Pirmdien, 13. februārī, plkst. 20:30 kinoteātra "Splendid Palace" Mazajā zālē tiks demonstrēta astoņām "Oskara" balvām nominētā drāma "Mēnesgaisma".

Berija Dženkinsa filma "Mēnessgaisma" ("Moonlight", ASV, 2016) vēsta par jaunu melnādainu vīrieti, kurš mēģina apjaust sevi, savu netradicionālo seksualitāti un dzīves jēgu, vienlaikus cenšoties izdzīvot skarbajā Maiami narkotiku vidē. Filma saņēmusi "Zelta globusa" balvu kategorijā "Labākā drāma".

Vecuma ierobežojums: 16+. Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Pirmdien, 13. februārī, plkst. 19:00 "Dirty Deal Teatro" notiks Valtera Sīļa politiskā trillera "Andrievs Niedra" izrāde.

Jau vairākas paaudzes uzaugušas, ticot, ka Latvijas valsts dibināšana 1918. gada 18. novembrī bija labākais vai vienīgais iespējamais risinājums, kas mūs varēja aizvest pie demokrātiskajām vērtībām, ar kurām lepojamies šodien. Iespējams, tas bija labākais risinājums, skatoties no šodienas skatpunkta, taču ne vienīgais.

"Šī izrāde ir trilleris par to, kā radās mūsu valsts. Un, lai arī gribētos ticēt, ka tās dibināšana un brīvības cīņas bija skaists varoņu un ideju laiks, ka mūsu vēsture ir tik tīra kā dimanta oliņa, kurai neviens melnumiņš nav pieķēries, tomēr var izrādīties, ka īstenībā ir citādi," par izrādi "Andrievs Niedra" stāsta aktieris un iestudējuma dramaturgs Kārlis Krūmiņš.

Pie izrādes strādā mūziķis Toms Auniņš, mākslinieks Uģis Bērziņš, un kopā ar Krūmiņu uz skatuves spēlēs Emīls Kivlenieks.

Piedāvājam izlasīt teātra kritiķes Valdas Čakares recenziju par izrādi un "Satori" sarunu ar Kārli Krūmiņu.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Pirmdien, 13. februārī, plkst. 18:00 galerijā "Istaba" atklās fotogrāfes Noras Vrubļevskas personālizstādi "Camera obscura*". Tās mērķis ir reflektēt par fotogrāfijas tehnikas attīstību, mūsdienu "hack" (pārveidošana, uzlaušana) un DIY ("dari pats") kultūru.

Izstādes galvenais objekts – pretī centrālajam galerijas skatlogam uzbūvēta milzu camera obscura (latīņu val. "tumšā istaba"). Tajā izstādes apmeklētājs var ieiet pilnā augumā, lūkoties uz K. Barona ielu un iepazīt optikas fenomenu, kas ir pamatā ikkatrai fotokamerai, – redzēt, kā attēls projicējas uz ekrāna telpas iekšpusē. Lielformāta camera obscura tapusi pēc mākslinieces dizaina, izmantojot dzelzs konstrukcijas un audumu. Savukārt digitālo kameru fotogrāfe pati darinājusi uz mikrodatora bāzes, apvienojot atsevišķi pieejamas detaļas un iesācēja programmēšanas prasmes. Izstādē skatāmi ar to uzņemtie krāsainie fotoportreti, kā arī mākslinieces audzēkņu darbi vēsturiskajā cianotipijas tehnikā.

Noru Vrubļevsku interesē gan tas, kā fotogrāfija attīstījusies vēsturiski, gan arī veids, kā mūsdienās entuziasti to var izmantot un modificēt tālāk. Un šādi no pasīva lietotāja kļūt par radītāju. Camera obscura atklāta jau pirms mūsu ēras, kad filozofi un zinātnieki novēroja jau iepriekšminēto optikas fenomenu. Ne velti fotogrāfija tiek uzskatīta par demokrātisku – tautai tuvu un saprotamu mediju, un tā laika gaitā izmantota gan zinātnes, gan mākslas un sociālajās jomās.

Vairākus gadus dzīvojot Amerikā, Nora Vrubļevska studējusi fotogrāfiju Jaunanglijas Fotogrāfijas skolā Bostonā, mācījusies arī ISSP skolā un ISSP vasaras skolā. Piedalījusies meistardarbnīcās Bostonas Mākslas muzeja skolā un Bostonas Fotogrāfijas centrā. Izstādēs piedalās kopš 2010. gada. 2013. gadā sarīkojusi personālizstādi "Cambridge at Night" Vīznera mākslas galerijā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un kopā ar fotogrāfu Denu Skvīru izdevusi fotogrāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Kopš 2014. gada Nora Vrubļevska vada radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Viņa darbojusies Rīgas Fotomēneša un "Self Publish Riga" pasākumu organizēšanā. Šobrīd studē LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studiju programmā "Vizuālās mākslas skolotājs".

"Camera obscura*" ir mākslinieces pirmā personālizstāde Rīgā un būs apskatāma līdz 18. martam. Tās norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Valmiermuižas alus darītava. Vairāk par autori – mājaslapā www.noravrublevska.com.

Otrdien, 14. janvārī, plkst. 20:00 kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē būs skatāma pagājušā gada Kannu kinofestivālā godalgotā Kirila Serebreņņikova filma "Māceklis".

Pazīstamā teātra režisora Kirila Serebreņņikova jaunākā filma ir izaicinoša un uzrunājoša. Viena no spēcīgākajām pagājušā gada jaunā krievu kinofilmām, viens no skaļākajiem Kannu kinofestivāla 2016. gada notikumiem. Izmantojot stāstu par divu skolnieku un skolotāju attiecībām, režisors emocionāli atklāj, cik spēcīgs ierocis ir manipulācija ar informāciju un viedokli. Starptautiskā prese šajā stāstā par reliģiju un mūsdienu skolu saskata līdzību ar totalitārismu Krievijā.

Filma "Māceklis" ("Ученик"/"The Student") ir veidota pēc vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga lugas, kas Latvijā ir zināma, jo savulaik režisora Viestura Meikšāna versijā iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī. Serebreņņikovs materiālu pārnesis uz mūsdienu Krievijas vidi, izmantojot to kā spēcīgu metaforu mūsdienu cilvēku nespējai sadzirdēt citam citu un pieņemt atšķirīgās uzvedības un kultūras izpausmes. Filmas galvenais varonis Benjamins ar jauniešiem raksturīgo maksimālismu uzskata, ka pasaule ir ieslīgusi melos, divkosībā un netikumos. Tikumība ir nonievāta, bet patiesa ticība – zaudēta. Teju apskurbis degsmē mainīt pastāvošo kārtību, viņš uztiepj savus uzskatus paziņām un radiniekiem, tā pārtapdams nopietnā pārbaudījumā apkārtējiem.

