Nils Sakss
Mēs sēdējām vienā no Mieras ielas kafejnīcām, es un viens mans paziņa no mākslas kritiķiem, es teicu - nesen biju Venēcijas biennālē, mūsu paviljonā un tā, bet neviens neko neraksta, neviens nekritizē, kas par lietu? Kāda jēga no visādām izstādēm, ja neviens par to nerunā? Un viņš teica - ai, nevienam nav naudas, neviens nemaksā, nav kur rakstīt, nevienam tas neinteresē. Bet tu taču tur biji, viņš saka, tad ņem un pats arī uzraksti. Es padomāju un teicu - nu labi.
Vilciens uz Venēciju ir diezgan lēts un labs. Cilvēki tur smēķē toletēs un dzer vīnu tamburos, un neviens neko.