Otrdien, 13. oktobrī, plkst. 17:00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā tiek atklāta izstāde "Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas akvareļi", kas būs skatāma līdz 2016. gada 30. janvārim.
Akvarelim Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981) pievērsās visos savas daiļrades posmos, veidojot gan skices, gan gatavus darbus. Viņu radošo meklējumu rezultāts ir augstu vērtējams, par to liecina arī tas, ka autoru akvareļi vizuāli un saturiski papildina LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" paralēli notiekošās izstādes "Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts" ekspozīciju. Ja darbu atlase lielajam projektam ļauj saprast Sutas un Beļcovas pienesuma nozīmi un viņu mākslas vietu Latvijas akvareļglezniecības attīstībā, tad neliela izstāde abu mākslinieku vārdā nosauktajā muzejā akcentē akvareļa lomu katra radošajā mantojumā, atspoguļo izmaiņas viņu pieejā šai tehnikai, tās sniegtajām iespējām.
Agrīnajos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas akvareļos vērojama aizraušanās ar 20. gadsimta sākuma franču modernisma mākslas valodu. Suta bieži veido monohromas, tonāli niansētas kompozīcijas grizaja tehnikā, izmantojot tikai vienu krāsu. Vēlāk, 20. gadu vidū, viņš nonāk pie iemīļotā sadzīves žanra sižetu izvēlē, no grizaja pārejot pie akvareļa daudzkrāsainības.
20. gadu vidū Aleksandra Beļcova iepazina tolaik ļoti populāra Parīzes skolas japāņu izcelsmes mākslinieka Leonāra Cuguharu Fudžitas (Léonard Tsugouharu Foujita) daiļradi, kura atstāja uz viņu lielu iespaidu. Eleganta kaligrāfiska līnija, smalkas toņu gradācijas – japāņu sumi-e glezniecībai raksturīgas iezīmes, kuras Fudžita sintezēja ar Parīzē apgūto modernismu, – saistīja Beļcovu, un gleznotāja mēģināja tās īstenot savos darbos. Šī maniere lieliski atbilst akvareļa tehnikas īpatnībām, par ko apmeklētāji var pārliecināties, aplūkojot vairākus Aleksandras Beļcovas akvareļus, kas ilustrē minēto tendenci autores daiļradē.
Izstādē apskatāmi darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma un dažādām privātkolekcijām, kuri hronoloģiski aptver laikposmu no 1915. līdz 1960. gadam.