Kā skaidri atpazīt robežšķirtni starp morāli un neiecietību, brīvību un visatļautību, svētrunu un terorismu, reliģiju un manipulāciju? Vai tiešām viņa ticības kareivīgās izpausmes ir neviltotas? Vai, iespējams, tās ir vien provokāciju ierocis, lai pārbaudītu cilvēkus?

Režisors: Kirils Serebreņņikovs, lomās: Pjotrs Skvorcovs, Viktorija Izakova, Jūlija Auga. Biļetes uz filmas seansiem iespējams iegādāties kinoteātra "Splendid Palace" kasē un mājaslapā.

Otrdien, 14. februārī, plkst. 19:00 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē būs skatāma izrāde "Sieviete", ko pēc Andreja Upīša romāna iestudējusi režisore Ināra Slucka.

Mariannas kundzes pansijā mitinās jautra četru vecpuišu kompānija, kas savu dzīvi vada bezbēdīgā uzdzīvē. Par viņu iekāres objektu kļūst arī pie brāļa atbraukusī Elza. Pazemota un pievilta, sieviete nolemj slepus atriebt pāridarītājiem, bet neviens, kas iesaistīts šai spēlē, nenojauš, ka likme būs pašu spēlmaņu dzīvība. Šī izrāde ir par atriebību un tās mistisko bumeranga dabu.

Lomas izrādē atveido: Dita Lūriņa, Dace Bonāte, Sanita Pušpure, Ģirts Liuzniks, Gundars Grasbergs, Mārtiņš Brūveris, Kaspars Aniņš un Raimonds Celms.

Ināra Slucka ir ne tikai režisore, bet arī dramatizējuma autore, literārā konsultante: Inga Ābele, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece – Keita, horeogrāfe – Agnese Vanaga. Muzikālais konsultants un aranžētājs – Juris Vaivods, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, video mākslinieks – Toms Zeļģis. Režisoram palīdz Eila Jezopa.

Piedāvājam izlasīt Silvijas Radzobes recenziju par izrādi.

No 3. februārī līdz 12. martam laikmetīgās mākslas centrā "kim?" ar divām starptautiskām izstādēm būs skatāms jaunais izstāžu cikls.

Indriķa Ģelža, Edama Krusisa (Adam Cruces) un Luīzas Galijardi (Louisa Gagliardi) soloskates, kas apvienotas zem nosaukuma "Taste Like Headaches", būs skatāmas trijās no "kim?" izstāžu zālēm. Dialogs starp šiem māksliniekiem veidosies, izstādēm savstarpēji "magnetizējoties", pārklājoties un veidojot pakāpenisku pāreju no digitāli figurālas glezniecības līdz abstrakcijai. Galijardi darbi pievērsīsies ikdienas atpūtas ainām, atsaucoties gan uz vēsturiski, gan mūsdienās portretēto; Krusiss ieinteresēti novēros tādus aspektus kā sadzīves ekonomika, informācijas burbuļi un mākslas vēstures tendences; savukārt Ģelža abstrahētie metāla karkasi – bezgalvaini tēli –, reflektēs par no prāta neatkarīgu struktūru vai realitāti un kādu ieprogrammētu darbību, kas rezultējas mehāniskā vai ikdienišķā ainā.

Otra izstāde ar nosaukumu "Mūļi" ir izstādes "Moles" pārnesums, kas veidota kā kopdarbs Berlīnes Fotogrāfijas muzejam 2016. gada nogalē sērijas "Seen By" ietvaros un ir rezultāts sadarbībai starp Berlīnes Mākslas universitāti un Berlīnes Valsts muzeju Mākslas bibliotēku. "Moles" kļūst par "mūļiem", tradicionālajiem nastu nesējiem, kuri veidoti no diviem gēnu komplektiem – zirga un ēzeļa. Izstādes "Mūļi" dalībnieki ir Lidija AD (Lydia AD), Karls Bercovs (Carl Berzow), Manija Godarcani-Bahtijari (Mania Godarzani-Bakhtiari), Izabella Gacke (Isabel Gatzke), Makss Gērans (Max Göran), Annika Hēgnere (Annika Högner), Eliass Johansons (Elias Johansson), Jekaterina Reinbolde (Ekaterina Reinbold), Egija Inzule un citi.

Laikmetīgās mākslas centrs "kim?" aicina apmeklēt arī izstāžu cikla pavadošo pasākumu programmu – sarunas ar māksliniekiem, bērnu dienas, senioru pēcpusdienas, performances u.c. Jaunais izstāžu cikls būs apskatāms līdz 12. martam.

Laikmetīgās mākslas centrs "kim?" atrodas Sporta ielā 2 (Sporta un Vesetas ielas stūris), Rīgā. Darba laiks: pirmdien – slēgts, otrdien 12.00 – 20.00, trešdien, ceturtdien, piektdien, sestdien, svētdien 12.00 – 18.00. Ieejas maksa: 3 eiro, studentiem un pensionāriem 1,5 eiro. Otrdienās – ieeja bez maksas.

Trešdien, 15. februārī, plkst. 18:00 kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāma Ašgara Farhada filma "Komivojažieris" ("The Salesman").

Izcilā irāņu kinorežisora Ašgara Farhadi ("The Separation") jaunākais darbs ir stāsts par kādu pāri, kuru attiecības sāk pasliktināties laikā, kad abi strādā pie Artūra Millera lugas "Komivojažiera nāve" iestudēšanas. Viņi ir spiesti pamest savu dzīvesvietu bīstamu blakus esošā nama remontdarbu dēļ un ievākties jaunā dzīvoklī Teherānas centrā. Taču viņi nav brīdināti, ka dzīvoklī pirms tam mitinājusies vieglas uzvedības sieviete. Negadījums, kas saistīts ar iepriekšējo īrnieci, dramatiski mainīs jaunā pāra dzīvi.

Filma saņēmusi divas balvas 2016. gada Kannu kinofestivālā – par labāko aktierspēli (Šahabam Hoseini) un scenāriju –, kā arī ir nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Labākā ārzemju filma".

