, atklājot neticamu cilvēka iztēles spēku.

Svētdien, 19. februārī, plkst. 16:00 dokumentāla filma par Karību mūziku ""Porro": veidots Kolumbijā" (Kolumbija/ASV, 2014, 77 min.).

Dokumentālās filmas autore un režisore ir Adriana Lusija – slavena Kolumbijas mūzikas pazinēja. Filma ir interesants un aizraujošs stāsts par Kolumbijas mūziku un tās ritmu pirmsākumiem, kas meklējami Adrianas dzimtajā pilsētā Kordovā, kur, sajaucoties Karību jūras piekrastē dzīvojošām rasēm un kultūrām, izveidojās brīnišķīga mūzika. Viss ir mūzika – auglīgajiem Kolumbijas laukiem ir savas skaņas, savukārt cilvēkiem, strādājot uz laukiem vai dzenot mājdzīvniekus mājās, atkal ir citas skaņas. Tā ir mūzika, ko vēlas parādīt arī Adriana Lusija, jo filma ir veltījums "Porro" jeb Kolumbijas kumbijas ritmam un tās saiknei ar citām skaņām Kolumbijā. Filmas laikā skatītāji ceļos kopā ar Adrianu Lusiju pa Kolumbijas mūzikas dzīlēm, iepazīstoties ar izcilu Karību mūziku, leģendāriem izpildītājiem un dejotājiem, kā arī viņas oriģinālmūziku autores izpildījumā.

Kolumbijas Republikas Goda konsulāts Latvijā tika atklāts 2005. gada 7. jūlijā ar Goda konsulu Robertu Bindi. Konsulāta atklāšana kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas un Kolumbijas divpusējās attiecībās. Kolumbijas Goda konsulāts Latvijā ir atbalstījis tirdzniecības saišu paplašināšanu, rīkojot Latvijas uzņēmēju braucienu uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu, kā arī atbalsta dažādus kultūras apmaiņas pasākumus Latvijā un Kolumbijā, rīkojot salsas festivālu Rīgā, dāvinot kolumbiešu autoru grāmatu krājumus Latvijas bibliotēkai, Latvijas Universitātei un Latvijas Kultūras akadēmijai. 

Svētdien, 19. februārī, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz "Sarunu muzejā" ar piektās Purvīša balvas ieguvēju, kura vārds kļūs zināms kandidātu darbu izstādes atklāšanas ceremonijā LNMM galvenajā ēkā 17. februārī.

Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce vai arī trio Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons? Kurš uzvarēs? To ir grūti prognozēt. Tas intriģē, dara nemierīgu un rosina viedokļu apmaiņu. Visi astoņi kandidāti izgājuši cauri neatkarīgo ekspertu stingrajam profesionālajam vērtējumam. Regulāri sekojot līdzi Latvijas mākslinieku aktuālajam sniegumam izstādēs, divu gadu laikā Purvīša balvas 2017 finālam tika nominēti 25 projekti, kuru autoru radošais pienesums definēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā. Fināla atlasei tika izvirzīti tikai 8 pretendenti, par kuriem vairāk var izlasīt šeit.

Purvīša balvas 2017 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija, apspriežot minēto astoņu kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē, kas iekļauj dažādus laikmetīgās mākslas veidus – glezniecību, grafiku, tēlniecību, instalāciju un videomākslu.

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un noteikt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".

LNMM izglītības programmas "Sarunas muzejā" ietvaros apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja iepazīties ar uzvarētāju, noklausīties viņa stāstījumu par sevi un nominēto mākslas darbu, kā arī uzdot jautājumus. Sarunā piedalīsies mākslas zinātniece, Purvīša balvas 2017 neatkarīgo ekspertu komisijas pārstāve Daina Auziņa, kura sniegs ieskatu darbu atlases procesā, iezīmējot balvas vērtēšanas principus un kritērijus. Kopā mēģināsim analizēt laikmetīgās mākslas tendences, saprast tās būtību un nojaust nākotnes virzību.

Katrs pasākuma dalībnieks varēs gan bagātināt līdzšinējos personīgos priekšstatus, gan salīdzināt tos ar mākslas ekspertu un starptautiskas žūrijas atzinumu, izvirzot savu, nav izslēgts, ka pavisam citu, favorītu. Individuālo viedokli būs iespējams paust, aizpildot balsojuma anketu. Skatītāju simpātijas balvas ieguvēja vārdu uzzināsim Purvīša balvas izstādes noslēgumā, kad tiks apkopotas visas balsojuma anketas.

Nākamās "Sarunas" izstādē notiks 19. martā un 2. aprīlī plkst. 15:00, kad uz tikšanos ar skatītājiem atnāks citi Purvīša balvas 2017 kandidāti.

Uz "Sarunām" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens interesents. Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2 eiro. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 9. aprīlim.

Svētdien, 19. februārī, plkst. 12:00 Latvijas Nacionālajā operā un baletā būs skatāma balets-fantāzija bērniem un pieaugušajiem "Karlsons lido...".

"Kurš gan nezina Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, – vislabāko rotaļu biedru pasaulē? Omulīgais vīriņš ar propelleru uz muguras ir viens no Astridas Lindgrēnes grāmatu pazīstamākajiem varoņiem, kuru iemīļojuši gan bērni, gan pieaugušie. Tagad, pirmo reizi Latvijā, viņa piedzīvojumi skatāmi arī baleta izrādē! Jaunais Latvijas Nacionālā baleta iestudējums ļauj mazajiem skatītājiem izdzīvot visas slavenās Brālīša un Karlsona dēkas – pastaigu pa jumtiem, zagļu ķeršanu, pūcīgās auklītes Bokas jaunkundzes izjokošanu un smalkmaizīšu čiepšanu! Un kā īpašs saldēdiens ir grandiozas dzimšanas dienas svinības ar veselām astoņām tortēm un tikai vienu svecīti... Dzīvespriecīgais, krāsainais uzvedums aizved skatītājus uz pasauli, kur fantāzija saplūst ar īstenību – skursteņslauķi uz pilsētas jumtiem metas jautrā dejā, TV dīvas izkāpj no ekrāna un sarīko krāšņu rēviju, un pat konfektes sāk griezties apburošā valsī... Taču būtībā balets ir par ilgām pēc īsta drauga – tātad stāsts par katru no mums.

