Svētdien, 15. novembrī, plkst. 12:00 Dailes teātrī 95 gadu jubilejas sezonā turpina organizēt radošās darbnīcas bērniem.

Darbnīcas dalībnieki uzzinās, cik daudz un dažādu profesiju pārstāvju strādā teātrī, būs iespēja doties ekskursijā pa teātra aizskatuves telpām un veidot savu 3D teātri – izrādes maketu kādai visiem zināmai pasakai. Nodarbību vadīs scenogrāfu asistente Marta Laure. Šī nodarbība ir turpinājums pirmajai darbnīcai, kas 8. novembrī notika Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, bet to iespējams apmeklēt arī atsevišķi.

Radošās darbnīcas paredzētas bērniem, kuri vēlas tuvāk iepazīties ar teātrī notiekošo. Aicināti bērni vecumā no 6 līdz 10 gadiem.

Pieteikumus dalībai radošajā darbnīcā lūdzam sūtīt uz e-pastu pasakumi@dailesteatris.lv (lūgums norādīt bērna vārdu, uzvārdu un vecumu). Ieeja pasākumā ir bez maksas. Vietu skaits ierobežots, nodarbības ilgums apmēram 2,5 h.

No 13. novembra līdz 30. decembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālēs uz līdz šim vērienīgāko Hardijam Lediņam veltīto izstādi "Lediņš. Starp to un kaut ko citu", kas piedāvās iepazīties ar mākslinieka radošo darbību un tai radniecīgu izpausmju lauku mūsdienu mākslā.

Izstādē ir iespēja aplūkot Hardija Lediņa un Jura Boiko radītos samizdatus "Zirgābols", "WCZLS" un dadaiski rotaļīgo absurda romānu "ZUN", noklausīties studijas "Seque" un Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas mūzikas ierakstus, kā arī iepazīties ar performanču un izstāžu koncepcijām un dokumentācijām. Izstādē būs skatāma arī plaša Lediņa videodarbu retrospektīva.

Paralēli izstāžu zālēm vairākos LNB stāvos tiks eksponēti šī brīža Latvijas jauno autoru darbi, kuros saskatāmas Lediņa muzikālās, performatīvās vai estētiskās iezīmes un citāti. "Ja jārunā par Lediņa mākslu, neizbēgami jāmin arī virkne citu radošu personību. Tādēļ Lediņa arhīva retrospekcija saaužas ar šobrīd strādājošu un viņam radniecīgu jauno autoru darbiem. Mūsdienu klātbūtne padara Lediņa pagātni laikmetīgu," skaidro izstādes kuratore Līga Lindenbauma.

Izstādi 12. novembrī atklās "Gas of Latvia" līdera Andra Indāna un mākslinieces Lauras Prikules performance. Izstādes laikā trīs performanču ciklu piedāvās Sabīne Moore, bet Lauras Prikules un Evas Vēveres radošā dueta "Poētiskais robotisms" instalācijas būs izvietotas pa LNB stāviem. Izstāžu zālē būs apskatāmas mākslinieces Gundegas Evelones performanču dokumentācijas, Maijas Kurševas kolāžas un "Bolderājas grupas" sociālā aktīvisma akciju hronika. Mākslinieku apvienības "Klīga" procesuālais objekts "koncentriņš" tiks transformēts visas izstādes garumā, 30. decembrī – pēdējā izstādes dienā – noslēdzot to ar performanci.

Izstādi papildinās plaša saistīto notikumu programma – performances, sociālā aktīvisma darbnīca Bolderājā, ekskursijas ar izstādes kuratori Līgu Lindenbaumu un leģendārās izstādes "Rīga-latviešu avangards" kuratores Barbaras Štrakas lekcija un diskusija "Vai Hardijs Lediņš ir iekļuvis Latvijas laikmetīgās mākslas kanonā?".

Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, izstādes kuratore ir Līga Lindenbauma. Izstāde un tās paralēlā programma notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, "ABLV Charitable foundation", ES programmas "Radošā Eiropa" un LR Kultūras ministrijas atbalstu.

Izstādes darbalaiks: Ot.–Pk. 12:00-19:00, S., Sv. 11:00–17:00.

Pirmdien, 16. novembrī, plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks jau ceturtais sieviešu stand-up par vīriešiem. Piedalīsies: Linda Curiha, Ieva Preisa, Dana Jurkjāne, Aiva Birbele, Alise Zariņa, Ieva Kauliņa un Inga Gaile.

