Sestdien, 21. novembrī, plkst. 19:00, Ģertrūdes ielas teātrī pēdējo reizi šogad būs skatāma horeogrāfes Kristīnes Brīniņas veidotā dokumentālā dejas izrāde "Noķer mani", kas tapusi sadarbībā ar mūziķi Rihardu Lībieti, scenogrāfi Ievu Kauliņu, sešiem bērniem un viņu vecākiem, un producentu kompāniju "Pigeon-bridge". Izrāde nominēta šī gada Teātra gada balvā "Spēlmaņu nakts" nominācijā Gada sasniegums laikmetīgajā dejā.
Undīne Adamaite aizvadītajā teātra sezonas apskatā izceļ izrādi "Noķer mani": "Ar pārliecinošu spēku un savu vēsti Latvijas teātrī ienāk jaunie horeogrāfi, jaucot robežas starp jebkādiem esošajiem vai iedomātajiem žanriem. Jāizceļ Kristīnes Vismanes (tagad Brīniņas) oriģinālais autordarbs – dokumentālā laikmetīgās dejas izrāde "Noķer mani!", kurā seši vecāki mēģina atdarināt savu bērnu kustības un saskarsmi ar citiem bērniem. Viens pret vienu, nenogludinot, nepiesedzot, nelabojot."
Izrāde Latvijas laikmetīgajā dejā ir unikāla, jo tās tapšanā ir iesaistījušies dalībnieki, kuru ikdienas gaitas nav saistītas ar deju. "Noķer mani" ir sešu vecāku drosme stāties pretī izaicinājumam iemācīties savu bērnu kustības un darbības. Atkārtojot bērnu radītās situācijas vecāki strādāja pie savas fiziskās izturības un precizitātes, vienlaicīgi uzveicot savas iekšējās bailes un diskomfortu. Vai vecākiem izdosies precīzi atspoguļot savu bērnu radītās kustības? To, iespējams, zinās tikai viņi un viņu bērni, kuri arī būs aculiecinieki notiekošajam. Kā dalībniekiem, sadarbojoties ar profesionāliem māksliniekiem, tā skatītājiem būs iespēja pieredzēt, cik deja un mūsu ikdienas kustības ir savstarpēji saistītas.
Kritiķe Maija Uzula-Petrovska "Journal.dance.lv" raksta: "Dominē dažādas personības, to spēja vai nespēja sadarboties, gana skaudri parādās tādas tēmas kā vientulība pūlī un cīņa par autoritāti. Līdz ar to izrāde ir negaidīti sociāla. Apstāklis, ka visi acu priekšā redzamie skatuves varoņi ir vecāki, kas vienlaikus iemieso (bet nekādā gadījumā ne tēlo) savus bērnus, ir ļoti intriģējošs (..) Projekts ir izdevies, ne tikai ļaujot vecākiem caur kustību labāk iepazīt savus bērnus, bet arī rezultātā radot izrādi, kas gan ar tās veidotāju attieksmi, gan sirsnību noķer arī skatītājus."