Otrdien, 18. oktobrī, plkst. 21:30 kinoteātrī "Splendid Palace" kinofestivāla "Riga IFF" ietvaros notiks izcilā dāņu režisora Tomasa Vinterberga jaunākās filmas "Komūna" seanss.
Šī gada oficiālajā "Berlināles" konkursā "Zelta lācis" filmai "Komūna" gan gāja secen, bet par uzmanības trūkumu un kritiķu pozitīvajām atsauksmēm dāņu kinohuligāns un robežpārkāpējs Tomass Vinterbergs ("Svinības" (1998), "Medības" (2013)) nevar sūdzēties. "Dogmas 95" manifesta līdzautors un pasaules atzinību guvušais režisors savā jaunākajā filmā sapulcinājis raibu kolektīvu. Par Annas lomu Trīne Dūrholma šogad saņēma Berlīnes "Sudraba lāci" kā labākā aktrise. Kopš savas pirmās filmas Vinterbergs ir palicis uzticīgs kā Dūrholmai, tā Ērika atveidotājam Ulriham Tomsenam, daudzslāņainas lomas abiem piešķirot arī šajā lentē.
Kopenhāgena, 70. gadi. Milzīgajai dzimtas mājai nonākot Ērika un viņa sievas Annas īpašumā, abi saprot, ka tā ir par lielu, lai to apdzīvotu vien viņi un meita Freja. Anna izsaka priekšlikumu pieaicināt draugus un paziņas. Ēriks sākotnēji ir skeptisks pret šādu ideju, bet sievas entuziasms drīz vien pielīp arī viņam, aktīvi iesaistoties komūnas biedru atlasē un pārrunās. Drīz vien "būda sāk rūkt" – komūna aug, bohēma kūsā. Kolektīvs kopīgi vakariņo, izklaidējas, kā arī demokrātiskā ceļā pieņem saimnieciskos un citus lēmumus.
Pats Tomass Vinterbergs daļu bērnības pavadījis līdzīgā hipiju ieskautā komūnā. "Berlināles" preses konferencē Vinterbergs filmu nodēvē par mīlestības apliecinājumu kolektīvam un dzīvesveidam, kurā režisors auga, piezīmējot, ka viņam galvenokārt pietrūkstot tieši nesavtīgās savstarpējās dalīšanās. Režisors pauž apbrīnu šiem drosmīgajiem "pusmūžniekiem", kuri uzdrošinās izrauties no iestigšanas provinciālā dzīvē un eksperimentēt ar tradicionālas ģimenes modeli. "Komūnas" iekšienē tiek piedzīvotas dažādas kolīzijas, tostarp šķiršanās, satuvināšanās un nāve, filmai pamazām ieraujot skatītāju jautrības un cilvēcisko attiecību virpulī, beigās pieķeroties pie domas, ka šādā kompānijā dzīvot noteikti nebūtu garlaicīgi.
Vinterbergs ir viens no novatoriskākajiem un spurainākajiem dāņu režisoriem. 1995. gadā tandēmā ar Larsu fon Trīru viņš Parīzē prezentēja abu izdomāto un parakstīto "Dogmas 95" manifestu. Vien 45 minūtēs abi režisori bija uzrakstījuši desmit baušļus, kas sludina filmas absolūtu tehnisku, kinematogrāfisku un sižetisku lakoniskumu. Šie pamatpostulāti nosaka: kamerai jābūt tikai rokās turētai un uzņemšanas laukumam – maksimāli autentiskam, respektīvi, nekādu filmēšanu studijās, iztiekot bez optiskiem filtriem, mākslīga apgaismojuma, mērķtiecīgi iekļautām dekorācijām un atsevišķi piemontēta skaņu celiņa. Filmai jābūt absolūti tīrai no "pārcenšanās" un pašmērķīguma, fokusējoties uz spēcīgiem aktierdarbiem un manifestējot kino patieso būtību.
Pirmās "īsti dogmiskās" filmas bija Vinterberga "Svinības" (1998) un Trīra "Idioti" (1998). Tiesa, abi režijas anarhisti pievēra acis uz kādu deklarācijas bausli, te iekļaujot mūziku, kas neskan uzņemšanas laukumā, te pieverot logu, līdz ar to regulējot dabisko gaismu, nevis adaptējoties reālajiem apstākļiem. Lēnām Dogmas idejas pabālēja, bet vēl joprojām šī ir palikusi kā viena no kinovēsturē skaļākajām autorisma kustībām. Tomēr ne "Komūna", ne Vinterbergs īsti vairs neseko Dogmas baušļiem, režisoram atzīstot, ka tas ir bijis ļoti radošs, bet visai riskants solis.
Šogad Rīgas Starptautiskais kinofestivāls notiks no 13.līdz 23. oktobrim, trijos kinoteātros – "Splendid Palace", "K. Suns" un "Kino Bize". Biļetes uz festivāla seansiem iespējams iegādāties gan festivāla mājaslapā www.rigaiff.lv, gan "Biļešu servisa" kasēs un interneta mājaslapā. Visplašākā informācija par festivāla filmām atrodama www.rigaiff.lv.