Karlsona piedzīvojumus mūzikā ietērpis viņa vārdabrālis – komponists Juris Karlsons. Viņa dinamiskajā, kontrastiem bagātajā mūzikā kā jautrā karuselī savijas spilgti muzikāli raksturojumi ar it kā kaut kur dzirdētu intonāciju alūzijām. Horeogrāfiju izrādei veidojis Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, kurš jau radījis vairākus publikas iemīļotus iestudējumus visai ģimenei. Mārtiņa Vilkārša krāsainā scenogrāfija aizved skatītājus uz 70. gadu Stokholmu, bet Ilzes Vītoliņas veidotie tērpi ir kā grezna modes parāde."

"Karlsons lido..." saņēmis Lielo mūzikas balvu 2013 kategorijā "Gada uzvedums".

Iestudējums tapis pēc Astridas Lindgrēnes stāsta “Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Biļetes nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Svētdien, 19. februārī, plkst. 11:00 Latvijas Leļļu teātrī būs skatāma Dmitrija Petrenko izrāde "Neglītais pīlēns" pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem.

Dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena literārā pasaka par mazo, vientuļo pīlēnu, kurš izauga par skaistu gulbi, ir daudzu paaudžu iemīļota lasāmviela. Šis stāsts ir skaudras realitātes atspoguļojums, bet, tāpat kā citas Andersena pasakas, to caurauž sirsnība, gudrība un cilvēka iekšējā skaistuma apziņa.

Izrādes režisors Dmitrijs Petrenko stāsta: "Andersens savās pasakās eksistenciālus jautājumus risina caur spilgtiem, dzīviem un "krāsainiem" tēliem. Pasaka "Neglītais pīlēns" ir viens no pazīstamākajiem Andersena stāstiem, un mūsu radošā komanda gribēja tieši šo pasaku iestudēt bērnu auditorijai. Izrādes tēma ir cilvēka pieaugšana."

Izrādē darbojas lelles-objekti, kuri stāsta gaitā iegūst dažādas nozīmes. Izrādē ir ieviesti daži jauni raksturi un sižeta pagriezieni, kas nav atrodami Andersena pasakā. Izrāde veidota tā, lai stāsts būtu vieglāk un interesantāk uztverams tieši bērnu auditorijai.

Režisors, Dmitrijs Petrenko, dramatizētājs: Matīss Gricmanis, māksliniece: Liene Mackus, komponists: Gatis Grāvers, lomās: Santa Didžus, Miķelis Žideļūns, Arnita Jaunzeme

Šeit iespējams izlasīt Lindas Curikas recenziju par izrādi.

Izrādes ilgums: 1 h (2 cēlieni), ieteicamais vecums: 5+. Biļetes nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

No 18. februāra līdz 9. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzejā notiks piektā Purvīša balvas izstāde, kur būs skatāms glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju un videomākslas kopums, ko radījuši piektajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2015. un 2016. gadā izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.

Kopumā Purvīša balvas 2017 fināla atlasei tika nominēti 25 mākslinieki un mākslinieku grupas, kuru radošais veikums novērtēts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2014. gada 1. decembra līdz 2016. gada 7. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte. Izstādes atklāšana notiks 17. februārī plkst. 19.00

Arturs Bērziņš balvai nominēts par personālizstādi "Attēldarbi" galerijā "Māksla XO" (17.12.2015.–19.01.2016.) un personālizstādi "Attēldarbi II" Olaines vēstures un mākslas muzejā (09.11.–08.12.2016.).

Nominācijas pamatojums: "Arturs Bērziņš analizē, burtiski preparē pa daļām, kāpēc mēs redzam tā, kā mēs redzam. Ar ko atšķiras skatīšanās vakar no skatīšanās šodien, kā atšķiras attēli atkarībā no skatīšanās tehnikas un apstākļiem. Bērziņš grib saprast pasauli. Viņš domā par pasauli caur saviem nelielajiem zīmējumiem uz koka dēlīšiem, kur attēloti Latvijā ierasti ainaviski motīvi. Un, protams, vienkārši tas nav. Par to liecina tas, ka jau pagātnes dižie filozofi, kuru traktātu citātus mākslinieks iekļāvis savos darbos, neatlaidīgi nodarbojušies ar šo problēmu. Izstādes veiksme – ka koncepcija pilnībā sakļaujas ar tās formu. "Pilnīga" ainava tiek pamazām izģērbta līdz koka skeletam, un pārsteidzošā kārtā tas veido perfektas un pareizas pilnības iespaidu," stāsta ekspertu darba grupas vadītāja, mākslas zinātņu doktore Elita Ansone.

"Arturs Bērziņš šajā izstādē jaunā līmenī demonstrē savu tehniku. Tā šoreiz ir salikta, proti, zīmuļa zīmējums uz koka dēlīšiem un – filozofisku tekstu lasīšana un refleksija par tiem. (Tehnikas otro sastāvdaļu, piebildīšu, reti kurš mākslinieks ir apguvis.) Zīmējumi nav ilustrācijas filozofiskām (Platona, Aristoteļa, Vitgenšteina) teorijām – zīmējumi ir filozofiska domāšana ar vizuālās izteiksmes līdzekļu palīdzību. To iespējams pateikt arī ar paradoksa palīdzību: Kants varētu nonākt pie savas teorijas par telpu kā tikai mūsu uzskates jeb vērojuma (Anschauung) formu, skatoties uz vienu no Artura Bērziņa zīmējumiem šajā ekspozīcijā, taču, būdams ģeniāls domātājs, izdarījis to neatkarīgi un pirms Bērziņa," uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

"Mākslinieks pats atzīst, ka – līdzīgi muzikāliem skaņdarbiem – šī izstāde, kuras partitūra ir attēls, stāsta par interpretācijām un intonācijām. Manuprāt, šai darbībā autors ir sasniedzis apbrīnojamu vieglumu un virtuozitāti, keidžisku asprātību, caur kuru teksti un attēli tiek dekonstruēti un atkal salikti jaunās, intriģējošās skaņu kombinācijās.