Vairāk informācijas un biļetes kinoteātra mājaslapā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ģimenēm ar pirmsskolas vecuma bērniem piedāvā īpašu Ģimenes somu ar spēlēm un uzdevumiem, kas muzeja apmeklējumu padarīs par aizraujošu piedzīvojumu.

Somā atrodas attīstošas un uz taktilu pieredzi orientētas spēles un uzdevumi, kas tematiski saistīti ar muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā redzamajiem mākslas darbiem. Pētot somas saturu, bērni gūs pirmos priekšstatus par mākslas valodu un tiks iedrošināti tuvāk aplūkot detaļas.

Ģimenes somā bērnus sagaida interesanti un daudzveidīgi uzdevumi. Mazie muzeja apmeklētāji uzzinās, kas ir faktūra, pataustot īpaši nodrukātas Vilhelma Purvīša gleznu reprodukcijas. Viņi tiks aicināti vērot un atpazīt cilvēku pozas slavenu latviešu mākslinieku kompozīcijās, kā arī atrast atbilstošus siluetus puzlē. Tāpat būs iespēja saskatīt darbības, kas attēlotas mākslas darbos, un tās atdarināt – piemēram, palīdzēt Eduarda Kalniņa gleznas "Jaunās buras" zvejniekiem sašūt buras. Tēlniecības materiālu dažādību rosinās atklāt uzdevums, kurā Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Ojāra Feldberga skulptūrām jāatrod attiecīgais akmens paraugs.

Ar spēlēm var darboties bērni sākot jau no divu gadu vecuma, savukārt vecākiem soma piedāvā lielisku ideju, kā vērtīgi, radoši un izzinoši pavadīt laiku kopā ar bērniem, savstarpēji veidot interesantas sarunas un gūt jaunus iespaidus mākslas iepazīšanas procesā.

Ģimenes somas bez maksas ir pieejamas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Info punktā (2. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1). Somas var paņemt uz muzeja apmeklējuma laiku. Uz vienu pieaugušo tiek izsniegtas ne vairāk kā trīs somas. Pēc muzeja apskates somas jānodod atpakaļ muzeja Info punktā.

LNMM īpašu uzmanību pievērš piedāvājuma pilnveidošanai, lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu patīkamu muzeja apmeklējumu. Ar bērnu ratiņiem ēkā visērtāk var iekļūt pa ieeju no Esplanādes parka puses. Par ļoti pretimnākošām cenām ir pieejamas Ģimenes biļetes: piemēram, visa muzeja apskate 1 pieaugušajam ar 1–4 bērniem vai vienai daudzbērnu ģimenei izmaksās 5 eiro, bet muzeja apmeklējums 2 pieaugušajiem ar 1–4 bērniem – 7 eiro. Ģimeņu ērtībai ir izmantojams lifts, ar kuru var nokļūt piecos muzeja stāvos. Pirmajā stāvā atrodas bērnu pārtinamais galdiņš. Savukārt muzeja restorānā jaunums ģimenēm ir bērnu ēdienkarte draudzīgās cenās.

Šeit iespējams izlasīt Lienes Brizgas-Kalniņas recenziju par Ģimenes somu.

Latvijas Nacionālā muzeja darba laiks: otrdienās, trešdienās, ceturtdienās 10:00–18:00, piektdienās 10:00–20:00, sestdienās, svētdienās 10:00–17:00, pirmdienās slēgts.

No 3. februāra līdz 26. martam Rīgas Mākslas telpā būs aplūkojama četru mākslinieku – Aijas Zariņas, Kaspara Teodora Bramberga, Gintera Krumholca un Artūra Virtmaņa – darbi latviešu mūsdienu mākslas izstādē "No laika gala". Izstādes kurators Vilnis Vējš.

Fragments no Aijas Zariņas darba

Latviešu valodā sastopamais vārdu savienojums "no laika gala" (no laika sākuma, kopš neatminamiem laikiem) kā frazeoloģisms vai valodas vienība ar semantisku uzslāņojumu jeb kopnozīmi funkcionē tikai noteiktā valodas lietojumā. Atrauti no tā, piemēram, izstādes nosaukumā, "no laika gala" var saprast un tulkot arī – "sākot no laika beigām", jo vārda "gals" biežāk sastopamais sinonīms ir "beigas". Tas rada priekšstatu par laiku kā nogriezni, kurā abi vai vismaz viens – sākuma vai beigu punkts – ir negrozāms. Šis punkts iezīmē robežšķirtni starp "līdz" un "pēc tam".

Runājot par laiku kā periodu, laikmetu mākslā, šis iztēlotais punkts – vēl gaidāms vai jau noticis – ir izšķiroši svarīgs. Modernās mākslas, avangarda, laikmetīgās mākslas retorikā tas iezīmē robežu starp veco un jauno – noslēgušos laiku un pašreizējo, kam jāturpinās nākotnē. Savukārt teorijas, kuru apzīmējumus vieno prievārds "post" – no postmodernisma līdz aktuālajiem postmediju un postpatiesības jēdzieniem –, atsaucas uz iepriekšējiem laika periodiem kā noslēgtām vienībām.

Latviešu mākslā specifiskās kultūras situācijas dēļ no laika gala izšķiramu strāvojumu veido apokaliptisks pasaules skatījums, kurā kā aizejošs atklājas esošais laiks.

Izstādē "No laika gala" pārstāvēti mākslinieki, kam robežšķirtnes starp dažādiem laika posmiem nav nepārvarami šķēršļi. Viņi izvēlas tēmas ar lielu vispārinājuma potenciālu un iedvesmojas no iepriekšējo gadsimtu formām, reizē piedāvājot nesajaucami oriģinālus un mūsdienīgus risinājumus.

Aija Zariņa bieži izmantojusi mitoloģiskas tēmas, kuru risināšanai izveidojusi oriģinālu rokrakstu: tajā liela nozīme ir formu vienkāršojumam, izpausmes lakonismam un spēkam. Tas bez lieliem papildinājumiem vistiešāk pauž autores vēstījumu. Tajā pašā laikā atsauces uz arhaisko mākslu, primitīvām formām uzskatāmas par nozīmīgiem modernisma laikmeta ieguvumiem, kuru attīstība turpinās mūsdienās. Jaunākajos darbu ciklos māksliniece pievērsusies gan folkloras, gan romantiskās literatūras, gan paralēlās vēstures tēmām.

