Svētdien, 8. novembrī, plkst. 12:00 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks pirmā radošā darbnīca bērniem, ko Dailes teātris 95 gadu jubilejas sezonā rīko sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Pirmajā radošajā darbnīcā muzeja ekspertes Daces Liepnieces vadībā būs iespēja noskaidrot, kas ir “vēja mašīna", “eksemplārs ar diedziņu" un "dzīvās bildes", kā lomai gatavojas aktieri, kas jāprot režisoram, dramaturgam, scenogrāfam, rekvizitoram un suflierim.

Radošās darbnīcas paredzētas bērniem, kuri vēlas tuvāk iepazīties ar teātrī notiekošo. Aicināti bērni vecumā no 6 līdz 10 gadiem. Pieteikumus dalībai radošajā darbnīcā lūdzam sūtīt uz e-pastu pasakumi@dailesteatris.lv (lūgums norādīt bērna vārdu, uzvārdu un vecumu). Ieeja pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits ierobežots, nodarbības ilgums apmēram 2,5h.

Svētdien, 8. novembrī, no plkst. 12:00 līdz 16:00 Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tiks svinēta Mārtiņa diena.

Brīvdabas muzejā notiks Mārtiņdienas tradīciju izzināšana kopā ar folkloras kopām, radošās darbnīcas, umurkumurs Priedes kroga galā, kā arī masku gājiens.

Vairāk informācijas muzeja mājaslapā.

Svētdien, 8. novembrī, plkst. 12:00 un 18:00 Latvijas Nacionālajā operā un baletā notiks rokbaltets "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši".

Pasakainais rokbalets mazajiem skatītājiem un viņu vecākiem veidots pēc brāļu Grimmu pazīstamās un iemīļotās pasakas motīviem kā pirmais lielais oriģinālbalets bērniem atjaunotajā Latvijā, kura autors ir Uģis Prauliņš. Uzvedumā piedalās topošie baleta mākslinieki no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas.

Lomās: Evelīna Godunova, Viktorija Čaikova, Aleksandrs Osadčijs, Kristaps Lintiņš, Kristaps Jaunžeikars, Ieva Rācene, Annija Kopštāle, Viktorija Serjogina, Māris Spriņģis, Kristaps Lintiņš, Kristaps Jaunžeikars, Agate Zālīte, Jolanta Lazdāne, Agnis Valdmanis, Adelīna Ustinova, Artjoms Mirošņičenko, Teiksma Markovska, Katrīna Bezdelīga, Stīna Kristapsone, Diāna Žukova, Kārlis Cīrulis, Anastasija Karnova.

Horeogrāfe: Regīna Kaupuža. Scenogrāfe: Eleonora Bukovska. Kostīmu māksliniece: Elita Patmalniece. Gaismu mākslinieks: Kārlis Kaupužs. Video mākslinieks: Aldis Kopštāls.

No 5. septembra līdz 20. novembrim Rīgas Mākslas telpas Lielajā zālē eksponēta franču laikmetīgās mākslas izstāde "Kramplauzis", kas organizēta sadarbībā ar "Association pour la Diffusion Internationale de l'Art Français".

Ar vairāk nekā 80 franču vai Francijā dzīvojošu autoru darbiem izstāde ir kļuvusi par līdz šim lielāko gaidāmo Francijas laikmetīgās mākslas skati Latvijā. No dažādām privātkolekcijām, tai skaitā "ADIAF" rīkotās Marsela Dišāna mākslas balvas (Le Prix Marcel Duchamp) laureātu darbiem, tiks hronoloģiski aptverts visjaunākais periods franču laikmetīgajā mākslā, sākot no 1998. gada līdz pat mūsdienām. Daži no tiem nule kā tikuši pāri darbnīcas slieksnim un tiks izrādīti gandrīz vai pirmo reizi, piemēram, Sipriena Gaijāra darbs "TBT" (2015) un Tarika Kisvansona darbs "Skrējēji" (Runners, 2015). Citi izstādē pārstāvētie mākslinieki jau iemantojuši zināmu ievērību Francijā.

Slidinoties jēdziena "komisārs" – franču valodas ekvivalents vārdam "kurators" – semantiskajos līkločos, izstādes kurators Gēls Šarbo piedāvā uzticēt viņam uzkrauto atbildību kādam iedomātam dubultniekam: kramplauzim, kas būtu tiešs pretstats policijas komisāram un varētu patiesi satraukt kolekcionārus. "Lielākajai daļai kolekcionāru, kuru darbus "Kramplauzis" nozadzis, bijusi ārkārtīgi strukturēta vīzija attiecībā uz savu laikmetīgās mākslas kaislību, un it visi no viņiem, iegādājoties darbus, domā par to, kādu ietekmi un rezonansi jaunais pirkums atstās uz viņu kolekciju kopumā.