Jaunākā sieviešu stand-up pieteikums:

"Stilīga kafejnīca Rīgas centrā. Dana sēž ar attieksmi, Inga sēž pie ratiem, Aiva sēž ar savu iedomu draugu Džeisonu Stethemu, Alise sēž ar garām kājām un Ieva... Ieva vienkārši ir tik jauka, ka viņai pat nav par tādu jāizliekas. 

Dana: Tas vispār nav nekāds stendaps. Stendapā jārunā bez lapām. 
Inga: Nu jā, bet saproti, tur vēl ir tā otra nozīme. Sieviešu stand up(s), varbūt, ka var kaut kā savādāk, piemēram... sievietes stand up!
Dana: Mhm. nu... Vai tev nešķiet, ka tas izklausās lame?
Inga: Varbūt. Es padomāšu. (Domā. Izņem bērnu no ratiem.) Bet tas, ko mēs varam darīt: mēs varam apņemties runāt bez lapām. Aiva, Ieva? 
Aiva: Nu... labi.
Ieva: Es varu. 
Alise: Vai nevar tomēr ierakstīt, ka mēs tikai mēģinām, lai cilvēkiem nav tās ekspektācijas, nu, ka viņi tur atnāks un būs smieklīgi?
Dana: Līdz 16. novembrim tāpat neko nepaspēsiet samēģināt. 
Alise: Kas vispār vēl būs?
Inga: Būs vēl Linda un otra Ieva. Un mēs. Es atvainojos, bet tomēr domāju, ka tas jāsauc par stendapu. 
Dana: Priekš kam tad mums bija šī tikšanās?
Inga: Dana, vai tu gribētu uzrakstīt gabalu par šito tēmu?
Dana: Par to, kā tas nav stendaps, bet tu to spītīgi turpini saukt par stendapu. Sure. 
Inga (sāk barot bērnu ar krūti publiskā vietā): Atvainojiet. Tātad sarunāts, 16. novembrī plkst. 20:00 mums ir stendaps par vīriešiem Kaņepes Kultūras centrā. 
Dana: Es gribu būt pēdējā.
Inga (bažīgi): Labi.
Alise: Un nākamreiz Dana vairs netiek aicināta." 

Ieeja 3 EUR, vietu skaits strikti ierobežots, rezervē sev vietu, rakstot uz kultura@kanepes.lv.

Pirmdien, 16. novembrī, plkst. 18:30 Dailes teātra Kamerzālē notiks Dailes teātra 95 gadu jubilejas sezona "Zinību stunda", kurā šoreiz uzstāsies arhitektūras un dizaina kritiķe, žurnāla "Modernists" redaktore Ieva Zībārte ar lekciju "Arhitektūra, interjers un stils 20. gadsimta populārajā kultūrā".

20. gadsimts stilistisko pārmaiņu ziņā bija viens no dinamiskākajiem laikiem, un tolaik izveidojušies estētiskie uzskati joprojām ietekmē mūsu dzīvi un tās telpisko ietvaru. Lekcija par 20. gadsimta arhitektūru, dizainu, interjeru un stilu sniegs ieskatu ne tikai Latvijā uzplaukušajās idejās un no ārzemēm pārņemtajās ietekmēs, bet arī sabiedrības attieksmē pret jauno estētiku un tās atspoguļojumu populārajā kultūrā. Sabiedriskās būves, kafejnīcas, kino, žurnāli, mode, fotografēšana, brīvais laiks, profesionāļi, amatieri, stilisti, pulcēšanās un tīklošanās – lekcija nostiprinās gan zināmus faktus, gan atvērs jaunas lappuses 20. gadsimta arhitektūras un dizaina vēsturē.

Bezmaksas ielūgumus uz lekciju var saņemt no 9. novembra visās "Biļešu paradīzes" kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Lekcijas aptuvenais ilgums būs 1,5h.

Pirmdien, 16. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāvā atklās izstādi "Nevar nerakstīt", kas ir veltīta trim neparastām epizodēm rakstītā vārda vēsturē un aizsāk Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu ciklu LNB.