Autore: Aija Zariņa

Kaspars Brambergs desmit gadu laikā radījis vairākus darbu ciklus, kuros izmanto ģeometriski abstraktu un tonāli niansētu formu valodu, radoši pārfrazējot virziena klasiķu mantojumu. Jaunākajā darbu ciklā Plūsma, kas radīti kā liela izmēra reljefas monohromas plaknes, viņš atsaucas arī uz 20. gadsimta vidus idejām par laika plūduma iekļaušanu mākslas darba formā.

Ginters Krumholcs ir tēlnieks, kurš virtuozi pārvalda reālisma, pat naturālisma formas, savienojot tās ar laikmetīgiem tēlu veidošanas principiem. Viņa lielākie darbi veidoti kā telpas instalācijas. Izstādei tapusi dubulta apaļskulptūra, kas apspēlē atsevišķus antīkās mākslas principus, savienojot tos ar mūsdienīgu materialitāti.

Artūrs Virtmanis ir scenogrāfs un instalāciju mākslinieks, kas darbos izmanto seno ogles zīmējuma tehniku, bet visbiežāk pievēršas konceptuālām instalācijām. Tajās viņš iedvesmojas no romantisma perioda mākslas, seniem zinātnes pētījumiem un ceļojumu aprakstiem.

Ieejas biļetes cena: 5 eiro; skolēniem un studentiem, uzrādot apliecinošu dokumentu: 2 eiro; pensionāriem, uzrādot apliecinošu dokumentu: 3 eiro. Darba laiks: 11:00–18:00, pirmdienās slēgts. Rīgas Mākslas telpa atrodas Kungu ielā 3, Rīgā.

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centra kinocikla "Kino: cilvēktiesības" februāra tēmas "Finanses, globalizācija, trūcība, darba tirgus" ietvaros tiks demonstrēta dokumentālā filma "Vēstnieks" ("The Ambassador", Dānija, 2011). Ieeja bez maksas.

Mada Brūgera dokumentālā filma "Vēstnieks" ir traģikomēdija par dīvaino un slepeno Āfrikas diplomātisko pasauli, kurā džins un toniks tiek dzerts kā ūdens, un dimantu krāpnieki un korumpēti politiķi dzīvo brīvībā. Filma ir atklāts ieskats tajā, kā korumpētās un izpostītās Āfrikas elite darbojas un funkcionē. Filma atspoguļo rasu spriedzi atsvaidzinošā veidā, kas, iespējams, mainīs to, kā Āfrika tiek pāradīta filmās nākotnē. Īsumā, šī ir "līdz šim neredzēta" Āfrika.

Filma tiks demonstrēta dāņu, franču un angļu valodā ar subtitriem angļu valodā. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc skatītāji lūgti ierasties savlaicīgi.

No 16. līdz 19. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks otrās Kolumbijas filmu dienas, kuru laikā bez maksas būs iespējams noskatīties trīs dažādas kolumbiešu filmas.

Otrās "Kolumbijas filmu dienas" organizē Kolumbijas konsulāts Latvijā sadarbībā ar Kolumbijas vēstniecību, Kolumbijas Ārlietu ministriju un Latvijas Ārlietu ministriju, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar Kolumbijas kultūras daudzveidību. "Kolumbijas filmu dienas" ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 svinīgi atklās Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne un Latvijas Universitātes asoc. prof. un Ibēristikas studiju katedras vadītāja Alla Plačinska. Filmas tiks izrādītas spāņu valodā ar angļu subtitriem un sinhroni tiks tulkotas latviešu valodā. Paralēli "Kolumbijas filmu dienām" apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Kolumbijas fotogrāfiju izstādi. Visi "Kolumbijas filmu dienu" pasākumi ir pieejami bez maksas.

"Filmas atspoguļo Kolumbijas vēstures, kultūras un literatūras bagātību, kā arī Kolumbijas mūzikas kontrastaino dažādību, ievedot skatītājus dažādās realitātēs un parādot valsti no dažādiem skatpunktiem. Latviešu skatītāji ar Kolumbijas filmām tiks iepazīstināti otro reizi, lai turpinātu veicināt ne tikai Kolumbijas, bet visu Latīņamerikas valstu sadraudzību kultūras, tūrisma, tirdzniecības un citās jomās," stāsta Latvijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde un aicina iepazīties ar Kolumbijas kultūru, apmeklējot "Kolumbijas filmu dienas".

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 dokumentāla un biogrāfiska filma "Apaporis: Vienu upi meklējot" (Kolumbija/ASV, 2010, 72 min.)

Filma veidota pēc Veida Deivisa grāmatas "Viena upe" motīviem un balstīta uz patiesiem notikumiem. Filma ir mistisks ceļojums, kas izvedīs cauri neiemītai, grūti aizsniedzamai, kara bloķētai zonai, kas atrodas Amazones Ziemeļrietumos, kuru apdzīvo Kabijari un Kubeo pamatiedzīvotāji. Amazones upe ir vienīgais logs, lai ieskatītos aizliegtajā zonā, kurā patrulē vardarbīgi grupējumi, runā 25 valodās un kur daudzi no iedzīvotājiem atšķir piecpadsmit zaļo toņu nokrāsas. Filma ļaus ielūkoties pamatiedzīvotāju kultūras un etnogrāfiskajās dzīlēs un dos ieskatu to noslēpumainajās zināšanās par dabu – dzīvības, medicīnas un psihotropajiem augiem. Lai gan kopienas zina par naudas eksistenci, tās joprojām turpina iemainīt lietas.

Sestdien, 18. februārī, plkst. 16:00 biogrāfiska filma "Gabo – Gabriela Garsija Markesa realitātes maģija" (Kolumbija/Spānija, 2015, 88 min.).

