No 17. jūnija līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma izstāde "Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts", kas ir pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās vizuālās mākslas retrospekcija Rīgā, kurā piedalīsies Eiropas un pat pasaules līmeņa zvaigznes.
Projekta "Gara radinieki" mērķis ir sekmēt skaidru un emocionālu izpratni par svarīgākajiem aspektiem, kas raksturo vācu mākslu pēdējā pusgadsimtā. Izstādes koncepciju un saturu izstrādājis pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne). Ekspozīcijai viņš izvēlējies 53 autoru 77 darbus, kas radīti periodā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām. Izlase tika izveidota, apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu un nozīmību raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī to vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.
N. Rauhs, "Ezers"
Projekta nosaukums aizgūts no izcilā vācu rakstnieka Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) darba "Gara radinieki" ("Die Wahlverwandschaften", 1809). Romāna virsraksts sakņojas cilvēcisko attiecību mijiedarbē un ir atvasināts no termina, kas paskaidro "ķīmisko saderību" vai "ķīmisko radniecību". Šīs metaforas būtība šķiet ideāli piemērota konkrētam projektam, vedinot uz daudzveidīgu mākslas izpausmju uztveri.
Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu.
Ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību, kā arī lai izvairītos no lineāra un didaktiski secīga vēstījuma, izstāde tiek brīvi konfigurēta četrās sadaļās: 1) Ekspresija, iztēle un subjektivitāte; 2) Vēsture un naratīvs; 3) Abstrakcija un koncepcija; 4) Prezentācija un kritika.
Ideja par organiski vienojošu ietvaru, kas saista atšķirīgos, četrās desmitgadēs tapušos mākslas darbus, piedāvā skatītājiem iespēju salīdzināt paaudžu veikumu un aktīvi meklēt kopsakarības, tā izslēdzot pasīvu vērojumu un aicinot veidot savu individuālo interpretāciju.
Sakarā ar to, ka aplūkojamajā laikposmā eksistēja gan Rietumvācija, gan Austrumvācija, izstādi papildina darbi, kas komentē mākslas attīstību Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Lai gan atsevišķi pazīstami autori, piemēram, Gerhards Rihters, Zigmārs Polke un Georgs Bāzelics, savu radošo darbību uzsāka austrumos pirms Berlīnes mūra izveides (1961), Austrumvāciju lielākoties pārstāv Vācijas atkalapvienošanas perioda mākslinieki.
Īpašos gadījumos viena meistara darbi parādās divās dažādās zonās, kas liecina par viņa daudzpusīgo pienesumu. Darbu atlases pamatā ir vēlme izveidot ekspozīciju ar intensīvu raksturu un piesātinātu vizuālo un intelektuālo saturu.
Izstādi pavada interesanta pasākumu programma – tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, radošās aktivitātes. Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā notiks paneļdiskusijas un sarunas ar un par izstādē iesaistītajiem māksliniekiem. Vācijas izdevniecība "Kerber" izdevusi plašu izstādes katalogu latviešu, vācu un angļu valodā, kurā publicēti projekta kuratora Marka Gisborna, "Künstlerhaus Bethanien" direktora Kristofa Tannerta (Christoph Tannert) un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Dr. habil. art. Ojāra Spārīša esejas.
Ar šo projektu tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre Prof. Monika Gritersa (Monika Grütters), un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, galerijas, privātie kolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties projektā ar saviem labākajiem darbiem.