Izstāde "Nevar rakstīt" veltīta: brāļu draudžu rokraksta literatūrai Vidzemē 18. gs. vidū; drukas aizliegumam Latgalē 19. gs. otrajā pusē; Sibīrijā uz bērza tāss rakstītām vēstulēm padomju represiju apstākļos 20. gs. 40. gados. Šie trīs vēsturiskie posmi pievērš uzmanību rakstītā vārda nozīmei cilvēku dzīvēs, kad indivīda brīvības ierobežošanas apstākļos rakstīšana bija nepieciešamība un izlaušanās iespēja.

Brāļu draudžu kustības ienākšana Vidzemē saistījās ar rokraksta literatūras tradīcijas izveidošanos un latviešu zemnieku pirmajiem literārajiem mēģinājumiem. Rakstītais vārds ne mazāk nozīmīgs bija arī latīņu drukas aizlieguma laikā Latgalē, kad ar rokraksta grāmatniecības palīdzību latgalieši gandrīz 40 gadu garumā (1865–1904) mēģināja kompensēt iespiesto grāmatu trūkumu un saglabāt savu identitāti. Vēlāk, padomju okupācijas laikā, uz Sibīriju izsūtītajiem Latvijas iedzīvotājiem rakstītais vārds kļuva tik nepieciešams, ka papīra nepieejamība nebija šķērslis – cilvēki vēstuļu rakstīšanai saviem tuviniekiem izmantoja bērza tāsi.

Izstādes satura pamatā ir unikāli materiāli no LNB un 11 Latvijas muzeju un bibliotēku krājumiem. Šeit būs apskatāmi nozīmīgi brāļu draudžu rokraksta literatūras paraugi, iespieddarbi un pirmie latviešu literārie mēģinājumi. Vienlaikus ekspozīciju veido latgaliešu rokraksta literatūra un Latgalē kontrabandas ceļā ievesti izdevumi ar viltotām izdošanas ziņām no vietām, kurās latīņu drukas aizliegums nepastāvēja. Izstādē iekļautas arī Sibīrijā uz bērza tāsīm rakstītas vēstules no ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēm un apmešanās vietām. Tajā pirmo reizi vienuviet aplūkojami visi bērza tāss vēstuļu oriģināli, kas iekļauti UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Izstādi rīko LNB sadarbībā ar Tukuma muzeju. Tā aizsāk Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu ciklu LNB. Ekspozīcija būs apskatāma līdz 2016. gada 27. martam. Ieeja bez maksas.

Otrdien, 17. novembrī, plkst. 18:00 grāmatu un kultūrpreču mājā "NicePlace Mansards" notiks biedrības "Ascendum" izdotās interneta žurnāla "Satori" daiļliteratūras burtnīcas "Uz robežas" atvēršana. Krājumā apkopoti "Satori" autoru vasaras nometnē Ventspilī radītie prozas un dzejas darbi.

Nelielajā stāstu un dzejas krājumā "Uz robežas" apkopoti darbi, kas tapuši 2015. gada "Satori" vasaras nometnē Ventspilī. Starp darbu autoriem ir dažādu paaudžu latviešu dzejnieki un rakstnieki, kas raksta interneta žurnālam "Satori", – Inga Gaile, Anna Auziņa, Arvis Viguls, Toms Treibergs, Aivars Madris, Pēteris Pūrītis, Didzis Melbiksis u.c. Burtnīca izdota 1000 eksemplāru lielā tirāžā, un tā bez maksas būs pieejama dažādos kultūras centros un kafejnīcās Rīgā un Latvijas reģionos, kā arī interneta žurnāla "Satori" redakcijā, Ģertrūdes ielā 42-5, (lūgums pieteikties, rakstot uz e-pastu satori@satori.lv).

"Radošās nometnes tēma bija robežas. Dzejas darba grupa Kārļa Vērdiņa vadībā šo tēmu interpretēja formāli, izaicinot mūsu priekšstatu par to, kas ir un nav dzeja. Tikmēr prozas darba grupa Ievas Melgalves uzraudzībā meklēja robežas sevī un savā tuvumā, tematiski apspēlējot robežu šķērsošanu," par burtnīcu stāsta interneta žurnāla "Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins.

"Satori" autoru radošā nometne notika šī gada augustā Ventspilī, kur četru dienu laikā tapa jauni dzejas, prozas un arī publicistikas darbi. Sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Ventspils pilsētas domes Kultūras centru un vīna telpas "Tinto" atbalstu šogad nometnē piedalījās 25 "Satori" autori.