Artura Bērziņa "Attēldarbi II" ir it kā par to pašu, par ko tāda paša nosaukuma izstāde pirms gada, un par līdzīgu tēmu, par ko bijušas vēl citas viņa izstādes pirms ilgāka laika, proti, par attiecībām starp attēliem un tekstiem. Lasot dažādu filozofijas klasiķu tekstus, tur fiksēto refleksiju, kas atsaucas uz vizuālo pieredzi, viņš ilustrē ar vienkāršiem – ar parasto zīmuli uz mazām koka plāksnītēm – attēliem. Būtībā šāda atkārtojoša mākslinieka pozīcija ir ļoti riskanta, draudot ar iestrēgušas plates troksni skanīgas kompozīcijas vietā. Taču Bērziņa gadījumā man joprojām ļoti patīk, kā šie darbi skan un kādas vibrācijas un smalku rezonansi tie izraisa," skaidro lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Ivars Drulle balvai nominēts par personālizstādi "Manai dzimtenei" galerijā "Alma" (30.11.2016.–20.01.2017.).

Nominācijas pamatojums: "Izstāde ir sāga par izmirstošajiem Latvijas laukiem, vecajām muižu un dzīvojamajām ēkām, kas pēc būtības ir kultūras mantojums, taču neatgriezeniski aizies bojā. 15 km rādiusā ap savu Vidzemes lauku māju mākslinieks reģistrējis aptuveni 350 pamestu ēku. Fotografējis tās un atzīmējis kartē. Nevar noticēt, cik to ir daudz! Līdzās dokumentālai fiksācijai autors radījis objektus, kuru tēlaino struktūru veido atsevišķu pamesto māju silueti abstraktā telpā, kuru saēd rūsas faktūras. Rūsa kā laikmeta zobs, kas nograuzīs mūsu tradicionālo materiālo vērtību mantojumu. Kinētisku objektu "Latvija" kā bezgalīgā filmā veido slīdoša ainava, uz kuras fona nonstopā ceļo riteņbraucējs. Objekts kā tādā nebeidzamā samsāras ratā griež neizbēgamo Latvijas likteni. Izstādes nosaukumam izmantoto Jāņa Petera / Raimonda Paula dziesmas nosaukumu varētu uztvert kā ironisku, ja vien tas nebūtu tik traģiski," ekspertu izvēli pamato darba grupas vadītāja Dr. art. Elita Ansone.

"Izstāde, kas savākusi materiālu Latvijas laukos un radījusi no tā atmosfēru un tēlus, kas burtiski satriec, – redzam dabiskā nāvē mirstošu civilizāciju. Bez dabas katastrofām un force majeure brūk simtiem reiz apdzīvotu vietu. Izstādes analītiskais segments – diapozitīvi un karte – biedē ar savu sausumu, turpretī posta metaforas, kas izvērstas lielizmēra objektos un sarežģītā skulpturāli gleznieciskā kinētikā, spīdzina ar savu izsmalcināto estētiku. Īsts nolemtības trilleris," papildina mākslas zinātniece, kuratore Inga Šteimane.

Kristaps Epners balvai nominēts par personālizstādi "Vingrinājumi" peldošajā mākslas centrā "Noass" (20.05.–24.07.2016.).

Nominācijas pamatojums: "Izstādē video un instalācijas formātā notikusi iedziļināšanās profesionāla vingrotāja ikdienā. Inscenēts, fragmentēts dokumentālisms kā metode māksliniekam ļauj ne vien bezkaislīgi fiksēt, bet arī apbrīnot specifisko vidi un mērķtiecību, koncentrēšanos, neatlaidību, kas vērojama sportista it kā monotonajā dzīvē, tiecoties pēc skaidri definēta ideāla (šķietami kontrastējoša radošo profesiju pārstāvju dzīvesveidam). Interaktīvais, komunikablais iekārtojums minimālisma estētikā ieturēto ekspozīciju padara saistošu arī jaunākās paaudzes izstāžu apmeklētājiem," skaidro mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Izvērsts, labi strukturēts un detaļās izstrādāts darbs, kas rāda laikmetīgajai mākslai neērtu vielu – fiziski trenētus un disciplinētus ķermeņus. Kvalitatīvi veidotais video "ievelk", neļauj atslābt uzmanībai, kā virstēmu izvirzot sportu kā rituālu un meditatīvu, personību izsakošu praksi," komentē mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Atis Jākobsons balvai nominēts par personālizstādi "Dark Matter" Mūkusalas Mākslas salonā (22.05.–27.06.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Enerģētiska, fascinējoša izstāde, kurā formas perfekcija tikai vairo satura dziļumu – kā tas funkcionēja mākslā pirms izkopta akadēmisma. Tā kā darbu saturs ir kaut kas ārpus mūsu zināšanu apvāršņiem eksistējošs, atpazīstamo ģeometrisko un ainavisko formu kontrasts, ogles un mašīneļļas materialitāte, ūdens virsmas un dzīvnieka ādas pulsācijas kļūst par vārtiem uz tumsas zemi. Ata Jākobsona vienlaikus romantiski konceptuālā, sensuāli izsmalcinātā un vēsi abstraktā pieeja interesanti sasaucas ar vairākām atšķirīgām mākslas vēsturē pieredzētām utopijām, to skaitā K. Maļeviča, E. Ļisicka projektiem," stāsta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Izstāde iezīmē autora oriģinālo rokrakstu, neaizvietojamo vietu Latvijas mūsdienu mākslā. Motīvi, arī atkārtoti, nekļūst vienmuļi, profesionālā un tehniskā kvalitāte šaubas nerada," piebilst mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

"Jākobsons pievienojies tai mākslinieku strāvai, kurus saista Visuma pētījumi un kuri pēdējā desmitgadē pievēršas fizikas un mistikas krustpunktiem, vēloties atgādināt par to, ka šajā pasaulē ir vairāk nezināmā nekā zināmā. Māksliniekam izdevies radīt viengabalainu, iespaidīgu vizuālo tēlu, kas rosina kā intelektuālās, tā emocionālās maņas," pauž savu viedokli mākslas zinātniece Elita Ansone.

