Klāvs Sedlenieks
Pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu ķīniešu domātājs Mencijs (Meng-tse), teica, ka cilvēku prāts esot tā iekārtots, ka tas nevarot skatīties uz citu ciešanām, nejūtot tām līdzi. Pirms simt gadiem aptuveni to pašu aptuveni tādā pat formā un lietotjot ļoti līdzīgu piemēru par impulsīvu palīdzēšanu nelaimē nonākušajiem, rakstīja Pjotrs Kropotkins (saukts arī par anarhistu princi savas pārliecības un aristokrātiskās izcelsmes dēļ). Mūsdienu neirozinātnieki runā par spoguļenironu kurš liekot mums izjust to pašu, ko izjūt cilvēki, uz kuriem skatāmies, par kuriem lasām, kaut vai dzirdam. Tā nu divu tūkstošu gadu laikā esam runājuši par vienu un to pašu, nonākot pie tā paša secinājuma.