Izstādē apkopoti 56 mākslinieku darbi, un, ja neskaita performances mākslu, tajā būs pārstāvēti visi izteiksmes veidi: no retajām Filipa Pero gleznām līdz pat Neila Belufa video. "Atspoguļojot dziļo konfrontāciju starp dažādajiem mājokļiem, no kuriem darbi nozagti, izstāde spēlējas ar pretstatiem, mājieniem un sadursmēm, kas skatītājiem, cerams, atklāj skaistus mirkļus un negaidītus pavērsienus," izstādi komentē kurators Gēls Šarbo.

Izstādes kurators: Gēls Šarbo; izstādes projekta vadītāja: Inga Šteimane. Rīgas Mākslas telpa atrodas Rīgā, Kungu ielā 3, un ir atvērta no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 11:00 līdz 18:00.

No 7. oktobra līdz 15. novembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā apskatāma Latvijas laikmetīgās mākslas izstāde "Lielāks miers, mazāks miers", kas notiek Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas "TETE-A-TETE 2015" ietvaros un ir vērienīgākā mūsdienu mākslinieku jaundarbu parāde.

Izstādi veido jaunradīti starptautisku mākslas pieredzi guvušu mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi, kā arī jaunās paaudzes talantīgu meistaru māksla. Izstādē piedalās Imants Lancmanis, Aigars Bikše, Barbara Gaile, Indriķis Ģelzis, Inta Ruka, Evita Vasiļjeva, Krišs Salmanis, Darja Meļņikova, Kaspars Podnieks, Māra Brīvere, Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, Ieva Kaula, Ernests Kļaviņš un Andrejs Kļaviņš, Maija Kurševa, Liene Mackus, Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze, Zane Tuča, Vilnis Vītoliņš, Brigita Zelča-Aispure. Izstādes kuratore – Helēna Demakova.

Foto no izstādes atklāšanas

Izstādes "Lielāks miers, mazāks miers" mākslinieki tika aicināti atsaukties gan uz individuāliem, patību veidojošiem apziņas elementiem, kas saistīti ar vēlmi pēc miera, gan uz plašākām dabas un sabiedriskajām kustībām, kas lielākā vai mazākā mērā ir mieru radošas vai postošas.

"Kustība ir attīstības priekšnoteikums, un jebkurš miers ir iluzors. Taču vēlme pēc miera ir, iespējams, viena no retajām izjūtām, kuras kaut nedaudz ļauj samierināties ar nāvi. Retos gadījumos izdodas mieru un nemieru kā individuālus vai sabiedriskus konceptus apvienot vienā mākslas darbā, " atzīmē izstādes kuratore Helēna Demakova.

Izstādes laikā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja darba laiks: otrdien, trešdien, piektdien, sestdien no plkst. 10:00 līdz 17:00, ceturtdien no plkst. 10:00 līdz 20:00, svētdien no plkst. 10:00 līdz 16:00, pirmdien – slēgts.

Pirmdien, 9. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace" notiks pirmizrāde dokumentālai filmai "Īvāns", kuras režisors un operators ir Andrejs Verhoustinskis un scenārija autore Nora Ikstena.

Dainis Īvāns, viens no spilgtākajiem Latvijas jauno laiku vēstures līderiem un personībām, filmā saka – bērnībā esot vēlējies kļūt par Lāčplēsi, kura mutē Rainis licis vārdus: "Nav pagātnei varas, mans ceļš ir jauns".

Par Latvijas pagātni un tagadni Īvāns stāsta bez noklusējumiem un politiski klišejiskiem tekstiem, kas milzīgā apjomā skalo cilvēku smadzenes medijos un presē ikdienā. Īvāns uzskata, ka vara degradē cilvēku, un viņam ir savi argumenti, kuros šajā laikā ir būtiski ieklausīties. Viņš ir gatavs atzīt arī savas kļūdas un vilšanās, kas ir tik neraksturīgi mūsdienu politiskās domas līderiem. Īvāns atzīst arī personiskos zaudējumus, kas upurēti uz sabiedriski politiskās cīņas altāra.

Filma "Īvāns" ir stāsts par cilvēku, kurš simbolizē jaunlaiku Latvijas vēsturi, par cilvēkvalsti, kas apvieno cerības, ideālismu, vilšanos, izvēles, kompromisus, uzvaras un zaudējumus. Tomēr cilvēks atrod sevī spēku atgriezties pie pirmsākumiem, neļaut sevi samalt laikmeta griežos un nebūt tikai par gadījuma karakalpu dzīves noliktajā stāstā.

Filma "Īvāns" tapusi gada garumā, filmēšanas grupai izbaudot Daiņa Īvāna uzticēšanos un viesmīlību viņa dzimtas mājās "Īvānos". Filmā redzami unikāli kadri no vēstures arhīviem un Daiņa Īvāna personiski filmētajām ģimenes kinohronikām.

Scenārija autore Nora Ikstena par filmu saka: "Mēs kopā jutāmies brīvi un nepiespiesti – gan runājot par vēsturiskiem Latvijas momentiem, gan cilvēciskām uzvarām un drāmām, gan sekojot Daiņa harmoniskajai ikdienai lauku darbos. Sviedām medu, gājām sēnēs, rakām kartupeļus. Es, piemēram, nezināju, ka bišu stropus ieziemo ar kaltētām, čaganām meža papardēm."