Burtnīca bez maksas tiks izplatīta dažādos kultūras centros Rīgā un Latvijas reģionos.

Otrdien, 17. novembrī, plkst. 18:00 "Punctummagazine.lv" un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs LLMC Alberta ielā 13, 6. stāvā aicina uz diskusiju "Attēla valdzinājums mūsdienu kultūrā. Pēc Barta".

Novembrī, atzīmējot franču teorētiķa Rolāna Barta simtgadi, literatūras un filozofijas interneta žurnāls "Punctummagazine.lv" rīko autoram veltītus lasījumus un diskusiju.

Diskusijā "Attēla valdzinājums mūsdienu kultūrā. Pēc Barta" tiks izvirzīti jautājumi: vai Rolāna Barta piedāvātā attēla analīze ir aktuāla, skaidrojot "mītus" mūsdienu kultūrā; vai viņa paustās idejas ir iesaistāmas pašreizējā mākslas diskursā; kā nošķīrums starp "domīgo" fotogrāfiju un "rijīgo" kino skatāms masu kultūras kontekstā u.c. Diskusijā, ko moderēs filozofs Artis Svece, piedalīsies kinozinātnieks Viktors Freibergs, komunikācijas pētniece Ilva Skulte un mākslas zinātniece Ieva Lejasmeijere.

Rolāns Barts (1915–1980) ir franču teorētiķis, semiotiķis un literatūras kritiķis, kurš bijis svarīga figūra strukturālismā un poststrukturālismā. Viņa eseju krājums "Mitoloģijas" atsedz mītu struktūras ikdienas kultūrā, savukārt vēlīnajos darbos – "Camera lucida: Piezīme par fotogrāfiju", "Teksta bauda" un citos – uzsvērta personiskās pieredzes nozīme mākslas darba interpretācijā. Viņa idejas bijušas nozīmīgas literatūras un vizuālo mākslu teorijās. Rolāns Barts ir Latvijā iecienīts autors, līdz šim latviešu valodā izdoti viņa darbi "Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju" (LMC, 2006), "Sēru dienasgrāmata" (LMC, 2010), "Mitoloģijas" ("Omnia mea", 2010) un "Teksta bauda" ("Mansards", 2012).

Otrdien, 17. novembrī, plkst. 11:00 un 14:00 Valmieras teātra Apaļajā zālē skatāma izrāde maziem bērniem vienā daļā – "Bērns vārdā Rainis".

Kā notiek ģēnija tapšana, radošā gara iemiesošanās? Izrāde par puisēnu Raini, kas domāta maziem bērniem, bet, protams, arī pieaugušajiem. Aktieri spēlēs visu: Raiņa fantāzijas tēlus un viņu pašu, viņa vecākus un vīzijas, viņa rotaļu lietas un spēļu biedrus. Izrādes pamatā Jāņa Pliekšāna (Raiņa) literārais mantojums, biogrāfijas un bērnu dienu zemes izpēte ceļojumos un etīdēs.

Režisors – Reinis Suhanovs. Idejas autori – Inese Ramute un Mārtiņš Meiers. Komponists – Jēkabs Nīmanis. Lomās: Inese Ramute, Mārtiņš Meiers.

Izrādes pamatauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 8 gadiem, bet, protams, arī pieaugušie.

Trešdien, 18. novembrī, plkst. 12:00 un 20:00 kinoteātrī "Splendid Palace" būs skatāma Paolo Sorrentīno filma "Jaunība" (2015), kas tupina viņa oskarotā kino šedevra "Dižais skaistums" estētisko un  intelektuālo vērienu.

Pēc "Dižā skaistuma" ("Oskars" par labāko ārzemju filmu) Paolo Sorrentīno radījis Fellīni cienīgu fantasmagoriju par jaunības burvību un atmiņas trauslumu.

Freds un Miks ir draugi kopš senseniem laikiem. Freds ir slavens komponists un diriģents, taču principu dēļ atsakās no Elizabetes II uzaicinājuma uzstāties prinča Filipa dzimumdienas koncertā. Tikpat populārs ir arī kinorežisors Miks. Šveicē viņš ne vien mielo acis un prātu, bet arī cenšas notvert mūzu, jo kā gan citādi lai rada vēl vienu izcilu scenāriju. Abi ir smalki vērotāji, labsirdīgi smīkņā par nejēdzībām un apjauš, ka krietnajā vecumā mūžs vēl nav galā. Alpu pakājē draugi pieredz savu pieaugušo bērnu mīlas pārdzīvojumus un kūrorta viesu personiskās drāmas, uzzina daudz jauna viens par otru un par sevi. 

