Publicējam fragmentu no apgādā "Mansards" izdotās grāmatas "Pagrīdes citādība. Homoseksuāļi Padomju Latvijā".
Pamatīgajos dzelzs svečturos rāmi deg sveces, uz žurnālu galdiņa staltas un vilinošas stāv vīna glāzes, un tālu lejā zum rosīgā Marijas iela. Citiem vārdiem, mūsu drauga viesistaba, kurā pavadītas daudzas dzīves stundas, baudot izcilu ēdienu, kolektīvu laiskumu un garas sarunas, izskatās tāda pati kā parasti tajās reizēs, kad ar vīru esam nākuši vakariņās. Vienīgā atšķirība ir tā, ka šoreiz, mums atnākot, viesistabā jau kāds sēž. Tas ir vīrietis bāli zilganā apsardzes formas kreklā, kuru draugs stāda priekšā kā Sandi. Viņa taisnā mugura un uzrautie pleci nodevīgi atklāj iekšējo neērtību. Tikpat nodevīgi kā Sanda pleci, ir mana drauga acis – paskatoties uz dīvāna stūrī ierāvušos stāvu, tās dzirksteļo. Ak tā, iemīlē..