Ceturtdien, 29. oktobrī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra lasītavā notiks LNB Nozaru literatūras centra un Latvijas Antropologu biedrības akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" piektā lekcija, ko nolasīs Globālā Nenogalināšanas centra direktors, antropologs un miermīlīgo alternatīvu pētnieks Žoams Evanss Pims. Pasākums notiks angļu valodā.
Cikla piektās lekcijas nosaukums: "Apšaubot iedzimtās vardarbības mitoloģiju: kā uzskati par cilvēka dabu veido mūsu pasauli" (Challenging the Mythology of Innate Violence: How Views on Human Nature Shape our World).
Globālais Nenogalināšanas centrs (Center for Global Nonkilling) ir pētniecības un rīcībpolitikas organizācija, kurai ir īpašs konsultatīvais statuss Apvienoto Nāciju Organizācijā. Ž. E. Pims (Joám Evans Pim) ir arī iepriekšminētā centra pārstāvis Pasaules Veselības organizācijas Vardarbības novēršanas aliansē. Paralēli tam viņš māca par nevardarbīgām akcijām un miermīlīgo sabiedrību antropoloģiju Obu Akadēmijas universitātes (Åbo Akademi University) maģistrantūras studiju programmā "Miera, mediācijas un konflikta pētniecība" Somijā. Ž. E. Pims ir bijis redaktors vairākām publikācijām, popularizējot sabiedrības, kas nenogalina.
Par militārās un pilsoniskās aizsardzības dilemmām Ž. E. Pims saka: "Pēdējo 50 gadu laikā daudzi augsta līmeņa aizsardzības plānotāji ir apsvēruši iespēju izmantot masīvu, sistemātisku un labi sagatavotu pilsonisko pretošanos un nepakļaušanos kā nemilitāru stratēģiju, lai stātos pretī invāzijai vai neleģitīmai varas pārņemšanai. Šādas stratēģijas tiek dēvētas par "sociālo aizsardzību" vai "pilsonisko aizsardzību" (civilian-based defense) un tām par piemēru kalpo dažādi vēsturiski piemēri. Tomēr par spīti tiem arvien lielāku pētnieciskās literatūras daudzumu, robustiem datiem par pilsoniskās aizsardzības veiksmes līmeni, vēl neviena valsts nav izveidojusi tādas struktūras, kas būtu nepieciešamas stratēģiskai sociālajai aizsardzībai. Kāpēc tas ir tā, un kā pilsoniskā aizsardzības alternatīva varētu tikt pamazām inkorporēta kopējā aizsardzības stratēģijā?"
Pēdējās desmitgadēs antropoloģija Latvijā ir būtiski attīstījusies gan kā akadēmiska disciplīna, piedāvājot dažādas studiju programmas, gan arī guvusi sabiedrības ievērību. Vietējie nozares pētnieki ir pievērsušies dažādiem jautājumiem – sākot ar Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijām un kultūrvides pārmaiņām (pētījums "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes"), līdz pat mobilo telefonu lietojuma sociālajiem aspektiem (pētījums "Tālruņa sociālā dzīve"), finanšu lietpratībai ("Finanšu lietpratība mājsaimniecībās") un kopdzīves analīzei ("Reģistrētas un nereģistrētas kopdzīves faktoru salīdzinošā analīze").
Akadēmisko lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar Latvijā un ārzemēs veiktajiem antropoloģiskajiem pētījumiem, kā arī veicināt starpdisciplināru sadarbību dažādu nozaru pārstāvju vidū.
Pasākums notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.