Voldemārs Johansons balvai nominēts par videoinstalāciju "Slāpes" starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" ietvaros bijušajā tekstilfabrikā "Boļševička" (04.–10.09.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Autors mērķtiecīgi interesējas par skaņas, kā arī citu viļņu kustību dabā un, izejot no uzkrātajām zināšanām un prasmēm, rada monumentālu mākslas tēlu – okeāna vētras pieminekli. Meditatīvi noraugoties tajā, var labi sajust šausmu atblāzmu, kas vienā mirklī pārņemtu vērotāju, ja tas atrastos tiešā kontaktā ar dabisko, nevis mākslas valodā tulkoto stihiju.

Johansona darbs ir novatorisks, aktuāls, 21. gadsimta uztveres specifikai adekvāts mākslas vēsturē aprobētā žanra – marīnas risinājums ar trāpīgu un dziļu iedarbību. Tā jēga ir pārdzīvojums – stihijas sajūtas tvērums un ģenerēšana skatītājos (kuru dvēselēs, zināms, arī ik pa laikam mēdz plosīties stihijas), savukārt lielākā veiksme – spēja atteikties no visa liekā.

Šāds tehnoloģiju laikmeta mākslas darba radīts pārdzīvojums nebūtu iespējams, ja tam trūktu izpildījuma perfekcijas, ko nodrošinājuši operatori Andrejs Rudzāts, Māris Pilāts un skaņas redaktors Ernests Ansons," ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

"Dabas stihiskums un varenība kā klasiska romantisma laikmeta tēma Voldemāra Johansona grandiozajā videodarbā ar vētrā bangojošo okeāna virsmu kļūst par jaunu, mūsdienu tehniskās bāzes nodrošinātu, vizuālu un emocionālu pieredzi. Projekcijas izmērs, kvalitatīvais optiskais izpildījums un skaņas pavadījums fascinē ar iespēju neklātienē un drošībā vērot force majeure iekšējo struktūru un estētiku," papildina mākslas zinātniece Daina Auziņa.

Maija Kurševa balvai nominēta par darbu "Dzīvesprieks" izstādē "Lielāks miers, mazāks miers" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā (07.10.–15.11.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Kustīga attēla siena, kuras priekšā vēl citi kustīgi un statiski attēli. Realitātes fragmenti un formu spēles, kuru kustība nekur tā arī nevirzās. It kā kaut kas vispārīgs, abstrakts vai tieši otrādi – detalizēts, pārāk konkrēts. Pārstāstīt (pat prātā), kas tieši tas ir, šķiet vai nu neiespējami vai muļķīgi. Vai paskaidrot racionāli, ko redzamais nozīmē, – vēl nejēdzīgāk. Tomēr par spīti – vai tieši otrādi, šīs nenotveramības dēļ – dotais darbs manā uztverē nostrādā ar magnētisku reakciju. Arī savā ziņā kustību, kurā ir kaut kas pievelkošs un atgrūdošs vienlaikus. Mēģinājumā šo "kaut ko" noformulēt izpalīdz autores pašas komentārs darba anotācijā, ka tas ir par nemieru kā eksistences stāvokli. Droši vien tāpēc, ka tik personīgs, tas spēj pietuvināti norezonēt arī manī kā skatītājā," uzskata mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Anda Lāce balvai nominēta par performanci "Atindēšana" izstādes "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" ietvaros laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (10.06.2016.).

Nominācijas pamatojums: "Latvijas performanču mākslā ir viena spilgta autore, un tā ir Anda Lāce. Viņas pēdējā performance "Atindēšana" ir kā daudzpakāpju ekoloģiski femīna raķete (Dišāna un Brūsa Naumana "strūklakas", citāti, muzikāli čuksti, indivīds un sabiedrība, mākslinieks un publika...), kas piezemējusies "uz mākslas jumta" (tiešā un pārnestā nozīmē). Šo darbu nevar atstāt neievērotu, lai arī tas bija aplūkojams tikai dažas stundas," ekspertu viedokli pamato filozofijas doktors, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens.

"Andas Lāces performance saistīja ar tās vizuālo un emocionālo slāņainību, ko veidoja gan savstarpēju kontrastu, gan saplūstoši pavedieni-motīvi. Tie reizē bija ļoti konkrēti, bet arī trausli un nenoteikti, dadaistiski melanholiskai poētikai mijoties ar gotisku monotoniju. Šie pavedieni bija, piemēram, paša notikuma un tā publikas neskaidrā sapulcēšanās naksnīgajā pilsētas vidē, mākslinieces romantiskais tēls ledus bruņās, no kurām plūst nebeidzama tumša viela, garāmstaigājošo runātāju-dziedātāju rečitatīvie tekstu fragmenti no Bībeles, ūdens ķīmijas aprakstiem, mitoloģijas un ārstniecības augu rokasgrāmatām u.tml., dziedinošie sūkļi, kas tikai šķietami var dziedināt jeb mazināt indi. Kad performances noslēgumā tumšā viela mirdzošajās bruņās izsīkst, runātāju nosacīti absurdie teksti pārvēršas muzikālos čukstos, bet blīvais, uzsūcošo tēlu-elementu paklājs no stikla jumta / grīdas ir pārvietots un kļuvis par izlietotu, amorfu masu, atsedzas banāls attēls – kaķis. Tajā ir kaut kas, kas atlaiž melanholiski monotono spriedzi. Siltums un maigums," stāsta lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons balvai nominēti par izstādi "Dziesma" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā (19.06.–26.07.2015.).

Nominācijas pamatojums: "Mākslinieki, izpētot Latvijas 1990.–2013. gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tās statistiski saskaitot, konstatē, ka tekstos visbiežāk lietotais vārds ir "saule", tad seko "meita", bet trešajā vietā ir "Dievs". Izstādei izvēlēts vārds "Dievs", un Kristaps Pētersons veidojis kolāžu "Dievzemīte I" no 184 dziesmu fragmentiem. Izstādē skan kompozīcija, kas tapusi no Dziesmu svētku ierakstiem. Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas," izstādi raksturo darba grupas vadītāja Elita Ansone.

"Lielisks starpmediju mākslas darbs, kas tikpat labi nominējams kādai mūzikas balvai," komentē Latvijas Mākslas akadēmijas asoc. profesors Jānis Taurens.

Purvīša balvas 2017 ieguvēju noteiks žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Piektā Purvīša balva tiks pasniegta 2017. gada 17. februārī plkst. 18:00, atklājot Purvīša balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā izstāžu zālē.

Par Purvīša balvu

Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir EUR 28 500 (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi". Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".

