Ceturtdien, 4. augustā, plkst. 17:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā tiks atklāta fotomākslinieka Ivara Grāvleja izstāde "Nezināmā latviešu fotogrāfija" – subjektīva, ironiska interpretācija par Latvijas fotogrāfijas vēsturi, sākot no fotogrāfijas rašanās brīža līdz mūsdienām.
Izstādē atainotie fotogrāfi un notikumi ir fikcija, kas provokatīvā un humoristiskā veidā raksturo Latvijas fotogrāfijas tendences, par kurām izstādes autors Ivars Grāvlejs ironizē: "Latvijas fotogrāfi nav vērsti uz ārēju spožumu un ātru slavu. Tas padara viņu popularizēšanu starptautiskajā arēnā daudz komplicētāku. Latvijā ir daudz interesantu un spēcīgu fotogrāfu, kuru darbus raksturo ziemeļnieciska atturība, dziļums un daudzveidība."
Ivara Grāvleja radītie fotogrāfu tēli pārstāv noteiktu Latvijas fotogrāfijas periodu. Viņš secina, ka šobrīd ir ļoti grūti rekonstruēt Latvijas fotogrāfijas tendences un vēsturi, jo Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daudzu latviešu fotogrāfu arhīvi tika iznīcināti vai pazuda, tādējādi izstādē tiek radīta leģenda par 21. gadsimta sākumā "atrastiem", līdz tam "nezināmiem" "fotogrāfu" Kārļa Kalnbērza (1892-1938), Toma Rozenbauma (1934-2014) un Jāņa Ausekļa (1947) darbiem, kas bijuši paslēpti bēniņos, aprakti zem zemes vai arī kara juceklī nonākuši svešu cilvēku rokās.
Ivars Grāvlejs stāsta: "Izstādē tiks eksponēti latviešu fotomākslinieku darbi, kuri pasaules mākslas kontekstā varētu būt spoži piemēri, bet par kuriem lielākā daļa sabiedrības pat nenojauš. Kā piemēru var minēt latviešu fotofutūristu Kārli Kalnbērzu no 20. gs. 20. gadiem un Tomu Rozenbaumu, kurš sešdesmitajos gados, protestējot pret padomju iekārtu, fotografēja, nenoņēmis vāciņu no objektīva, un pēc filmas attīstīšanas palielināja vienīgi nosēdušos putekļus uz fotofilmas. Kā vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta 70. gadu fotogrāfiem jāizceļ Jāni Ausekli (1947). Auseklis bija pazīstams kā viens no Latvijas hipiju kopienas "Lakstīgalas" dalībniekiem, kurš dokumentēja hipiju bohēmu un muzikālo kultūras dzīvi. Viņš bija īpaši ieinteresēts veicināt seksuālo brīvību un cīnījās par minoritāšu tiesībām. Homoseksuālās orientācijas dēļ 1978. gadā viņu arestēja Valsts drošības komiteja un pusotru gadu Auseklim bija jāizcieš smags cietumsods."
Kārlis Kalnbērzs. Sekundes sprādziens.
Ivars Grāvlejs (1979) ir ieguvis maģistra grādu FAMU Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas fakultātē Prāgā. Grāvlejs ir ne tikai fotogrāfs, bet arī fotogrāfijas pasniedzējs, neskaitāmu izstāžu dalībnieks un kurators. Laika periodā no 2004. gada autoram ir bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes Rīgā, Prāgā, Budapeštā, Briselē un citur, kā arī mākslinieks ir piedalījies vairāk nekā 50 grupu izstādēs. Ivars Grāvlejs divas reizes nominēts Purvīša balvai. Šī gada pavasarī Ivara Grāvleja izstāde “Performing for the Camera" bija skatāma "Tate Modern" galerijā Londonā.
Piedāvājam noskatīties "Satori" interviju ar Ivaru Grāvleju:
Ivara Grāvleja izstāde "Nezināmā latviešu fotogrāfija" būs skatāma no 4. augusta līdz 4. septembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā Mārstaļu ielā 8, Rīgā.