Klāvs Sedlenieks
Latvijā nesen sākusies augstskolu programmu izvērtēšana. Kopumā šāds solis ir apsveicams, tomēr vērtēšanas kritērijos viens no pamatjautājumiem, kurš it kā ļauj noteikt kādas programmas kvalitāti, ir tā dēvētais 'drop-out-rate', t.i., cik daudz studentu ir izstājušies (dažādu iemeslu dēļ) no programmas, neiegūstot diplomu. Iespējams kaut kur ideālajā pasaulē šis rādītājs varētu kaut ko pateikt par programmas kvalitāti, bet ne Latvijā. Gadījumā ja studenti ir motivēti mācīties un viņiem nav citu rūpju kā tikai apmierināt savu kāri pēc augstākā līmeņa zināšanām, izkrišanas koeficients noteikti var tikt uzskatīts par nozīmīgu. Tādā gadījumā studenti gan iestājas, bet studijas līdz galam nenoved, jo uzskata to par bezjēdzīgu pasākumu.