Džastina Vēbera dokumentārā filma "Gabo – Gabriela Garsija Markesa realitātes maģija" ir darbs, kas kino mīļotāju sarakstā atzīmēts ar "jāredz". Tas vēsta par Latīņamerikas rakstnieku un domātāju Gabrielu Garsiju Markesu, un tajā iekļautas ne tikai intervijas un arhīvu materiāli, bet arī pasaules politisko līderu viedokļi, radinieku stāsti un arī uz ielas sastaptu cilvēku domas. Tas ir neticams stāsts par to, kā puika no mazas pilsētiņas Karību jūras krastā kļuva par rakstnieku un iekaroja miljoniem lasītāju sirdis, mainot viņu realitātes uztveri un uzrunājot ne tikai sabiedrības zemākos slāņus, bet arī pašus ietekmīgākos pasaules politiskos līderus. Gabriels Garsija Markess ir populārākais Latīņamerikas autors, iespējams, labākais spāņu rakstnieks kopš Servantesa, un sarakstījis neskaitāmus darbus, tostarp romānu "100 vientulības gadi", kas ir viens no viņa populārākajiem darbiem. Filma ir spēcīgs autobiogrāfisks stāsts, kurā dzīve un darbs savijas ar smalkiem un savstarpēji saistītiem pavedieniem, atklājot neticamu cilvēka iztēles spēku.

Svētdien, 19. februārī, plkst. 16:00 dokumentāla filma par Karību mūziku ""Porro": veidots Kolumbijā" (Kolumbija/ASV, 2014, 77 min.).

Dokumentālās filmas autore un režisore ir Adriana Lusija – slavena Kolumbijas mūzikas pazinēja. Filma ir interesants un aizraujošs stāsts par Kolumbijas mūziku un tās ritmu pirmsākumiem, kas meklējami Adrianas dzimtajā pilsētā Kordovā, kur, sajaucoties Karību jūras piekrastē dzīvojošām rasēm un kultūrām, izveidojās brīnišķīga mūzika. Viss ir mūzika – auglīgajiem Kolumbijas laukiem ir savas skaņas, savukārt cilvēkiem, strādājot uz laukiem vai dzenot mājdzīvniekus mājās, atkal ir citas skaņas. Tā ir mūzika, ko vēlas parādīt arī Adriana Lusija, jo filma ir veltījums "Porro" jeb Kolumbijas kumbijas ritmam un tās saiknei ar citām skaņām Kolumbijā. Filmas laikā skatītāji ceļos kopā ar Adrianu Lusiju pa Kolumbijas mūzikas dzīlēm, iepazīstoties ar izcilu Karību mūziku, leģendāriem izpildītājiem un dejotājiem, kā arī viņas oriģinālmūziku autores izpildījumā.

Kolumbijas Republikas Goda konsulāts Latvijā tika atklāts 2005. gada 7. jūlijā ar Goda konsulu Robertu Bindi. Konsulāta atklāšana kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas un Kolumbijas divpusējās attiecībās. Kolumbijas Goda konsulāts Latvijā ir atbalstījis tirdzniecības saišu paplašināšanu, rīkojot Latvijas uzņēmēju braucienu uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu, kā arī atbalsta dažādus kultūras apmaiņas pasākumus Latvijā un Kolumbijā, rīkojot salsas festivālu Rīgā, dāvinot kolumbiešu autoru grāmatu krājumus Latvijas bibliotēkai, Latvijas Universitātei un Latvijas Kultūras akadēmijai. 

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notiks eksperimentālā kino vakars "Mīlestība un nāve kino" kopā ar Ieva Balode.

Par godu visu mīlētāju nāvīgajām mīlas mokām Medicīnas vēstures muzeja pasākumu cikla "Nāvīgi interesantas sarunas"" ietvaros notiks neparasts kino vakars, kurā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar eksperimentālo kino, kas veidots uz analogas kino filmas, no Ievas Balodes privātā arhīva.

Tiks demonstrētas eksperimentālas īsfilmas par mīlestības un nāves tēmu, kas tapušas pēdējo desmit gadu laikā ASV, Vācijā, Nīderlandē, Francijā un citur. Tās iezīmēs arī plašākus jautājums par mirstošo: kāpēc mūsdienu pasaulē arvien vairāk pieaug interese par mirstošiem medijiem un mirstošām valodām? Aizmirstām atmiņām, vēsturiskām liecībām un arhaiskiem personāžiem? Vai to varētu nodēvēt par sava veida remodernisma kustības iezīmi?

Šobrīd, kad kino tā redzamākajās izpausmēs ir kļuvis par pamatā digitālu mediju, Eiropas un pasaules eksperimentālā kino vidē notiek atgriešanās pie analogā formāta, tam pievēršoties apzināti kā specifiskam izteiksmes līdzeklim. Sakņodamies avangarda kino tradīcijā un eksistējot uz robežas starp kino un vizuālo mākslu, šis virziens veido alternatīvu globālajai kino industrijai ar tās standartizētajiem filmu veidošanas un izplatīšanas modeļiem un rada savdabīgu, intīmu telpu digitālās informācijas pārpilnības apstākļos.

Ieva Balode ir analogo mediju māksliniece, kura strādā ar analogo kino un fotogrāfiju, biedrības "Baltic Analog Lab" līdzdibinātāja un eksperimentālā kino festivāla "Process" direktore.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:00 mākslas muzeja "Rīgas Birža" izstādes "Reformācijai – 500" ietvaros notiks Latvijas Universitātes Dr. philol. Māras Grudules priekšlasījums "Telpa, tērps un tēls: Reformācijas laikmeta literārā telpa".

Priekšlasījums iepazīstinās ar 16. gadsimta Baltijas vācu literārajām tradīcijām Rīgā, pievērsīs uzmanību grāmatu izplatības ceļiem no mājas bibliotēkām līdz pilsētas tipogrāfijas dzimšanai, sniegs ieskatu teātra vēsturē un pirmajos soļos latviešu rakstu valodas laukā.

Izstāde "Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.–20. gadsimts" mākslas muzejā "Rīgas Birža" (Doma laukumā 6, Vecrīgā) skatāma līdz 12. martam.

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 10:00, 11:30 un 13:00 koncertzālē "Lielais dzintars" izskanēs koncerts bērniem un jauniešiem "Ziemeļu gaismas noslēpumi".

Koncertā piedalās Liepājas Simfoniskais orķestris un komponists Ēriks Ešenvalds. Diriģents Atvars Lakstīgala, koncertu vada Egīls Šēfers.

10:00 Koncerts pirmsskolas vecuma bērniem.

11:30 Koncerts skolas vecuma bērniem.

13:00 Koncerts vecāko klašu skolēniem un jauniešiem.

Biļešu cena: 2 eiro, biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā

Piektdien, 17. februārī, plkst. 20:00 kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāma itāļu godalgotā dokumentālista Džanfranko Rosi filma "Ugunis jūrā", kas šogad nominēta Amerikas Kinoakadēmijai balvai "Oskars" kā labākā dokumentālā filma.