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Vecuma ierobežojums: 14+.

No 18. līdz 21. novembrim notiks gaismas festivāls "Staro Rīga", un festivāla devīze būs "Gaismu sauca… Latvijas māju sajūtu meklējot".

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma "Latvijas māju sajūtu meklējot", starptautiskā projekta "Baltic Light Chain" ("Baltijas gaismas ķēde") darbu programma, līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla pamatprogrammā "Staro Rīga 2015" aicinās ikvienu domāt un kopīgi meklēt Latvijas māju sajūtu – kādai jābūt mūsu kopīgajai dzīves telpai, mūsu mājām, mūsu valstij. "Mēs visi dzīvojam vienā valstī un vienā laikā. Mums visiem ir lietas, ko uztveram līdzīgi, kas mūs visus sajūsmina, iedvesmo un palīdz, vairo mūsu prieku un lepnumu. Ikviens, kurš ar Latviju ir saistīts, ikviens Latvijas iedzīvotājs, apzinās piederību Latvijai – vietai, kurā dzīvo un kurā grib labi justies. Kas ir tas, kas mūs vieno? Ko mēs katrs saucam par savu māju sajūtu?" tēmu raksturo gaismas festivāla kuratore Diāna Čivle. Festivāla pamatprogrammas "Latvijas māju sajūtu meklējot" gaismas objekti tiks izvietoti uz Brīvības ielas ass no Krastmalas līdz Stabu ielai.

Gaismas festivāls "Staro Rīga" notiek astoto gadu ar Rīgas domes un festivāla sadarbības partneru atbalstu. Festivālu rīko Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību "Atklāj Rīgu".

Vairāk par programmu staroriga.lv.

No 18. līdz 21. novembrim notiks gaismas festivāls "Staro Rīga", un festivāla devīze būs "Gaismu sauca… Latvijas māju sajūtu meklējot".

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma "Latvijas māju sajūtu meklējot", starptautiskā projekta "Baltic Light Chain" ("Baltijas gaismas ķēde") darbu programma, līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla pamatprogrammā "Staro Rīga 2015" aicinās ikvienu domāt un kopīgi meklēt Latvijas māju sajūtu – kādai jābūt mūsu kopīgajai dzīves telpai, mūsu mājām, mūsu valstij. "Mēs visi dzīvojam vienā valstī un vienā laikā. Mums visiem ir lietas, ko uztveram līdzīgi, kas mūs visus sajūsmina, iedvesmo un palīdz, vairo mūsu prieku un lepnumu. Ikviens, kurš ar Latviju ir saistīts, ikviens Latvijas iedzīvotājs, apzinās piederību Latvijai – vietai, kurā dzīvo un kurā grib labi justies. Kas ir tas, kas mūs vieno? Ko mēs katrs saucam par savu māju sajūtu?" tēmu raksturo gaismas festivāla kuratore Diāna Čivle. Festivāla pamatprogrammas "Latvijas māju sajūtu meklējot" gaismas objekti tiks izvietoti uz Brīvības ielas ass no Krastmalas līdz Stabu ielai.

Gaismas festivāls "Staro Rīga" notiek astoto gadu ar Rīgas domes un festivāla sadarbības partneru atbalstu. Festivālu rīko Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību "Atklāj Rīgu".

Vairāk par programmu staroriga.lv.

Ceturtdien, 19. novembrī, plkst. 18:00 Žaņa Lipkes memoriālā (Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8) notiks cikla "Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā" lekcija "Nācija kā projekts: nacionālismi šodienas Latvijā", ko sagatavojis kultūrpētnieks Deniss Hanovs.