Latvijas Nacionālā muzeja darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10:00–18:00, piektdienās 10:00–20:00, sestdienās, svētdienās 10:00–17:00, pirmdienās slēgts

Pirmdien, 20. februārī, plkst. 19:00 "Dirty Deal Teatro" būs skatāma režisores Paulas Pļavnieces un dramaturga Matīsa Gricmaņa izrāde jauniešiem "Veiksmes akadēmija", kurai dots apakšvirsraksts "Ceļš uz laimi vienā daļā".

Kā vēsta "Dirty Deal Teatro": "Izrādes komanda ir radījusi unikālu mācību metodi, kas ļauj jebkuram cilvēkam stundas laikā mainīt savu dzīvi. "Veiksmes akadēmija" ir vienīgā mācību iestāde, kuru var pabeigt tik īsā laikā un kura sola, ka 99% tās absolventu dzīve mainīsies. Izrādē īstenotā apmācība ir vienkārša un to vada divi jauni aktieri, kuri agrāk savā profesijā jutās vīlušies. Viņi nespēja sasniegt tos panākumus, par kuriem sapņoja. Viņu privātās dzīves sāka pārvērsties par fiasko, un viņi sāka zaudēt ticību tam, ka dzīvē vispār pastāv veiksme. Līdz viņi atrada viens otru un, sapratuši, ka nav vieni savos meklējumos pēc veiksmes un laimes, ieguva motivāciju izjautāt tos, kuri zina, kā būt veiksmīgam dzīvē. Viņi apkopoja gandrīz visas zināšanas, metodes un mācības par veiksmīgu un laimīgu dzīvi, un, izvilkuši no tām esenci, izveidoja "Veiksmes formulu", kas ir "Veiksmes akadēmijas" apmācības pamatā."

Izrādē piedalās aktieri Artūrs Putniņš un Ance Muižniece.

Izrāde "Veiksmes akadēmija" ir veidota speciāli skolēniem, un tās garums nepārsniedz vienas mācību stundas un starpbrīža garumu. Izrādi iespējams spēlēt atsevišķām klašu grupām tām vēlamā laikā un vietā. Interesentiem lūgums zvanīt uz tālruņa numuru 26747707.

Biļetes var iegādāties iepriekšpārdošanā "Biļešu Paradīze" kasēs un internetā, to cena ir 9 eiro. "Dirty Deal Teatro" adrese: Spīķeru kvartāls, Maskavas iela 12, k-2.

Pirmdien, 20. februārī, plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks "Sieviešu stendapa" izrāde "Ideālais vīrietis".

"Ideālam vīrietim ir jābūt skaistam. Un punkts. Mūsu sabiedrība ir tik tālu attīstījusies, ka vairs daudz uzmanības nepievērš noteiktiem centimetriem (190 – 16 – 14), kaut, protams, tas arī ir būtiski. Svarīgāk, lai vīrietis vienkārši būtu skaists. Un šis skaistums ne vienmēr saistāms ar noteiktiem centimetriem. Var būt tāds vīrietis, kura augums ir tikai 1.70 m, taču kuram piemīt īpašs šarms. Var būt arī mazliet formīgāks vīrietis, kura locekļa garums eriģētā stāvoklī ir tikai 13 cm, bet kura dibena bedrītes un spēja sievieti savaldzināt ar tikai viņai veltītu laipnību paveic to, ko cits vīrietis – pat ar ideāliem parametriem – nespēj. Vīrieša skaistumu kā visnozīmīgāko min 38 procenti aptaujāto sieviešu. Turklāt interesanti, ka tikai 21 procents to min kā nozīmīgāko īpašību saviem vīriem (aptauja pieejama šeit). Visa pasaule (internets) ir pilna ar apsvērumiem, pētījumiem, grafikiem un padomiem, kādai būtu jābūt ideālai sievietei. Varbūt gribi uzzināt, kādam jābūt ideālam vīrietim?"

"Sieviešu stendapā" piedalās Aiva Birbele, Ieva Viese-Vigula, Linda Curiha, Marta Elīna-Martinsone, Inga Gaile un pirmo reizi uz "Sieviešu stendapa" skatuves: Kristīne Skadmane. Vada ideāla sieviete Ieva Preisa.

Pirms došanās uz izrādi, iesākām noskatīties video no iepriekšējām "Sieviešu stendapa" izrādēm, kur uzstājas Linda Curiha, Aiva Birbele, kā arī Inga Gaile un Marta Martinsone.

Ieeja 3 eiro. Biļetes nopērkamas iepriekšpārdošanā Kaņepes Kultūras centra bārā.

Pirmdien, 18. februārī, plkst. 18:00 kinoteātra "Splendid Palace" Mazajā zālē tiks demonstrēta Pola Verhovena filma "Viņa" ar izcilo franču aktrisi Izabellu Ipēru galvenajā lomā.

Filmas "Viņa" ("Elle", Francija, Vācija, Beļģija, 2016) centrā ir Mišela (Izabella Ipēra) – stingra darījumu sieviete, kas vada lielu datorspēļu uzņēmumu un dabū visu, ko vien vēlas. Arī attiecībās ar vīriešiem. Kad Mišelas mājās ielaužas varmāka, viņu tikai uz mirkli pārņem mulsums. Mērķtiecīgā sieviete apņemas pati atrast varmāku. Izmeklēšanas gaitā viņas dzīves telpā atklājas slēptas kaislības un apslāpēts naidīgums. Filma ieguvusi "Zelta globusa" balvu kā "Labākā ārzemju filma", savukārt Izabella Ipēra kā "Labākā aktrise dramatiskā filmā"

Režisors Pols Verhovens atpazīstamību izpelnījās ar Holivudas kases filmām "Robots policists", "Pamatinstinkts" un "Zvaigžņu kuģa kareivji". Pēc 20 karjeras gadiem Amerikā viņš atgriezās Holandē un pārsteidza Eiropas skatītājus ar "Melno grāmatu" (2006). Verhovens ir viens no retajiem režisoriem, kas guvis panākumus gan Holivudā, gan Eiropas autorkino.

Lomās: Izabella Ipēra, Lorāns Lafits, Anna Konsiņī, Šarls Berlēns, Viržīnija Efirā.