"Ugunis jūrā" tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem pagājušā gada kinodarbiem, ko Eiropas Kinoakadēmija to atzinusi par Eiropas gada labāko dokumentālo filmu. Filmā Rosi fiksē Eiropā īpaši aktuālo tautu staigāšanu un migrāciju intīmā un humānā tvērumā, vēršot uzmanību uz Lampedūzas salas iedzīvotājiem un to, kā viņu dzīvi maina tūkstošiem bēgļu, kuri šķērso Vidusjūru. "Kad man vaicā, vai šī ir dokumentālā filma, man ir grūti atbildēt. Jo tā gluži nav. Tas ir kas vairāk," uzskata Rosi.

Filmas centrā ir 12 gadus vecais Samuele, kurš dzīvo Vidusjūras ūdeņu apskalotā salā 220 km no kontinentālās zemes. Gluži kā visi vienaudži viņš ne vienmēr priecājas par došanos uz skolu. Pusaudzi vairāk saista kāpelēšana pa akmeņaino krastu, niekošanās ar lingu un slaistīšanās ostā. Bet viņa māju sala nav tāda kā citas. Gadiem ilgi šī sala ir pārceļotāju galamērķis, mazās laivās šķērsojot Vidusjūras ūdeņus no Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu krastiem. Tagad Lampedūzas sala ir kļuvusi par metaforu bēgļu ceļam Eiropas virzienā un mūslaiku cilvēces traģēdiju. Eritrejā dzimušais Rosi vairākus mēnešus pavadījis uz šīs teju 6000 cilvēku apdzīvotās salas, portretējot tās iemītniekus un ikdienu, ko neizbēgami ietekmē simtiem tūkstošu bēgļu ierašanās katru nedēļu. "Tas nav pieņemams, ka cilvēki, bēgot no traģēdijas un šķērsojot jūru, nonāk citā traģēdijā. Viņi mirst," ir pārliecināts filmas režisors.

Rosi filma pirmizrādi piedzīvojusi 66. Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā. Žūrijas priekšsēdētāja, aktrise Merila Strīpa, sacījusi, ka filma "ir drosmīgs notverto kadru un stāstniecības krustojums, kas ļauj mums aptvert, ko ar cilvēku spēj izdarīt dokumentālā filma. Tas ir tēlains un nepieciešams kino." Pirmo reizi festivāla vēsturē "Zelta lācis" tika piešķirts dokumentālajai filmai. Līdzīgu atzinību ieguvusi arī viņa iepriekšējā filma "Sacro GRA" (2013) par leģendāro Romas lielceļu Grande Raccordo Anulare – filma ieguva Venēcijas kinofestivāla "Zelta lauvu", tādējādi kļūstot par pirmo dokumentālo filmu festivāla vēsturē, kas saņēmusi šādu atzinību.

53 gadus vecais Rosi uzņēmis tikai sešas filmas, bet ir kļuvis par vienu no mūsdienu dokumentālā kino redzamākajiem autoriem – viņš ir ne tikai savu filmu režisors, operators, producents, bet arī scenārists. Bērnībā viņš pieredzējis Eritrejas neatkarības karu, vēlāk pārcēlies ar ģimeni uz Romu un Stambulu, savukārt kino viņš ir studējis Ņujorkas Universitātē. Viņa debijas filma "Laivinieks" (1993) saņēmusi atzinību Sandensas, Lokarno, Toronto un Amsterdamas starptautiskajos kinofestivālos. Ar šo darbu viņš ir aizsācis cilvēku likteņu preparējumu uz ekrāna, kas iegūst cilvēcīgu intonāciju un monumentālu fiksējumu, ļaujot pateikt par pasauli un mums vairāk, kā mēs spējam ieraudzīt.   

Filma "Ugunis jūrā" tiks izrādīta oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā. Plašāka informācija par filmu un seansiem pieejama: www.kinobize.lv.

Piektdien, 17. februārī, plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks ikgadējais "Nabagu karnevāls".

Pasākuma rīkotāji aicina: "Uzvelc masku vai uztaisi tērpu un nāc klausīties mūziku, dejot un būt ar draugiem."

Karnevālā uzstāsies elektroniskās mūzikas duets "Podruga" (Cēsis), bītmeikers Oriole (Rīga), "Pachamama slo-mo" (Rīga), Stefans Pols Teilors (Stephen Paul Taylor, Berlīne) un citi.

Biļetes maksā 3 eiro.

Piektdien, 17. februārī, plkst. 11:00 Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Kupola zālē notiks psiholoģes, mākslas kolekcionāres un "Purvīša balvas 2017" žurijas locekles Rebekas Ruso (Itālija) lekcija "Laikmetīgā māksla kā ārstniecības metode", ko Purvīša balvas desmitgades pasākumu ietvaros rīko mākslas portāls "Arterritory.com" sadarbībā ar Purvīša balvas organizatoriem.

Rebeka Ruso

Rebekas Ruso izstrādātā un patentētā "Videoinsight" metode kopš 2013. gada tiek pielietota gan klīniskajā psiholoģijā un psihoterapijā, gan medicīnā un iedarbīguma ziņā tiek pielīdzināta Roršaha testa mūsdienu ekvivalentam. Tās pamatā ir Ruso – profesionālas psiholoģes un psihoterapeites praksē gūtā un klīniskos pētījumos pārbaudītā atziņa, ka daļai laikmetīgās mākslas darbu piemīt spēcīga psiholoģiskā iedarbība, kā arī psihodiagnostisks un psihoterapeitisks potenciāls.

"Videoinsight Collection", šobrīd ir viena no lielākajām laikmetīgās mākslas kolekcijām Eiropā. Atbilstoši konceptam, to veido tikai mākslas darbi, lielākoties fotogrāfijas un videodarbi, kuriem piemīt "Videoinsight" iedarbība jeb spēks likt ielūkoties sevī, just, domāt, sapņot, fantazēt, sarunāties, atcerēties, mācīties, reflektēt...

"Māksla var palīdzēt atrisināt psiholoģisku spriedzi, jo tā virza personību dažādos līmeņos. Manuprāt, māksla potenciāli ir terapija ikvienam. Tā ir arī fantastisks enerģijas avots, veids, kā atrast spēku tikt galā ar savām personiskajām problēmām," saka Ruso.