Savā lekcijā "Nācija kā projekts: nacionālismi šodienas Latvijā" Deniss Hanovs analizēs nacionālisma idejas tapšanu, ilustrējot to ar 18. un 19. gadsimta laikā izveidoto stāstu par nāciju kā mūžīgu kopienu. Vai nacionālisms, sniedzot drošības sajūtu, var pārtapt par radikālu, ksenofobisku ideoloģiju, patiesībā izslēdzot cilvēkus? Kas ir nacionālisma ideoloģija šodien, un vai mūsdienu sabiedrība nav lielāka par nāciju? Nācija ir ļoti svarīgs emocionāls fenomens mūsdienu cilvēka identitātē. Miljoniem cilvēku nācija simbolizē kopienu, drošību un skaidrību plūstošajā neskaidrības laikmetā. Lekcijas dalībnieki kopīgi mēģinās analizēt, kā un kāpēc nacionālisms veidoja nācijas un kā tas kļuva par ietekmīgāko ideoloģiju šodien.

Septembrī uzsākto lekciju ciklu "Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā" 7. janvārī noslēgs saruna ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu "Atmiņas uzslāņojumi". Savukārt vēl šogad decembrī notiks divas lekcijas – 3. decembrī sociālo zinātņu profesora Ivara Ījaba lekcija "Totalitārisms Eiropā: vēsture un šodiena" un 17. decembrī teoloģijas doktores Ilzes Jansones lekcija "Vai dusmīga un nelaimīga? – stereotipi par feminismu Latvijā".

Līdz šim ciklā "Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā" notikušas jau sešas lekcijas: Olgas Procevskas lekcija par bēgļu metaforām, Kaspara Zeļļa lekcija, veltīta rasisma vēsturei, Valda Tēraudkalna lekcija par islamofobiju, Mārtiņa Kaprāna lekcija par Ukrainas kolektīvo atmiņu, Inetas Lipšas priekšlasījums par homofobijas vēsturi Latvijā un Mārtiņa Mintaura lekcija par postkoloniālismu. Lekciju ieraksti skatāmi Lipkes memoriāla mājaslapas sadaļā "Lekciju tiešraide".

Lekciju cikls ir paredzēts kā iespēja debatēt par augošo neiecietību un radikālismu Eiropā, arī Latvijas sabiedrībā. Būtisku impulsu cikla idejai sniedza Eiropas Savienības bēgļu krīze, kas izraisīja gan masveida neiecietību Latvijas iedzīvotājos, gan intensīvus centienus solidarizēties ar bēgļiem un tos atbalstīt. Lekciju cikls aicina līdz decembra vidum vairākus sabiedrībā pazīstamus pētniekus kopā ar klausītājiem diskutēt par iespēju krīzes apstākļos saglabāt Eiropas tradicionālās vērtības – iecietību, humānismu un cilvēktiesības visiem.

Diskusiju-lekciju cikls ir iespējams, pateicoties ASV vēstniecības Latvijā un Konrāda Adenauera fonda atbalstam. Lekciju teksti un kritiska refleksija par to saturu pieejama, pateicoties interneta žurnāla "Punctummagazine" atbalstam. Tiks nodrošināta lekciju tiešraide internetā portālā lipke.lv.

Ceturtdien, 19. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks dzejas slams.

"Poetry Latvia" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Jauniešu žūriju 19. novembrī Gaismas pilī sasauks kopā spēcīgākos slamerus un iepriekšējos slamu uzvarētājus, lai ar vārda un skaņas spēku mēģinātu to atkal augšāmcelt.

Dzejas slams ir viena no vitālākajām un enerģiskākajām dzejas kustībām, kas daudzviet pasaulē ir atdzīvinājis interesi par mūsdienu dzeju. Tā ir dzejnieku sacensība, kurā ikviens, kurš raksta dzeju, var piedalīties un izpildīt savus oriģināldarbus auditorijas priekšā. Žūrijas un skatītāju balsojumā tiek noteikts šīs sacensības uzvarētājs.

Žūrijā: Ronalds Briedis (dzejnieks, kritiķis, dramaturgs, Literārās akadēmijas vadītājs), Gustavs Strenga (vēsturnieks), Agnese Kleina (grāmatžurnāla "Benji Knewman" redaktore, izdevēja). Pasākumu vadīs, kā arī par muzikālo noformējumu parūpēsies Verners Jaunākais.