Filma franču valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Otrdien, 21. februāri, plkst. 19:00 Latvijas Rakstnieku savienības telpās notiks ceturtais lasījumu un sarunu cikla "Process" lasījums, kurā ar saviem topošajiem darbiem iepazīstinās rakstnieki Pauls Bankovskis, Svens Kuzmins un Kristīne Ulberga.

No kreisās: Pauls Bankovskis, Kristīne Ulberga un Svens Kuzmins

"Process" ir Latvijas Rakstnieku savienības literāro lasījumu cikls, kas uzsākts 2016. gada nogalē. Lasījumu mērķis ir pulcēt literātus un lasītājus Latvijas Rakstnieku savienības telpās uz regulārām tikšanās reizēm, kurās tiek lasīt jauni teksti, pārrunāts teksta tapšanas process un citas kolēģiem aktuālas tēmas.

21. februāra pasākumā Pauls Bankovskis lasīs fragmentu no topošā antiutopiskā latviešu steam-punk romāna "Pasaules vēsture" pirmā sējuma, Svens Kuzmins lasīs jaunāko stāstu no topošā krājuma "Stāsti nelaimīgiem cilvēkiem", savukārt Kristīne Ulberga piedāvās ieskatu vēsturiskajā romānā, kurš iznāks maijā un vēsta par gaisā pakārtu māju liela meža vidū, kur rosās mistiķi, bēgļi no Černobiļas un viens nēģeris.

Pēc lasījuma sarunas. Ieeja bez maksas.

Latvijas Rakstnieku savienības telpas atrodas Aleksandra Čaka ielā 37-1.

21. un 24. februārī plkst. 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī būs iespēja redzēt horeogrāfes Kristīnes Brīniņas monoizrādi "I am a really shy person" (tulk. "Es esmu ļoti kautrīgs cilvēks"), kurā dejas māksliniece dalās stāstā par iedomātu tikšanos ar izcilo latviešu diriģentu un nu jau divkārtējo "Grammy" balvas ieguvēju Andri Nelsonu.

Februārī Ģertrūdes ielas teātrī būs iespēja atkal redzēt 2016. gada 30. jūlijā Cīravā pirmizrādi piedzīvojošo Kristīnes Brīniņas monoizrādi "I am a really shy person", kuras tapšanu iedvesmojusi reiz nejauši atrastā videointervija ar Andri Nelsonu – pazīstamo latviešu diriģentu, kurš tikko, 12. februārī, jau otro reizi saņēmis prestižo "Grammy" balvu. Diriģenta atklātība, vienkāršība un mīlestība pret to, ko viņš dara, dziļi iespaidoja horeogrāfi un pamudināja izveidot izrādi. Izrāde nav par karjeras panākumiem, bet gan par spēju būt ar atvērtu sirdi.

Uz skatuves Kristīne atveido fiktīvu notikumu par savu un Andra nejaušu satikšanos Bostonā. Tikšanās laikā diriģents atklāj horeogrāfei to, kas ir diriģēšana un cik liela nozīme ir orķestrim. Izrādē ar šīs fantāziju palīdzību Kristīne stāsta par dejas un diriģēšanas līdzībām, kur skatītājs ieņem orķestra lomu. Kā galveno izteiksmes līdzekli horeogrāfe izmanto diriģenta ķermeņa valodu un izteiktos vārdus, kas mijas ar viņas pašas ekspresiju un domām. "Lai gan pats Nelsons uzskata, ka diriģēšana nav deja, tomēr es savā izpratnē par dejas rašanās iemesliem un sekām redzu tiešas paralēles ar diriģēšanu. Vēl lielāka līdzība starp mums ir tajā, kā sevi izjūtam un kā tas mainās, kad uzkāpjam uz skatuves," stāsta horeogrāfe.

Izrādes notiks Ģertrūdes ielas teātrī, Rīgā, Ģetrūdes ielā 101a, 21. un 24. februārī plkst. 19.00. Biļetes pieejamas internetā www.git.lv, teātra kasē un galerijā "Istaba".

Izrāde "I am a really shy person" pasaules brīvdabas pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada jūlijā Cīravā, augustā piedalījās Starptautiskajā mūzikas festivālā "Laba daba" un projektā "Jauna deja jaunā vietā" Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", oktobrī divas reizes bija skatāma Ģertrūdes ielas teātrī, Rīgā.

Izrādes idejas autore, horeogrāfe un izpildītāja Krstīne Brīniņa, producents "Pigeon – Bridge’', līdzproducents – "Cita Abra". Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Otrdien, 21. februārī, plkst. 18:15 kinoteātra "Splendid Palace" Mazajā zālē būs skatāma filma "Lauva" ("Lion", Austrālija, 2016).

Pazudis piecu gadu vecumā tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām un ģimenes, graustu iemītnieks Sarū pārcieš daudzas likstas, līdz viņu adoptē pāris no Austrālijas. Divdesmit piecus gadus vēlāk, apbruņojies vienīgi ar izpētes programmu "Google Earth", Sarū ir gatavs atrast savu ģimeni, no kuras viņš tika šķirts bērnībā.

Filma hindu, angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Režisors Gerts Deiviss, lomās Devs Patels, Nikola Kidmena, Rūnija Mara.

Otrdien, 21. februārī, plkst. 17:00 Rīgas Mākslas telpā (Kungu ielā 3) latviešu mūsdienu mākslas izstādes "No laika gala" ietvaros notiks dzejas lasījumu vakars. Tajā uzstāsies dzejniece un fotogrāfe Luīze Lote Nežberte un dzejnieki Jānis Tomašs un Toms Treibergs.

Fragments no Aijas Zariņas darba "Kur cilvēks?"

Luīze Lote Nežberte ir fotogrāfe, mācās Starptautiskajā fotogrāfijas skolā ISSP, nupat iznākušajā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kūrētajā feministiskajā žurnālā "Samanta" iekļauti arī viņas veidotie attēli. Dzeju Luīze raksta apmēram trīs gadus, šogad pirmoreiz piedalījās Latvijas Rakstnieku savienības organizētajā Jauno autoru seminārā, kurā guvusi vienprātīgu recenzentu atzinību.