Marina Abramoviča

2013. gadā viņa izveidoja "Videoinsight" Mākslas un Zinātnes fondu, kura paspārnē šobrīd rodami arī vairāki atsevišķi atzari. Medicīnā un psihoterapijā izmantotā "Videoinsight" metode, "Videoinsight" centri, speciālas "Videoinsight" istabas slimnīcās dažādās pasaules valstīs, "Videoinsight" mācību kurss universitātē un gadskārtējā "Videoinsight" balva, kas tiek piešķirta kopš 2012. gada. "Tā ir mana "Videoinsight" elementu piramīda. Manas dzīves un manas profesijas savstarpējās mijiedarbības rezultāts," uzsver Rebeka Ruso. Piebilstot, ka viņa mērķtiecīgi kolekcionējusi tikai laikmetīgo mākslu, jo uzskata, ka tajā iekodēts uzdevums – provocēt skatītāju, "palīst zem ādas", tā runā par mūsdienu pasauli un tās problēmām.

Rebeka Ruso ir arī viena no "Purvīša balvas 2017" žūrijas loceklēm, kas pieņems lēmumu par šīgada Purvīša balvas ieguvēju, kuru publiski nosauks 17. februāra vakarā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Uz lekcijas apmeklējumu var pieteikties, rakstot uz epastu mairita@indie.lv līdz 15. februārim.

Sestdien, 18. februārī, plkst. 18:00 Ungurmuižā Raiskuma pagastā piestās ceļojošais mūzikas un mākslas festivāls "Vadātājs".

Ungurmuižas kungu mājā izskanēs Sniedzes Prauliņas un viņas pavadošās grupas koncerts, kā arī Edgara Šubrovska šim vakaram īpaši sarūpētā soloprogramma. Komiķis Denis Tulpe programmā "Kāds sakars" būs apkopojis savus labākos stāstus, lai uz ikdienišķām lietām un problēmām mēs palūkotos ar smaidu. Savukārt horeogrāfe Anne-Birthe Norde ar laikmetīgās dejas izrādi "Sway" pētīs dejas un vizuālās mākslas mijiedarbību. Vietējo mūziķu sadaļā festivāla organizatori ir atklājuši muzikālo apvienību "Smilšu 13" no Pārgaujas novada, kas izpilda sev tīkamas dažādu dziesmu kaverversijas.  Abu augšminēto pieturu neiztrūkstošs vakara elements būs arī latviešu režisoru īsfilmas, kas debitējušas pēdējo trīs gadu laikā, ir izrādītas kinoskatēs un dažas no tām arī saņēmušas atzinības un apbalvojumus.

Ceļojošais mūzikas un mākslas festivāls "Vadātājs" ir draudzīgs gan ģimenēm ar bērniem, gan arī jauniešiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Festivālu "Vadātājs" organizē biedrība "HI", un to atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Vairāk par festivāla februāra programmu lasiet šeit, tāpat aktualitātēm iespējams sekot "Facebook" un "Twitter".

Ceļojošā mūzikas un mākslas festivāla "Vadātājs" mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu un saistošu kultūras piedāvājumu ārpus galvaspilsētas. Ar šo ceļošanu pa skaistām un īpašām Latvijas pieturām "Vadātājs" vēlas izcelt jaunas kultūras pasākumu norises vietas, aktualizēt sadarbības iespējas reģionos un iepazīstināt vietējo publiku ar aktuālām kultūras parādībām.

No 16. līdz 19. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks otrās "Kolumbijas filmu dienas", kuru laikā bez maksas būs iespējams noskatīties trīs dažādas kolumbiešu filmas.

Otrās "Kolumbijas filmu dienas" organizē Kolumbijas konsulāts Latvijā sadarbībā ar Kolumbijas vēstniecību, Kolumbijas Ārlietu ministriju un Latvijas Ārlietu ministriju, lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar Kolumbijas kultūras daudzveidību. "Kolumbijas filmu dienas" ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 svinīgi atklās Kolumbijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde, LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne un Latvijas Universitātes asoc. prof. un Ibēristikas studiju katedras vadītāja Alla Plačinska. Filmas tiks izrādītas spāņu valodā ar angļu subtitriem un sinhroni tiks tulkotas latviešu valodā. Paralēli "Kolumbijas filmu dienām" apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Kolumbijas fotogrāfiju izstādi. Visi "Kolumbijas filmu dienu" pasākumi ir pieejami bez maksas.

"Filmas atspoguļo Kolumbijas vēstures, kultūras un literatūras bagātību, kā arī Kolumbijas mūzikas kontrastaino dažādību, ievedot skatītājus dažādās realitātēs un parādot valsti no dažādiem skatpunktiem. Latviešu skatītāji ar Kolumbijas filmām tiks iepazīstināti otro reizi, lai turpinātu veicināt ne tikai Kolumbijas, bet visu Latīņamerikas valstu sadraudzību kultūras, tūrisma, tirdzniecības un citās jomās," stāsta Latvijas Goda konsuls Latvijā Roberts Binde un aicina iepazīties ar Kolumbijas kultūru, apmeklējot "Kolumbijas filmu dienas".

Ceturtdien, 16. februārī, plkst. 17:30 dokumentāla un biogrāfiska filma "Apaporis: Vienu upi meklējot" (Kolumbija/ASV, 2010, 72 min.)

Filma veidota pēc Veida Deivisa grāmatas "Viena upe" motīviem un balstīta uz patiesiem notikumiem. Filma ir mistisks ceļojums, kas izvedīs cauri neiemītai, grūti aizsniedzamai, kara bloķētai zonai, kas atrodas Amazones Ziemeļrietumos, kuru apdzīvo Kabijari un Kubeo pamatiedzīvotāji. Amazones upe ir vienīgais logs, lai ieskatītos aizliegtajā zonā, kurā patrulē vardarbīgi grupējumi, runā 25 valodās un kur daudzi no iedzīvotājiem atšķir piecpadsmit zaļo toņu nokrāsas. Filma ļaus ielūkoties pamatiedzīvotāju kultūras un etnogrāfiskajās dzīlēs un dos ieskatu to noslēpumainajās zināšanās par dabu – dzīvības, medicīnas un psihotropajiem augiem. Lai gan kopienas zina par naudas eksistenci, tās joprojām turpina iemainīt lietas.

Sestdien, 18. februārī, plkst. 16:00 biogrāfiska filma "Gabo – Gabriela Garsija Markesa realitātes maģija" (Kolumbija/Spānija, 2015, 88 min.).