Filma tapusi studijā "Ego Media", komandā strādājuši arī montāžas režisore Madara Didrihsone, komponists Jēkabs Nīmanis, skaņu režisors Anrijs Krenbergs un filmas producents Guntis Trekteris. Finansiālo atbalstu filmas ražošanai sniedzis Nacionālais kino centrs un Kultūrkapitāla fonds.

No 10. novembra filma skatāma "Splendid Palace" repertuārā, no 16. novembra visā Latvijā – pirmie seansi Aizkrauklē, Subatē, Madonā un Ropažos.

No 21. oktobra līdz 13. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā skatāma mākslinieces Paulas Pelšes grafikas darbu izstāde "Divdabīgs".

Darbu sērijā māksliniece pievēršas divdabīguma koncepcijai, apvienojot cilvēka un dabas tēlus, kā arī savienojot dažādas grafikas un foto tehnikas ar netradicionāliem materiāliem. Darbos tiek aplūkotas dzīvības formas saistībā ar kādu konkrētu telpu, kā arī domāšana kā sava veida dzīvības forma, piešķirot tai fizikālas īpašības.

Darbu sēriju "Divdabīgs" veido ķermeņa fragmentu fotofiksācijas ar dažādu vietu apmatojumu un ādas struktūru. Paula Pelše ķermeņa apmatojumu attēlo kā augus, kas saglabā saikni ar cilvēku. Darbu radīšanā tiek izmantoti fotofiksācijas un fotomontāžas paņēmieni, uz kuru bāzes tiek veidots zīmējums. Fotoattēli veidoti kā pasaules fragmenti un īstenības miniatūras, cenšoties panākt telpiskuma, dabiskuma un dzīvīguma iespaidu.

Paule Pelše par darbu sēriju: "Darbus vieno ideja par cilvēka un dabas saplūšanu un mijiedarbību. Kā divas sistēmas saplūst, ietekmē viena otru. Viena sistēmas daļa kļūst par otras sistēmas daļu. Tā ir ilūzija par eksistējošu un pastāvošu reālu vietu, vidi, ainavu, kur šī saplūšana ir iespējama. Cilvēks kā daba, daba kā cilvēks."

Paula Pelše (1988) studē grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā. Līdz šim piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.

Izstāde "Divdabīgs" bez maksas aplūkojama LLMC Ofisa galerijā, Alberta ielā 13 (7. stāvs), darba dienās plkst. 12:00-18:00.

Pirmdien, 9. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātra "Splendid Palace" kafejnīcā "Cafe Film Noir" notiks kinokluba "Rīgas Laiks skatās" pasākums ar ievadlekciju un glāzi vīna, kurā šoreiz filmu "Intīmais apgaismojums" skatīsies Daniela Zacmane.

Šajā pirmdienā kinoklubs "Rīgas Laiks skatās" un "Rīgas Laika" autore Daniela Zacmane kopīgi piedāvā noskatīties čehu izcelsmes Ivana Pasera 1965. gadā radīto filmu "Intīmais apgaismojums" (Intimní osvĕtlení).

Otrdien, 10. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "K. Suns" skatāma filma "Ne savā dabā", kas tika demonstrēta arī tikko notikušajā Rīga Starptautiskajā kino festivālā.

Martins, zēniska izskata trīsdesmitgadnieks, dodas nedēļas nogales skrējienā kalnos. Taču no domām aizbēgt nav iespējams, un, tāpat kā daudzi no mums, Martins nespēj vienkārši būt, neanalizējot savas attiecības ar sievu un mazo dēlu, apnikumu darbā, gruzdošo atsvešinātības sajūtu... Liekas, kaut kas ir neatgriezeniski zudis un rodas vēlme rīkoties radikāli. Kas notiktu, ja viņš izšķirtos? Bet ja viņa sieva aizietu bojā? Un ja nu nelaimes gadījumā ciestu viņš pats? Kad dzīve piespēlē iespēju ļauties brīvībai, pēc kuras Martins šķietami alkst, kāda būs viņa izvēle?

Režisora Ūles Gjevera vienkāršais un dziļi personiskais stāsts – viņš ir filmas scenārija autors, režisors un galvenās lomas atveidotājs – rezonē ar ikvienu, kas nonācis emocionālās krīzes priekšā un spiests atšķetināt sava prāta samezglojumus.

Neiesaka līdz 12 gadu vecumam. Filma norvēģu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Otrdien, 10. novembrī, plkst. 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī skatāma marionešu izrāde melnā humora cienītājiem "Pasaka par Veco Nāvi", kas tapusi, sadarbojoties režisoram Ģirtam Šolim un māksliniecei Veltai Emīlijai Platupei.

Izrāde stāsta par senu un darba nomocītu večiņu – Nāvi –, kura savas dienas pavada, bezkaislīgi smēķējot un atņemot dzīvības. Pensija, pēc kuras Nāve tik ļoti ilgojas, pienāks tikai pasaules beigu galā. Tomēr Vecā Nāve nav ar mieru gaidīt līdz apokalipsei, tāpēc dodas mācekļa meklējumos un sastop naivo Putnabērnu.