Savukārt Jānis Tomašs ir dzejnieks, kuram nupat iznācis debijas krājums "Melnie darba cimdi". Tā redaktors Aivars Eipurs stāsta: "Jānis Tomašs latviešu jaunākajā dzejā ir tīrradnis. Lai gan amatu mācījies arī no grāmatu plauktiem, viņš ir dzejnieks no dabas, kurš dāvā mums lieliskus tēlus, gluži jaunus šķietami vairs nepārspējamajā dzejas vidē." Jānis ir ieguvis pavāra profesiju, kurā gan nav strādājis ne dienu. Šobrīd ir Rīgas pašvaldības policists, piedalās kalnu divriteņu maratonos.

Toms Treibergs līdz šim publicējis divus dzejoļu krājumus: "Gaismas apstākļi" un "Drudzis", publicējies vairākos kultūras medijos. Toms ir etīžu teātra "Nerten" aktieris un režisors un kopā ar rakstnieku Svenu Kuzminu veido raidījumu "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Latvijas Radio 1. kanālā.

Jau ziņots, ka līdz 26. martam Rīgas mākslas telpā būs aplūkojama četru mākslinieku – Aijas Zariņas, Kaspara Teodora Bramberga, Gintera Krumholca un Artūra Virtmaņa – darbi latviešu mūsdienu mākslas izstādē "No laika gala". Izstādes kurators Vilnis Vējš.

Ieejas biļete izstādē 5 eiro, skolēniem, studentiem 2,50 eiro, senioriem 3 eiro. Ieeja dzejas vakarā 21. februārī par puscenu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem piedāvā īpašu Ģimenes somu ar spēlēm un uzdevumiem, kas muzeja apmeklējumu padarīs par aizraujošu piedzīvojumu.

Somā atrodas attīstošas un uz taktilu pieredzi orientētas spēles un uzdevumi, kas tematiski saistīti ar muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā redzamajiem mākslas darbiem. Pētot somas saturu, bērni gūs pirmos priekšstatus par mākslas valodu un tiks iedrošināti tuvāk aplūkot detaļas.

Ģimenes somā bērnus sagaida interesanti un daudzveidīgi uzdevumi. Mazie muzeja apmeklētāji uzzinās, kas ir faktūra, pataustot īpaši nodrukātas Vilhelma Purvīša gleznu reprodukcijas. Viņi tiks aicināti vērot un atpazīt cilvēku pozas slavenu latviešu mākslinieku kompozīcijās, kā arī atrast atbilstošus siluetus puzlē. Tāpat būs iespēja saskatīt darbības, kas attēlotas mākslas darbos, un tās atdarināt – piemēram, palīdzēt Eduarda Kalniņa gleznas "Jaunās buras" zvejniekiem sašūt buras. Tēlniecības materiālu dažādību rosinās atklāt uzdevums, kurā Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Ojāra Feldberga skulptūrām jāatrod attiecīgais akmens paraugs.

Ar spēlēm var darboties bērni sākot jau no divu gadu vecuma, savukārt vecākiem soma piedāvā lielisku ideju, kā vērtīgi, radoši un izzinoši pavadīt laiku kopā ar bērniem, savstarpēji veidot interesantas sarunas un gūt jaunus iespaidus mākslas iepazīšanas procesā.

Ģimenes somas bez maksas ir pieejamas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Info punktā (2. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1). Somas var paņemt uz muzeja apmeklējuma laiku. Uz vienu pieaugušo tiek izsniegtas ne vairāk kā trīs somas. Pēc muzeja apskates somas jānodod atpakaļ muzeja Info punktā.

LNMM īpašu uzmanību pievērš piedāvājuma pilnveidošanai, lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu patīkamu muzeja apmeklējumu. Ar bērnu ratiņiem ēkā visērtāk var iekļūt pa ieeju no Esplanādes parka puses. Par ļoti pretimnākošām cenām ir pieejamas Ģimenes biļetes: piemēram, visa muzeja apskate 1 pieaugušajam ar 1–4 bērniem vai vienai daudzbērnu ģimenei izmaksās 5 eiro, bet muzeja apmeklējums 2 pieaugušajiem ar 1–4 bērniem – 7 eiro. Ģimeņu ērtībai ir izmantojams lifts, ar kuru var nokļūt piecos muzeja stāvos. Pirmajā stāvā atrodas bērnu pārtinamais galdiņš. Savukārt muzeja restorānā jaunums ģimenēm ir bērnu ēdienkarte draudzīgās cenās.

Šeit iespējams izlasīt Lienes Brizgas-Kalniņas recenziju par Ģimenes somu.

Latvijas Nacionālā muzeja darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10:00–18:00, piektdienās 10:00–20:00, sestdienās, svētdienās 10:00–17:00, pirmdienās slēgts.

Trešdien, 22. februārī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace" kinolektorija ''Tas, ko tu nedrīksti nezināt XII: Urbānās kino leģendas'' ietvaros tiks demonstrēta Roberto Roselīni filma "Vācija, nulles gads" ("Germania anno zero" Itālija, 1948). Pirms filmas lekciju lasīs kino teorētiķis Viktors Freibergs.

Vācijas galvaspilsēta Berlīne īsi pēc Otrā pasaules kara beigām: pilsēta ir drupās, cilvēki dzīvo ļoti smagos apstākļos, bērni nepieskatīti klīst pa pilsētu, nokļūstot tādās situācijās un savstarpējās attiecībās, kas viņus padara pāragri pieaugušus. Filma seko Edmundam, divpadsmitgadīgam zēnam, kurš klīst pa pilsētu, meklējot ēdienu, lai nodrošinātu savu slimo tēvu un brāli, bijušo nacistu karavīru, kurš slēpjas no policijas.

"Vācija nulles gadā" ir Rosellīni neoficiālās neoreālisma kara triloģijas noslēdzošā un vistraģiskākā filma, kas pēta un iemūžina kara atstāto iespaidu uz visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem – bērniem. Arī šajā filmā Rosellīni lielākoties ir filmējis neprofesionālus aktierus, kā arī filmējis pilsētas ielās, ne studijā.

Rīgā tiks izrādīta Boloņas sinematēkas glabātā un restaurētā filmas kopija.

Lektoriju rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace", finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Ieeja uz vienu seansu: 5 eiro, skolēniem, studentiem un pensionāriem, uzrādot apliecību, – 4 eiro. Vairāk informācijas kinoteātra mājaslapā.

