Trešdien, 13. janvārī, plkst. 18:00 Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā (O. Vācieša ielā 19) notiks Jāņa Akuratera 140. jubilejas pasākums "Dzejas dārzs – dzīvības dārzs".
Dzejnieks Jānis Akuraters un komponists Emīls Dārziņš – abu mākslu vieno elēģiski skumjā intonācija, sapņaina melanholija, estētisms. Abu dzimšanas dienas šķir tikai mazliet vairāk par diviem mēnešiem. Emīla Dārziņa 140. jubileju svinējām pagājušā gada 3. novembrī. Jāņa Akuratera 140.dzimšanas diena būs 13. janvārī – tad O.Vācieša muzejā plkst.18. 00 notiks pasākums "Dzejas dārzs – dzīvības dārzs". Šajā jubilejas vakarā izskanēs Jāņa Akuratera dzeja un Emīla Dārziņa solodziesmas, ļaujot klausītājiem ieraudzīt abu mākslinieku tēmu, motīvu intonāciju tuvību un sasaukšanos, (lai arī neviena no komponista dziesmām nav tapusi ar Jāņa Akuratera tekstu). Pasākumā piedalīsies aktieris Gundars Grasbergs, solisti Ieva Parša un Miervalids Jenčs un pianists Gints Bērziņš.
"Jānis Akuraters ir viens no spilgtākajiem 20. gadsimta sākuma simbolistiem, kurš ar savu dzejnieka nemierīgo, vētraino temperamentu aizrautīgi niris dekadences visdziļākajās un tumšākajās dzelmēs: galējā individuālismā, kuru rotā izredzētības un vientulības ērkšķainais vainags, raksturo nicinājums pret pūļa cilvēku, viņam nav svešs arī dēmonisms un neprāta kults kā izaicinājums ikdienas cilvēkam, pilsonim," – raksta Janīna Kursīte. Jānis Akuraters bija arī pārliecināts jaunās mākslas piekritējs. Kā atzīst Guntis Berelis, tad "bija viens no retajiem, kurš savos rakstos konceptuāli spēja fiksēt 20. gs. sākuma literatūras un mākslas īpatnības." Akurateru bija ietekmējušas Nīcšes idejas: "Mākslas darbi, kuros ietverts jo vairāk augoša spēka, atstās mūsu dvēselēs dziļākas pēdas, sakarsēs mūsu ilgas uz uzvaru. Cilvēka sapņi tak vienmēr būs uzvara un atsvabināšanās, un vai tam, kam šo sapņu nava...".
Vilis Cedriņš cildināja dzejnieku, rakstīdams: " Maz ir tādu cilvēku, kas tā liesmojuši par savas tautas nacionāliem ideāliem, kā to ir darījis Jānis Akutraters. Viņa degšana ir kā tempļa uguns un brīžam kā zvaigžņu gaisma."
Sapņotājs un romantiķis – arī tā parasti raksturo Akurateru. Viņa romantisms ir ilgu un sapņu pasaule kā pretstats ikdienas dzīvei, kā protests dzīves pieticībai, jo arvien taču – "Lielāks, kā dzīve, ir dzīves sapnis"... Jānis Akuraters bija pilns ar jaunā pavasara vējiem un laikmeta noskaņām. Viņš bija dzejnieks, kurš meklēja savu augstāko taisnību, atceras dzejnieks Kārlis Jēkabsons. Jaukas pārrunas ar draugiem, daiļums dzejā un dzīvē, mirklis vīna baudā, lauku ainavas klusā burvība, tad steiga, nemiers, trauksmaina tieksme uz ceļojumiem, alkas pēc jaunā un tālā iezīmēja Akurateram to, kas, viņam varbūt bija vismīļāks, ko viņš meklēja un atrada pasaulē, cilvēkos, sev radniecīgās dvēselēs.
Akuraters mīlēja mūziku, var pat teikt, ka viņš to dievināja, jo mēdza teikt, ka " mūzika ir reliģijas izskaņa uz āru"... Savulaik Deklamāciju vakaros Pārdaugavā E. Dārziņš esot spēlējis klavieres, kad jaunie dzejnieki, arī Jānis Akuraters lasījuši dzeju. Atceroties Emīlu Dārziņu viņa traģiskās aiziešanas 10. gadadienā, Akuraters aicinājis pulcēties domubiedrus Dārziņa atdusas vietā Mārtiņa kapos, lai klusā piemiņā katrs noliktu sarkanu rozi... Šī tradīcija turpinās, arī pagājušā gada novembrī Emīla Dāŗziņa 140 gadu atcerē uz viņa kapa sveču gaismā liesmoja sārtas rozes.
Gandrīz puse no Emīla Dārziņa dziesmām ir rakstītas ar Jāņa Poruka tekstiem. Šī gada 13. oktobrī Jānim Porukam atzīmēsim 145.gadadienu. Jāņa Poruka 50 gadu dzimšanas dienas piemiņai 1921. gadā Akuraters rakstīja: "Poruks ir meteors latvju dzejā un daiļliteratūrā. Ne ass, spožs un apžilbinošs, bet maigs, apskaidrojošs, dievīgs. (..) galvenais Poruka ceļš un misija bija ideāli un dievīgais skaidrums. (..) Porukam latviešu dzejā nav pēcnācēju; viņš ir par daudz īpatnējs, dziļš, lai to varētu kopēt. Viņš ir sāpīgi smaidošs, gudrs, garā smalks vientulis. Poruks ir tās pasaules un to laiku sapņotājs, kad miers un mīlestība pasaulei pilnību būs nesuši." Tā dzejnieka Jāņa Akuratera dzimšanas dienas vakarā 13. janvārī ne tikai svinēsim viņa jubileju, bet arī atcerēsimies Emīlu Dārziņu un ieskandināsim Jāņa Poruka jubileju. Mūsu klasiskās kultūras zvaigznes iemirdzas spožāk, ja viņas mums ir nepieciešamas.
Šogad dzejnieka Jāņa Akuratera jubilejas pasākums notiks Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, O. Vācieša ielā 19), jo Jāņa Akuratera muzeja māja ir restaurācijā, ko finansē Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programma "Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana". Restaurētās dzejnieka mājas atklāšana būs rudenī – tā turpinot Jāņa Akuratera 140.jubilejas gada programmu.