Izrādes režisors Ģirts Šolis, kas uzskatāms par vienu no objektu teātra pionieriem Latvijā, ir daudzpusīgs mākslinieks, apvienības "Umka.lv" dibinātājs, režisors un aktieris, grupu "Gaujarts" un "Frontlaines" dalībnieks, radio "NABA" dīdžejs. 2011. gadā ieguvis maģistra grādu mākslās Latvijas Kultūras akadēmijā, absolvējot Dramatiskā teātra režijas kursu. 2007. gadā studējis Varšavas teātra akadēmijas maģistrantūrā.

Savukārt izrādes galvenos varoņus – smalkas, barokāli greznas un vienlaikus filigrāni darinātas marionetes – veidojusi māksliniece Velta Emīlija Platupe, kurai šī ir debija profesionālajā teātrī.

Režija, dramaturģija: Ģirts Šolis. Māksliniece: Velta Emīlija Platupe. Spēlē: Aleksejs Geiko, Kristians Kareļins, Madars Zvagulis. Skaņa: Normunds Zālamans. Gaisma: Rūdolfs Kugrēns.

Otrdien, 10. novembrī, plkst. 18:00 Kaņepes Kultūras centrā būs skatāma apvienības "Skaistais dzīvnieks" pirmā izrāde "Dīvainie svētki", kas veidota pēc Kārļa Vērdiņa dzejas krājuma "Mēs. Kopota dzeja".

Apvienībā darbojas režisors Varis Piņķis un tikko studēt beigušie jaunie profesionāļi: Ance Strazda, Reinis Boters, Āris Matesovičs un Klāvs Mellis. Izrādes mūzikas autors – Jēkabs Nīmanis

"Mūs iedvesmojusi atziņa, ka dzeja ir valodas huligānisms – tā ir destrukcija un konstrukcija vienlaikus. Izrādē mēs ilgosimies pēc "jaunas, nepareizas", bet reizē īstas estētikas. Mūs uzrunājusi Vērdiņa ironiskais un sāpīgais skats uz mūsdienām, reizē arī drosme un augsta profesionalitāte valodas lietošanā. Izrāde nebūs mēģinājums apkalpot dzeju, bet gan otrādi, dzejoļiem vajadzētu provocēt skatuviskās norises. Tikpat labi izrādē varētu izskanēt tikai viens dzejolis, kurš izprovocēs šo "Dīvaino svētku" svinēšanu."

Biļetes iegādājamas uz vietas pirms izrādes. Biļetes cena – 6 EUR.

Katru dienu, izņemot pirmdienas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 20:00, brīvdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, lasītmīļus gaida Bērnu literatūras centra lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā.

Bērnu literatūras centrs (BLC) darbojas kā valsts bērnu bibliotēku  metodiskais centrs.  Ar lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un programmu pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm "Grāmatu starts" BLC vēlas motivēt bērnus lasīšanai un veicināt lasīšanas prieku.

Bērnu literatūras centra brīvpieejas krājumā izvietots vairāk nekā 4560 vienību: gan Latvijā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas, gan bērnu literatūra un periodiskie izdevumi svešvalodās. Lasītavas apmeklētājiem ir brīva pieeja arī bērnu digitālajai bibliotēkai "Lasāmkoks".

Lasītavas košais interjers, rotaļu stūris un krājumā esošās spēles piesaistīs arī pašu mazāko lasītāju uzmanību.

Vairāk informācijas par Bērnu literatūras centra aktualitātēm un lasītavas pasākumu programmu meklēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.

Trešdien, 11. septembrī, plkst. 19:00 Dailes teātra Lielajā zālē skatāma režisores Lauras Grozas-Ķiberes iestudētā Nika Dīra drāma "Frankenšteins" – Mērijas Šellijas romāna "Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs" dramatizējums.

Viktors Frankenšteins ir zinātnieks, kas nolemj pārvarēt dzīvības un nāves robežu, no mirušu cilvēku ķermeņa daļām radot jaunu būtni. Viņam izdodas iepūst dzīvību savā radībā, taču tā ir tik šausmīga, ka Frankenšteins pamet bezvārda briesmoni likteņa varā.

Britu dramaturga Nika Dīra luga "Frankenšteins" tika sarakstīta īpaši Londonas Nacionālā teātra uzvedumam (režisors Denijs Boils, 2011), kurā Viktora Frankenšteina un radības lomas pārmaiņus spēlēja Benedikts Kamberbečs un Džonijs Lī Millers. Šajā iestudējumā Viktoru Frankenšteinu atveidos Gints Andžāns, bet radību – Dainis Grūbe. Izrādē spēlēs arī Kristīne Nevarauska (Elizabete Lavenza, Viktora līgava), Ģirts Ķesteris (Mesjē Frankenšteins, Viktora tēvs), Sarmīte Rubule (Grētele, prostitūta / Klarisa, istabene), Pēteris Liepiņš (Deleisijs, akls vīrs), Lauris Subatnieks (Fēlikss, viņa dēls), Ērika Eglija (Agate, viņa vedekla), Kaspars Zāle (Gustavs, ubags), Artūrs Dīcis (Klauss, ubags / Konstebls), Lelde Dreimane (Sieviešu dzimuma radība), Dainis Gaidelis (Jūens, Orknijas salas iedzīvotājs) un Mārtiņš Upenieks (Rabs, Jūena brāļadēls).