Trešdien, 22. februārī. plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centra kinocikla "Kino: cilvēktiesības" februāra tēmas "Finanses, globalizācija, trūcība, darba tirgus" ietvaros tiks demonstrēta dokumentālā filma "Dzīvot ar vienu dolāru" ("Living on One Dollar", ASV, 2013). Ieeja bez maksas.

Godalgotā režisoru Zaka Ingraska, Krisa Templa un Šauna Leonarda dokumentālā filma "Dzīvot ar vienu dolāru" seko līdzi četru draugu mēģinājumam iztikt ar mazāk nekā vienu dolāru dienā divus mēnešus Gvatemalas laukos.Viņi cīnās ar izsalkumu, parazītiem un apjausmu, ka uz nevienu jautājumu nav vienkāršas atbildes, bet divdesmitgadīgās Rosas, kura rūpējas par vīru Antoniju un divpadsmitgadīgo dēlu Čīno, spēks un dāsnums dod viņiem cerību, ka tomēr ir efektīvi veidi, kā kaut ko mainīt.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc skatītāji lūgti ierasties savlaicīgi.

Trešdien, 22. februārī, plkst. 17:00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ar pārdomām par tēmu "Kā top? No tekstila līdz tērpam" un individuālo pieredzi dalīsies trīs modes dizaineri.

Sarunā piedalīsies Mārtiņš Blanks ("BlankBlank"), Agnese Narņicka ("OneWolf") un Dace Zvirbule ("Aristocrat Kids – A Royal Tale").

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Ieeja bez maksas. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atrodas Skārņu ielā 10/20.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem piedāvā īpašu Ģimenes somu ar spēlēm un uzdevumiem, kas muzeja apmeklējumu padarīs par aizraujošu piedzīvojumu.

Somā atrodas attīstošas un uz taktilu pieredzi orientētas spēles un uzdevumi, kas tematiski saistīti ar muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā redzamajiem mākslas darbiem. Pētot somas saturu, bērni gūs pirmos priekšstatus par mākslas valodu un tiks iedrošināti tuvāk aplūkot detaļas.

Ģimenes somā bērnus sagaida interesanti un daudzveidīgi uzdevumi. Mazie muzeja apmeklētāji uzzinās, kas ir faktūra, pataustot īpaši nodrukātas Vilhelma Purvīša gleznu reprodukcijas. Viņi tiks aicināti vērot un atpazīt cilvēku pozas slavenu latviešu mākslinieku kompozīcijās, kā arī atrast atbilstošus siluetus puzlē. Tāpat būs iespēja saskatīt darbības, kas attēlotas mākslas darbos, un tās atdarināt – piemēram, palīdzēt Eduarda Kalniņa gleznas "Jaunās buras" zvejniekiem sašūt buras. Tēlniecības materiālu dažādību rosinās atklāt uzdevums, kurā Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Ojāra Feldberga skulptūrām jāatrod attiecīgais akmens paraugs.

Ar spēlēm var darboties bērni sākot jau no divu gadu vecuma, savukārt vecākiem soma piedāvā lielisku ideju, kā vērtīgi, radoši un izzinoši pavadīt laiku kopā ar bērniem, savstarpēji veidot interesantas sarunas un gūt jaunus iespaidus mākslas iepazīšanas procesā.

Ģimenes somas bez maksas ir pieejamas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Info punktā (2. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1). Somas var paņemt uz muzeja apmeklējuma laiku. Uz vienu pieaugušo tiek izsniegtas ne vairāk kā trīs somas. Pēc muzeja apskates somas jānodod atpakaļ muzeja Info punktā.

LNMM īpašu uzmanību pievērš piedāvājuma pilnveidošanai, lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu patīkamu muzeja apmeklējumu. Ar bērnu ratiņiem ēkā visērtāk var iekļūt pa ieeju no Esplanādes parka puses. Par ļoti pretimnākošām cenām ir pieejamas Ģimenes biļetes: piemēram, visa muzeja apskate 1 pieaugušajam ar 1–4 bērniem vai vienai daudzbērnu ģimenei izmaksās 5 eiro, bet muzeja apmeklējums 2 pieaugušajiem ar 1–4 bērniem – 7 eiro. Ģimeņu ērtībai ir izmantojams lifts, ar kuru var nokļūt piecos muzeja stāvos. Pirmajā stāvā atrodas bērnu pārtinamais galdiņš. Savukārt muzeja restorānā jaunums ģimenēm ir bērnu ēdienkarte draudzīgās cenās.

Šeit iespējams izlasīt Lienes Brizgas-Kalniņas recenziju par Ģimenes somu.

Latvijas Nacionālā muzeja darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10:00–18:00, piektdienās 10:00–20:00, sestdienās, svētdienās 10:00–17:00, pirmdienās slēgts.

Ceturtdien, 23. februārī, plkst. 19:00 Spīķeru koncertzālē notiks etnomūzikas koncerts "Spīķeri Etno", kurā uzstāsies saksofonists Rolfs Ēriks Nīstrems (Rolf-Erik Nystrom, Norvēģija) un afrikāņu tradicionālo instrumentu spēlmanis un dziedātājs Kouame Sereba (Kouame Sereba, Norvēģija).

"Afrikāņu karstie ritmi un ziemeļniecisks apcerīgums, nevaldāms temperaments un trausls skaistums, dažādu tautu mūzikas atbalsis un atsauces uz džezu un klasisko mūziku. Saksofona dziedājums savijas ar mūziķu balsīm un krāsainiem afrikāņu tradicionālo instrumentu tembriem. Rolfs Ēriks Nīstrems droši dēvējams par vienu no spilgtākajiem un titulētākajiem norvēģu mūziķiem, iespaidīgi panākumi rodami arī Norvēģijā dzīvojošā Kotdivuāras mūziķa Kouames Serebas radošajā ceļā. Kopā muzicējot jau kopš 1995. gada, šis duets ne vien saprotas no pusvārda, bet vēl joprojām ik koncertā ļaujas arī arvien jauniem muzikāliem piedzīvojumiem un atklājumiem, aizrautīgi pārsteidzot ne vien publiku, bet arī viens otru."

Biļetes nopērkamas "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā. Spīķeru koncertzāle atrodas Maskavas ielā 4k-1.