Trešdien, 26. oktobrī, plkst. 18:30 Mūkusalas Mākslas salonā notiks mākslas zinātnieces Agitas Gritānes lekcija "Dievturība latviešu glezniecībā".
Mūkusalas Mākslas salona izstādē "Mītu koordinātes" līdzās antīkajai un kristīgajai mitoloģijai ir apskatāmi arī mākslas darbi ar latviešu folkloras tēliem. Pievēršanās latviešu tautasdziesmās un teikās aprakstītajiem tēliem nodarbināja māksliniekus jau kopš 19. gadsimta, kad veidojās nacionālā pašapziņa. Tomēr vislielākie nopelni būtu piešķirami dievturu kustībai jeb 1926. gadā reģistrētajai "Latvijas Dievturu Draudzei". Aizsākusies gandrīz vienlaikus ar neatkarīgas valsts ideju kā dažu inteliģentu iniciatīva ar mērķi apzināt un atjaunot senās latviešu dievestības, tā pakāpeniski izauga un ieguva lielu popularitāti sabiedrībā, piesaistot māksliniekus un literātus.
Lekcijā "Dievturība latviešu glezniecībā" lektore Agita Gritāne iepazīstinās ar kustības pamatprincipiem, galveno uzmanību veltot piecu gleznotāju – Ernesta Brastiņa, Jēkaba Bīnes, Anša Cīruļa, Hildas Vīkas un Kārļa Sūniņa – darbiem, kuros atspoguļojas dievturības idejas. Vai nosauktie mākslinieki bija praktizējoši dievturi, vai arī viņus vienkārši interesēja tradicionālā folklora? Kas viņu glezniecībā liecina par dievturību – šķietami īslaicīgo, bet iespaidīgo kustību Latvijā?
Agita Gritāne ir Liepājas Universitātes lektore, Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante. 2013. gadā aizstāvējusi bakalaura darbu "Dievturības atspoguļojums Latvijas glezniecībā 20.gs. 20.–30. gados". Pašlaik doktorantūrā strādā pie monogrāfiska pētījuma, kurā turpina maģistra darbā aizsākto pētniecību par Jēkaba Bīnes daiļradi.
Lekcija ir izstādes "Mītu koordinātes" saistītais pasākums. Izstādē ir apkopoti Zuzānu kolekcijas un no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fondiem deponētie mākslas darbi. Šeit ir apskatāmi kā grafikas, tā tēlniecības un glezniecības darbi, no kuriem vecākais ir datējams ar 17./18. gs. miju, bet jaunākais tapis 2016. gada pavasarī. Cilvēkus turpina valdzināt mitoloģija, jo tie ir no paaudzes paaudzei nodoti stāsti, kas veido arī mūsu Rietumu kultūras identitāti. Tieši pateicoties mākslas, literatūras un mūzikas pieminekļiem, mēs atkal un atkal atgriežamies pie kāda stāsta, iegravējot attiecīgā sižeta vaibstus sabiedrības kultūrvēstures koordinātēs.
Ieeja izstādē un lekcijā bez maksas. Izstāde apskatāma līdz šā gada 26. novembrim.