Džastina Vēbera dokumentārā filma "Gabo – Gabriela Garsija Markesa realitātes maģija" ir darbs, kas kino mīļotāju sarakstā atzīmēts ar "jāredz". Tas vēsta par Latīņamerikas rakstnieku un domātāju Gabrielu Garsiju Markesu, un tajā iekļautas ne tikai intervijas un arhīvu materiāli, bet arī pasaules politisko līderu viedokļi, radinieku stāsti un arī uz ielas sastaptu cilvēku domas. Tas ir neticams stāsts par to, kā puika no mazas pilsētiņas Karību jūras krastā kļuva par rakstnieku un iekaroja miljoniem lasītāju sirdis, mainot viņu realitātes uztveri un uzrunājot ne tikai sabiedrības zemākos slāņus, bet arī pašus ietekmīgākos pasaules politiskos līderus. Gabriels Garsija Markess ir populārākais Latīņamerikas autors, iespējams, labākais spāņu rakstnieks kopš Servantesa, un sarakstījis neskaitāmus darbus, tostarp romānu "100 vientulības gadi", kas ir viens no viņa populārākajiem darbiem. Filma ir spēcīgs autobiogrāfisks stāsts, kurā dzīve un darbs savijas ar smalkiem un savstarpēji saistītiem pavedieniem, atklājot neticamu cilvēka iztēles spēku.

Svētdien, 19. februārī, plkst. 16:00 dokumentāla filma par Karību mūziku ""Porro": veidots Kolumbijā" (Kolumbija/ASV, 2014, 77 min.).

Dokumentālās filmas autore un režisore ir Adriana Lusija – slavena Kolumbijas mūzikas pazinēja. Filma ir interesants un aizraujošs stāsts par Kolumbijas mūziku un tās ritmu pirmsākumiem, kas meklējami Adrianas dzimtajā pilsētā Kordovā, kur, sajaucoties Karību jūras piekrastē dzīvojošām rasēm un kultūrām, izveidojās brīnišķīga mūzika. Viss ir mūzika – auglīgajiem Kolumbijas laukiem ir savas skaņas, savukārt cilvēkiem, strādājot uz laukiem vai dzenot mājdzīvniekus mājās, atkal ir citas skaņas. Tā ir mūzika, ko vēlas parādīt arī Adriana Lusija, jo filma ir veltījums "Porro" jeb Kolumbijas kumbijas ritmam un tās saiknei ar citām skaņām Kolumbijā. Filmas laikā skatītāji ceļos kopā ar Adrianu Lusiju pa Kolumbijas mūzikas dzīlēm, iepazīstoties ar izcilu Karību mūziku, leģendāriem izpildītājiem un dejotājiem, kā arī viņas oriģinālmūziku autores izpildījumā.

Kolumbijas Republikas Goda konsulāts Latvijā tika atklāts 2005. gada 7. jūlijā ar Goda konsulu Robertu Bindi. Konsulāta atklāšana kļuva par nozīmīgu notikumu Latvijas un Kolumbijas divpusējās attiecībās. Kolumbijas Goda konsulāts Latvijā ir atbalstījis tirdzniecības saišu paplašināšanu, rīkojot Latvijas uzņēmēju braucienu uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu, kā arī atbalsta dažādus kultūras apmaiņas pasākumus Latvijā un Kolumbijā, rīkojot salsas festivālu Rīgā, dāvinot kolumbiešu autoru grāmatu krājumus Latvijas bibliotēkai, Latvijas Universitātei un Latvijas Kultūras akadēmijai. 

Sestdien, 18. februārī, plkst. 12:00 laikmetīgās mākslas centrā "kim?" notiks ""kim?" Bērnu diena", kurā vecāki ar bērniem aicināti apmeklēt jaunāko izstāžu ciklu un piedalīties īpaši veidotās meistardarbnīcās.

Plkst. 12:00 notiks pastaiga izstādē "kim?" izglītības gidu vadībā. Tajā bērniem būs iespēja iepazīt izstādes ar mērķi izzināt mākslas darbos ietvertās tēmas un materiālus un meklēt atbildes uz pastaigas vadītāju un pašu dalībnieku uzdotiem jautājumiem. Kā palīgu "kim?" piedāvā izmantot darba burtnīcas, kas radītas īpaši šim izstāžu ciklam un būs pieejamas līdz pat izstāžu cikla noslēgumam.

No plkst. 13:00 līdz 15:00 notiks radošās darbnīcas.

Bērnu dienas laikā varēs aplūkot četras izstādes – Indriķa Ģelža, Edama Krusisa un Luīzas Galjardi solo skates, kas apvienotas zem nosaukuma "Taste Like Headaches" un desmit mākslinieku grupas kopdarbu – izstādi "Mūļi" –, kas sākotnēji veidots Berlīnes Fotogrāfijas muzejam. Bērni varēs uzzināt, kas ir "telpa" un kā tā tiek būvēta, vienlaikus pētot dažādu objektu nozīmi un to attiecības tajā.

Darbnīcā "Cietoksnis istabā" bērni varēs pārveidot vienu no "kim?" izstāžu telpām paši par savu "vidi". Izmantojot dažādus materiālus, bērni būvēs konstrukcijas un dīvainus objektus, mēģinot izprast, kā mūsu darbību rezultātā mainās telpa. Dalībnieki izmantos visu telpu par savu laboratoriju un mācīsies domāt un darboties ar liela izmēra materiāliem, tai pašā laikā runājot par to, kam dažādas telpas ir domātas un kā tās liek cilvēkiem justies.

Darbnīcas "Abstrakts" ietvaros bērni pētīs, ko nozīmē vārds "abstrakts" un kas ir "abstrakts objekts. Atsaucoties uz izstādē redzamajiem darbiem un savu pieredzi, bērni veidos savus "abstraktos objektus", aplūkojot pavisam ikdienišķus priekšmetus, piemēram, krēslu, krūzi, lampu. u.c. Izmantojot dažādas tehnikas un materiālus, taps gan divdimensionāli, gan trīsdimensionāli neliela izmēra darbiņi.

Vietu skaits darbnīcās ir ierobežots, tāpēc interesenti lūgti iepriekš pieteikties, rakstot uz: linda.vigdorcika@kim.lv vai zvanot: +371 26340323

Izstādes apskatāmas līdz 2017. gada 12. martam.