Pastāv uzskats, ka gotiskās literatūras klasiku "Frankenšteins jeb Mūsdienu Prometejs" Mērija Šellija sarakstīja pēc kādas nakts, kurā viņas vīrs – dzejnieks Persijs Bišs Šellijs – un lords Bairons kopā ar draugiem izklaidējušies, stāstot šausmu stāstus.

Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis. Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa. Horeogrāfe – Liene Grava. Komponists – Kārlis Auzāns. Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis. Video mākslinieks – -8.

Trešdien, 11. novembrī, plkst. 16:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mazajā zālē norisināsies "Barta simtgades lasījumi".

Novembrī, atzīmējot franču teorētiķa Rolāna Barta simtgadi, literatūras un filozofijas interneta žurnāls "Punctummagazine.lv" rīko autoram veltītus lasījumus un diskusiju.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku 11. novembrī norisināsies "Barta simtgades lasījumi", ko vadīs literatūras zinātnieks un kritiķis Jānis Ozoliņš, pārdomās par Rolāna Barta daudzpusīgo teorētisko mantojumu dalīsies literatūras kritiķe Anda Baklāne (lasījuma tēma – Rakstnieks brīvdienās), komunikācijas pētniece Ilva Skulte (Kritikas izpratne Barta rakstos), filozofs Jānis Taurens (The Voyage Out), literatūras kritiķe Ieva Kolmane (Valodas diktāts), žurnāla "Punctummagazine.lv" redaktors Igors Gubenko (No baudas līdz ekstāzei un atpakaļ: Barts, Vērdiņš, Lakāns), fotogrāfijas teorētiķis Kārlis Vērpe (Pārvarēt Bartu: piezīmes par "Camera lucida" kritiku), sociologs Normunds Kozlovs (Dendijs subkultūras diskursā) un modes mākslinieks Bruno Birmanis (Modes sistēma pret modes sistēmu).

Rolāns Barts (1915–1980) ir franču teorētiķis, semiotiķis un literatūras kritiķis, kurš bijis svarīga figūra strukturālismā un poststrukturālismā. Viņa eseju krājums "Mitoloģijas" atsedz mītu struktūras ikdienas kultūrā, savukārt vēlīnajos darbos – "Camera lucida: Piezīme par fotogrāfiju", "Teksta bauda" un citos – uzsvērta personiskās pieredzes nozīme mākslas darba interpretācijā. Viņa idejas bijušas nozīmīgas literatūras un vizuālo mākslu teorijās. Rolāns Barts ir Latvijā iecienīts autors, līdz šim latviešu valodā izdoti viņa darbi "Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju" (LMC, 2006), "Sēru dienasgrāmata" (LMC, 2010), "Mitoloģijas" ("Omnia mea", 2010) un "Teksta bauda" ("Mansards", 2012).

Trešdien, 11. novembrī, plkst. 11:00 Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē būs skatāma teātra cikla "Šmulītis" izrāde-lekcija zinātkāriem bērniem – "Mākoņi". Ieteicamais vecums: 6 līdz 9 gadi.

Kā rodas mākoņi? Kā iespējams iziet tiem cauri? Un kā rodas lietus, varavīksne un zibens? Atbildes uz šiem un citiem dabas mācības jautājumiem kopā ar bērniem meklēs divi aktieri – Artūrs un Andrejs. Taču viņu viedokļi par debess parādībām izrādās stipri atšķirīgi, un katrs gribēs pārliecināt otru par savu taisnību.

Lai noskaidrotu patiesību, skatītāju priekšā Artūrs un Andrejs veiks dažādus eksperimentus, tostarp radīs varavīksni un centīsies iziet cauri mākonim. Bet ja nu gadās palikt mākonī uz visiem laikiem? Tas viss tiks papildināts gan ar zinātniskiem paskaidrojumiem, gan Jura Kronberga dzejoļiem par noslēpumaino mākoņu pasauli. Izrāde paredzēta bērniem no sešu līdz deviņu gadu vecumam.

Iestudējuma režisore: Paula Pļavniece. Dramaturģe: Justīne Kļava. Dzejoļi: Juris Kronbergs. Scenogrāfe: Marija Rozīte. Skaņa: Uldis Sniķers. Izrādē spēlē: Andrejs Možeiko un Artūrs Putniņš.

