Sestdien, 28. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize" (Elizabetes 37, Rīgā) Ieva Balode aizsāks eksperimentālā kino vakarus, sniedzot ieskatu eksperimentālajā kino žanrā, demonstrējot atlasītas filmu programmas un aicinot ciemos ar saviem jaunākajiem darbiem draugus no Viļņas, Berlīnes, Londonas, kas ikdienā filmas veido tieši šajā mākslinieciskās izteiksmes formātā.
Pirms pāris gadiem filmu ražotājs "Kodak" pavēstīja pasaulei, ka pārtrauks celuloīda filmu ražošanu, jo kinonozari ir pārņēmušas digitālās tehnoloģijas. Tas bija liels un skaļš paziņojums, kas nozares pārstāvjiem rosināja pārdomas par mediju, kas, iespējams, tiešām pieder aizgājušajam laikam, pagājušā gadsimta kino eksperimentiem, vēsturiskajiem kinoarhīviem, kas paliks guļam savā laika kapsulā nevienam vairs nevajadzīgi un praktiski nelietojami.
Tomēr ir kāda mākslinieku un kinorežisoru grupa, kuri šo ziņu neuztvēra sentimentāli, bet gan ar lielu neizpratni un sašutumu, jo viņiem celuloīds ir vienīgais formāts, ar kādu vispār strādāt. Iespējams, ka "Kodak" ar šo ziņu tikai izspēlēja labu mārketinga triku, bet, iespējams, ka pieprasījums patiešām ir gana liels, jo dažus mēnešus vēlāk globālajā tīmeklī parādījās ziņa, ka "Kodak" turpina celuloīda ražošanu, un visi tie, kam šis formāts ir nozīmīgs, varēs to lietot arī turpmāk.
Kas īsti ir šie autori, kuri nevar iztikt bez celuloīda, un kas ir būtiskākais, kas šo mediju atšķir no digitālajiem medijiem? Uz šo jautājumu vislabāk atbild eksperimentālā kino žanra pārstāvji – entuziastu pulciņš vairākās pasaules valstīs, kas kino uztver kā paplašinātu mediju, kam analogie mediji un celuloīds ir apzināti lietots materiāls, kam kino skatīšanās un veidošana ir fizikāls, bioķīmisks un filozofisks process. Kino kā apziņu paplašinošs piedzīvojums.
No 28. novembra kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāma vēl nebijusi kino filmu programma, kas skatītājus iepazīstinās ne tikai ar analogā kino specifiku un tā pārstāvjiem mūsdienās, bet tieksies paplašināt kino skatīšanās robežas, sniedzot ieskatu eksperimentālā kino žanrā, kas nav vairs tikai kā izbijusi lappuse divdesmitā gadsimta sākuma avangarda kino vēsturē. Tas ir zināms arī kā augošs kino žanrs, kas pārliecinoši definē savu vietu, balansējot starp pasaules mākslas telpām un avangarda kinoteātriem. Tas ir kino, kas atsaucas uz šo aizgājušo laiku, pārcilājot vecos kinoarhīvus (found footage), piešķirot tiem jaunu nozīmi. Tas ir kino, kas vienmēr runās par nāvi, par patiesību un tās meklējumiem, par netveramību, par bailēm, par atmiņām un zemapziņu. Tas ir kino, kurš ir jāpiedzīvo un par kuru ir jādomā.
Kinoprogrammas ietvaros būs skatāmas īsmetrāžas un atsevišķas pilnmetrāžas eksperimentālās filmas. Ievadrunu sniegs programmas veidotāja Ieva Balode. Turpmāk būs iespēja arī tikties ar dažiem no filmu veidotājiem klātienē.
Vairāk informācijas par programmu kinobize.lv.