Ilmārs Šlāpins
Nav grūti pamanīt, ka kino un varbūt vēl populārā mūzika ir divas mākslas, kas visvairāk stāsta par to autoru nacionālo piederību. Pareizāk sakot, to stāsts izplatās vistālāk un visplašāk pasaulē. Mēs taču zinām, kāds ir itāļu kino un kādu popmūziku tur klausās, un tieši šī iemesla dēļ spriežam par itāļiem kā par emocionāliem, sentimentāliem, pašapzinīgiem cilvēkiem, kas raud un smejas, un kaujas. Mēs spriežam par britu melno humoru, nosvērtību, nedaudz cinisko atturību tieši britu kino un seriālu iespaidā. Tas pats ir izteikti jūtams, ja mēģinām domāt par franču, somu, indiešu vai korejiešu nacionālajām īpatnībām – šo valstu kino klišejas uzliek spēcīgus un grūti apstrīdamus argumentus.
Nav grūti pamanīt, ka kino un varbūt vēl populārā mūzika ir divas mākslas, kas visvairāk stāsta par to autoru nacionālo piederību. Pareizāk sakot, to stāsts izplatās vistālāk un visplašāk pasaulē. Mēs taču zinām, kāds ir itāļu kino un kādu popmūziku tur klausās, un tieši šī iemesla dēļ spriežam par itāļiem kā par emocionāliem, sentimentāliem, pašapzinīgiem cilvēkiem, kas raud un smejas, un kaujas. Mēs spriežam par britu melno humoru, nosvērtību, nedaudz cinisko atturību tieši britu kino un seriālu iespaidā. Tas pats ir izteikti jūtams, ja mēģinām domāt par franču, somu, indiešu vai korejiešu nacionālajām īpatnībām – šo valstu kino klišejas uzliek spēcīgus un grūti apstrīdamus argumentus.