"Šmulītis" ir nevalstiskā teātra "Dirty Deal Teatro" un biedrības "Ascendum" bērnu kultūras projekta "Garā pupa" iniciatīva, kas piedāvā bērniem un pusaudžiem aizraujošas teātra izrādes. "Šmulītis" aicina jaunos skatītājus domāt līdzi un pat iesaistīties izrādes notikumā, veidojot priekšstatu par laikmetīgu teātri, kā arī atklājot mākslas nozīmīgo lomu cilvēka iekšējās pasaules piepildīšanā. Repertuārā "Šmulītis" jau iekļautas izrādes "Kā saule gadījās" (3–6 gadus veciem bērniem), "Ziemas māja" (ģimenēm ar bērniem 4–8 gadu vecumā), "Baltā grāmata" (1.–5. klases skolēniem), "Nāves ēnā" (6.–8. klases skolēniem) un "Mēness dārzā" (jauniešiem no 14 gadu vecuma). Daļa no izrādēs gūtajiem ienākumiem tiek novirzīti bērnu kultūras projekta "Garā pupa" aktivitātēm – atnākot uz kādu no "Šmulīša" izrādēm, tiks dāvāts teātra piedzīvojums tiem bērniem un pusaudžiem, kuriem reģionālās vai sociālās nevienlīdzības dēļ nav iespējas apmeklēt kultūras pasākumus. 

Trešdien, 11. novembrī, plkst. 10:00 Liepājas teātrī skatāma režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētā muzikālā izrādes bērniem "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", ko pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem radījusi dramaturģe Rasa Bugavičute.

Pasaka par Sniegbaltīti ir viena no tām pasakām, kuru zina gan bērni, gan pieaugušie. Brāļu Grimmu pasaka pirmo reizi publicēta 1812. gadā, pēc tās motīviem veidoti daudzi dramatizējumi un iestudējumi. Nu jau par klasiku kļuvusi 1937. gadā Disneja studijā radītā multiplikācijas filma. Liepājas teātra izrādes pamatā būs jauns literārais materiāls, kuru pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem radījusi dramaturģe Rasa Bugavičute. Tajā darbosies visi brāļu Grimmu pasakā sastopamie varoņi – Sniegbaltīte, kura, nokļuvusi rūķīšu namiņā, padarīs viņu ierasto dzīvi daudz krāsaināku, ar savu skaistumu apsēstā Pamāte, kura ik dienu tirdīs Spogulīti, lai izvilinātu no viņa komplimentus u.c., tomēr izrādes akcents tiks likts uz to, kā šo pasaku lasītu mūsdienu bērni.

"Šoreiz, pielāgojot pasakas tekstu mūsdienām, es vairāk centos domāt no bērna skatpunkta, saglabājot stāsta galveno domu, bet visu pārējo padarot mazliet aktīvāku un atraktīvāku. Sniegbaltīte, rūķi, Princis un visi citi, bez kuriem šī pasaka ir neiedomājama, joprojām stāsta mums labi zināmās patiesības, bet klāt pieliktais lai kļūst par tieši šīs pasakas versijas "ogu"," dramaturģisko materiālu raksturo Bugavičute.

Iestudējumam orģinālmūziku radījis komponists Kārlis Lācis, kurš uzsver, ka izrādē būs gan vieglas un bezbēdīgas, gan liriski skumjas dziesmas. Savukārt dziesmu tekstus radījusi Evita Mamaja.

Sniegbaltītes lomā iejutīsies jaunā Liepājas teātra aktrise Samira Adgezalova, rūķīšus atveidos Egons Dombrovskis, Kaspars Gods, Edgars Pujāts, Leons Leščinskis, Mārtiņš Kalita, Viktors Ellers un Armands Kaušelis, pārējās lomās – Sigita Jevgļevska, Rolands Beķeris, Edgars Ozoliņš, Sandis Pēcis.

Izrādei tapt palīdz arī scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Ceturtdien, 12. novembrī, plkst. 21:00 bārā "Hāgenskalna komūna", Nometņu ielā 49, notiks Madaras Gruntmanes dzejas vakars, kas rīkots par godu dzejnieces tikko iznākušajam krājumam "Narkozes".

"Neputna" izdotās "Narkozes" ir Madaras Gruntmanes pirmais dzejoļu krājums. "Tā ir svaiga, ekspresīva un ļoti atklāta dzeja, kurai iedvesma tiek gūta nevis no citu uzrakstītajiem tekstiem, atsaucēm un alūzijām, bet gan no pašas autores piedzīvotā un pārdzīvotā," krājumu raksturo tā redaktors Guntars Godiņš.

"Madara Gruntmane raksta psiholoģiski precīzus un skaudri tiešus dzejoļus," norāda Guntars Godiņš. "Šādā dzejā teksts nav veiklāk vai neveiklāk savirknētu vārdu ornaments, bet tikai nepieciešamais līdzeklis, ar ko iespējams izteikt savas sāpes, prieku, sevi. Gan vārdu izvēle, gan teksta pieraksts ir lakonisks un dinamisks, un raupjā intonācija, ironija un pašironija ļauj pilnībā uzticēties autores teiktajam. Krājums "Narkozes" ar pilnīgo atklātību, mūsdienīgo un nesamāksloto valodu, ar pārdomāto māksliniecisko noformējumu būs atklājums, jauna nianse pašreizējās latviešu dzejas kontekstā."

