Ilmārs Šlāpins
Mēs rakstām internetos un rakstām ar kļūdām. Mūsu acis ir vājas, bet pirksti bieži vien netrāpa īstajiem taustiņiem. Mūsu datori tik bieži nespēj un negrib labot šīs kļūdas mūsu vietā, bet lasītājiem tās ir kā pirksts acī, kā īlens no maisa, kā slavenais kamielis no padoma "pamēģini vienu minūti nedomāt par balto kamieli". Cik bieži ir tā, ka saruna apraujas tieši tajā brīdī, kad tu iestarpini: "Esat, nevis esiet." Nepareizas galotnes, komati nevietā, burtiski pārcēlumi no (pasarg, Dievs!) krievu valodas, traģikomiskā trešā deklinācija, apvainojumi gramatiskajā nacismā – cik daudz vēl mums ir ienaidnieku tekstuālās kontrrevolūcijas ierakumos, kas traucē parunāt par būtisko.
Mēs rakstām internetos un rakstām ar kļūdām. Mūsu acis ir vājas, bet pirksti bieži vien netrāpa īstajiem taustiņiem. Mūsu datori tik bieži nespēj un negrib labot šīs kļūdas mūsu vietā, bet lasītājiem tās ir kā pirksts acī, kā īlens no maisa, kā slavenais kamielis no padoma "pamēģini vienu minūti nedomāt par balto kamieli". Cik bieži ir tā, ka saruna apraujas tieši tajā brīdī, kad tu iestarpini: "Esat, nevis esiet." Nepareizas galotnes, komati nevietā, burtiski pārcēlumi no (pasarg, Dievs!) krievu valodas, traģikomiskā trešā deklinācija, apvainojumi gramatiskajā nacismā – cik daudz vēl mums ir ienaidnieku tekstuālās kontrrevolūcijas ierakumos, kas traucē parunāt par būtisko.