Madara Gruntmane (1981) mācījusies Liepājas Emīla Melngaiļa Mūzikas vidusskolā, absolvējusi Baltijas Starptautisko akadēmiju kultūras projektu vadībā. Kopš 2010. gada vada radošo apvienību "I Did It" un darbojas kā kultūras pasākumu producente, ir daudzu Latvijā labi pamanītu projektu autore, guvusi arī plašu starptautisku pieredzi. Dzeju raksta kopš bērnudārza. 2014. gadā nosūtīja savus dzejoļus dzejniekam Guntaram Godiņam, kurš iedrošināja dzejoļu krājuma veidošanai. Pirmā publikācija žurnālā "Latvju Teksti" 2015. gada jūlijā. Kad vien iespējams, Madara dodas uz Parīzi. Piemīt nepārejoša atkarība no saules.

Ceturtdien, 12. novembrī, plkst. 18:00 Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā aicina uz sarunu par režisora Dāvja Sīmaņa filmu "Puika ar suni" un diskusiju "Kā runāt ar bērniem par karu? Pieaugušo noslēpumi bērna acīm un pusaudža spīts paveikt ko īpašu."

Režisors Dāvis Sīmanis stāstīs par filmas idejas tapšanu, un rakstniece Inese Zandere lasīs fragmentus no savas topošās grāmatas par Žaņa Lipkes dēlu Zigi "Stāsts par nosargātu noslēpumu". Diskusijā piedalīsies komunikācijas pētnieks Mārtiņš Kaprāns un filmas producents Gints Grūbe. Runāsim par drosmi, nodevību un uzdrīkstēšanos vēstures neprāta brīžos. Cik atšķirīga ir mūsu ierastā dzīve no kara laika ikdienas, tālu aiz frontes līnijas? Kāpēc vecāki izvairās runāt ar bērniem par karu, varbūt pietiek tikai ar skolas vēstures stundām?

Studijas "Mistrus Media filma "Puika ar suni" ir Ineses Zanderes darbā balstīts vēsturiski patiess stāsts, kurā 20. gadsimta traģiskākie notikumi kļūst par kāda Pārdaugavas pusaudža spēles laukumu un pieaugšanas telpu. Ziga tēvs Žanis, riskēdams ar ģimenes dzīvību, glābj nāvei nolemtos, filma fiksē šo cilvēcību no bērna skatpunkta.

Režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis par savu filmu raksta: "Mūsu filma izmanto iespēju fiksēt Lipkes diriģēto pārdrošo avantūru no bērna skatpunkta, jo tieši dēls Zigis, kurš novēro pasauli nevis kā izkalkulētu sistēmu, bet ar sev piemītošām emocijām un fantāziju, var mazliet atklāt šīs vēsturiskās mistērijas un tajā iesaistīto cilvēku nozīmi.

Tas ir stāsts par viena bērna īpašo pieredzi, novērojot un pašam piedaloties tēva bīstamajā plānā. Spiests atteikties no draugiem, no spēlēm, no pilsētas izklaidēm, Zigis piedzīvo iekšēju un ārēju sadursmi starp dabisko vēlmi izdzīvot savu bērnību, kurā tēvs vienmēr atrastu laiku dēlam un kurā ģimene būtu nešķirams visums, un vēstures šausminošo nepielūdzamību."

Trīs dienas, no 12. līdz 14. novembrim, Latvijas Kultūras akadēmijā un Teātra mājā "Zirgu pasts" notiks jau devītā kultūras zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference "Kultūras krustpunkti 2015".

Trīs konferences "Kultūras krustpunkti 2015" norises dienās būs iespējams iepazīties ar vairāk nekā 90 pētījumiem, kurus prezentēs kultūras procesu eksperti, zinātnieki, augstskolu pasniedzēji, kā arī studenti. Pētījumi tematiski tiks prezentēti astoņās atsevišķās darba sekcijās: 1) Kultūras socioloģija, kultūrpolitika, kultūra un mediji; 2) Folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras mantojums; 3) Skatuves un audiovizuālā māksla; 4) Starpkultūru komunikācija un valodas nozīme kultūrā; 5) Kultūras menedžments un radošās industrijas; 6) Vizuālā māksla un kultūra; 7) Tradīcijas daudzveidība, pārmantošana un dokumentēšana inovatīvā vidē (Valsts pētījumu programma "Habitus"); 8) Literatūra un tulkošana.

Konferences "Kultūras krustpunkti 2015" pirmajā dienā, 12. novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijā, Ludzas ielā 24, plenārsēdē ar lokālajām un glokālajām kultūras un mākslas notikumu aktualitātēm iepazīstinās gan LKA pētnieki, gan nozares eksperti no citām augstskolām un kultūras organizācijām. Plenārsēdes noslēgumā bēgļu krīzes notikumu kontekstā jaunie mākslas nozares profesionāļi diskutēs par mākslinieku sociālo atbildību un mākslinieciskās jaunrades lomu sabiedrības kultūras vērtību apzināšanā un citu kultūru izpratības sekmēšanā. Pirmās dienas noslēgumā notiks arī LKA Zinātniskās pētniecības centra zinātnisko rakstu krājuma "Kultūras krustpunkti VIII" atklāšana. Plenārsēdes un diskusijas tiešraidi interesenti varēs vērot www.satori.lv.

Otrajā dienā, 13. novembrī, LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" konferences ietvaros par kultūras dzīves un kultūrpolitikas aktualitātēm Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībās referēs pašvaldību pārstāvji. Pašvaldību rītā tiks raksturota arī LKA sadarbības pieredze ar Jūrmalas, Siguldas, Jēkabpils, Valkas un Salaspils pašvaldībām. Dienas turpinājumā konferences darbs turpināsies sešās darba sekcijās.

Konferences trešajā dienā, 14. novembrī, turpat, "Zirgu pastā", notiks darbs divās sekcijās: VPP "Habitus" dalībnieku pētījumu rezultātu prezentācija sekcijas "Tradīcijas daudzveidība, pārmantošana un dokumentēšana inovatīvā vidē" ietvaros un Līvu savienības apsveikums konferences dalībniekiem, kā arī sekcija "Literatūra un tulkošana".

Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konferences "Kultūras krustpunkti" programma pēdējos gados uzrunā arvien lielāku kultūras un mākslas nozares interesentu pulku. Tajā gan kā dalībnieki, gan kā klausītāji piedalās augstskolu profesori un studējošie, kultūrpolitikas veidotāji un kultūras jomas praktiķi. Konferences mērķis ir ne tikai publiskot nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, bet arī aktivizēt akadēmisko diskusiju, kas ļautu precizēt un paplašināt kultūras un mākslas nozīmes izpratni sabiedrībā kopumā.

Konferences programma pieejama šeit.

No 8. oktobra līdz 14. novembrim Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde ar lielformāta bērnu ģīmetnēm "Sīkais".

Pat ja pirms bērna nākšanas pasaulē sievietei izdodas sasniegt sabiedrībā kultivēto laimes piepildījumu, līdz ar tā dzimšanu viņa tiek pakļauta proporcionāli pretējai spriedzei, šausmām un bailēm, ka loloto zaudēs vai ar viņu notiks kas slikts. Mežonīgā krāsu un otas triepienu ekspresija Rasas portretētajos iedveš mātes eksistenciālo baiļu sajūtu. Pretēji tām, skatītājā tiek vērsts bērnu neaizsargātais, mīlestību alkstošais acu skats, kas prasa bezkompromisa uzmanību un iedzen klātesošo zināmā sprostā. Būt par māti nozīmē pieņemt šīs saldi rūgtās važas un atsaukties uz katram bērna saucienam pat tad, ja esi pārgurusi un nelaimīga.

Publicitātes attēls: Rasa Jansone. Aira. 2015. Audekls, eļļa. 160 x 200 cm.

Rasas daiļradē ir vērojams intelektuālas būtnes protests, sacelšanās pret vispārpieņemto, sabiedrības nolemto, pat instinktu nolikto pasaules kārtību, kas sadala mūs dzimtēs un ieliek noteiktos rāmjos. Pieredze rāda, ka lomu sadalījumā piekāpšanās ir sāpīga vai neiespējama – vai nu cieš bērns, vai sakāvi piedzīvo sievietes un profesionāles pozīcija. Gandrīz katras sievietes dzīvē pienāk brīdis, kad viņai ir jānoslejas par labu kādai no šīm izvēlēm. Un tā nav tikai viena dzimuma problēma, jo mātes / sievietes labsajūta ietekmē mūs visus – ne tikai bērnu, bet arī mājas saimi un sabiedrību kopumā. 

Lielformāta bērnu portreti "Sīkais" turpina 2014. gadā Rīgas Mākslas telpas Intro zālē notikušās izstādes "Barošanas migla" ģīmetņu sēriju, kurā bija iemūžinātas mātes. Abu izstāžu galvenais vadmotīvs – sarežģītās mātes un bērna attiecības – tiek ekspresīvā veidā izgleznotas mākslinieces paziņu / draudzeņu un viņu atvašu sejās, atgādinot, ka vienaldzīgo šajā tēmā nav.

Rasa Jansone (1975) 2002. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Paralēli mākslinieku grupu skatēm un dalībai simpozijos regulāri rīko personālizstādes: "Barošanas migla", Rīgas Mākslas telpas Intro zāle (2014), "Izauga", galerija "Mans`s" (2013), "Ikdienišķā vīrišķība", Mūkusalas Mākslas salona Mazā zāle (2012), "Atpakaļskata spogulis", "Nabaklab" (2011), "Mammas cerības", galerija "ag7" (2007), "Cilvēciņi", "Mētras Māja" (2006), "Sniegbaltītes slepenā dzīve", galerija "ag7" (2005).

Izstādes kuratore Sniedze Kāle.

Mūkusalas Mākslas salons atrodas Rīgā, Mūkusalas ielā 42, un ir atvērts no otrdienas līdz piektdienai plkst. 12:00–18:00, kā arī sestdienās plkst. 11:00–16:00. Ieeja izstādē un lekcijā bez maksas.