Slama noteikumi: šoreiz slama dalībnieki būs jau iepriekš izraudzīti. Katrs dalībnieks būs sagatavojis 3 dzejoļu izpildījumus, jo sacensība sastāv no 3 dzejas performanču raundiem. Dzejoļi drīkst būt dažādas tematikas, stila, izteiksmes. Pirmajā kārtā 10 dalībnieki nolasa vai deklamē tikai vienu dzejoli. Pēc tās notiek vērtēšana. Otrajā kārtā iekļūst 5 dzejnieki, kuriem ir augstākais vidējais vērtējums. Tiek dota iespēja izpildīt otro sagatavoto dzejoli. Vēlreiz tie tiek vērtēti. Trešajā kārtā iekļūst tikai 3 dzejnieki. Tie izpilda trešo dzejoli, pēc tā tiek noteikts slama uzvarētājs. 

Uzstāšanās tiek vērtēta gan, ņemot vērā izpildījuma manieri un entuziasmu, gan arī saturu un stilu, piešķirot atzīmes no 1 līdz 10. Vērtētāji – profesionāļi no radošajām nozarēm un auditorija. Slama uzvarētājs saņems 75 eiro naudas balvu no LNB un pārsteiguma balvu no Valmiermuižas alus. 

Ieeja bez maksas.

Ceturtdien, 19. novembrī, plkst. 14:00 kinoteātrī "Splendid Palace" jauniešu kultūras portāls "Jest" ar lekciju par spiegu trilleriem atklāj izglītojošu kinociklu jauniešiem, kas ļaujot apgūt kinovēstures un teorijas pamatus, iepazīstinās ar četriem dažādiem kinožanriem.

Jauniešu kultūras portāls "Jest" sadarbībā ar kinoteātri "Splendid Palace" aicina uz kinolektoriju ciklu vecāko klašu skolēniem un jauniešiem, kurā kinonozares profesionāļi uzstāsies kopā ar jaunajiem kinoentuziastiem, lai spēcinātu kinoizglītību Latvijā un padarītu to par daļu no vidusskolas un pamatskolas mācību programmas. Lektorijos kinointeresenti varēs padziļināt savas zināšanas par kinovēsturi, tā attīstību un mūsdienu kino veidošanas situāciju tieši caur konkrēto lektorija žanru. Pirmais kinolektorijs, kas veltīts spiegu trilleru žanram, notiks 19. novembrī plkst. 14:00 kinoteātrī "Splendid Palace". Pasākuma lektori – jaunais kinoblogeris Augusts Barkovskis un kino un reklāmu režisors Roberts Kuļenko.

Džeimss Bonds, Ītans Hants, Napoleons Solo un Toms Riplijs ir ikoniskākie varoņi šī žanra lauciņā, tomēr mūsdienu žanru transformācijā pie minētajiem tēliem var pieskaitīt arī tos tēlus, kas parodē savus priekštečus, – Ostina Pauersa negantais stiliņš ir Bonda antitēze, kā arī svaigais Metjū Vona "Kingsman: Slepenais dienests" ar pusaudžu spiegiem dekonstruē ierasto varoņa dēku stāstu. Žanru raksturo neprātīgas cīņas un pakaļdzīšanās, nākotnes spiegošanas tehnoloģijas un ierīces, liktenīgās sievietes un varoņa sirgšana ar identitātes krīzi.

Lektorijā ar bondiādes filmu klāsta palīdzību tiks izskaidrotas spiegu trillera īpatnības. Filmām piemīt vieni un tie paši naratīva kodi un dramaturģiskā līdzība, bet skatītāji atkal pie šiem tik pazīstamajiem elementiem atgriežas. Lai uzzinātu, kāpēc tā notiek, nāksies arī atkāpties no visiem zināmā britu aģenta piedzīvojumiem, lai ielūkotos spiegu žanra vēsturē, kuru papildina arī tādi meistari kā Alfrēds Hičkoks, Fricis Langs un arī mūsdienu režisors, Borna triloģijas autors, Pols Grīngrāss.

No novembra līdz martam četros lektorijos, iepazīstot četrus dažādus kinožanrus, būs iespēja apgūt kinovēstures un teorijas pamatus. Ar audiovizuālu prezentāciju un kinofragmentu palīdzību jaunie entuziasti un pieredzējuši profesionāļi skaidros, ar kādiem paņēmieniem kinoveidotāji gan Latvijā, gan pasaulē uzņēmuši dažādu žanru ikoniskus kinošedevrus – spiegu trillerus, komēdijas, fantastikas un ģimenes filmas –, kā šie žanri veidojušies un no kādiem kultūras fenomeniem ietekmējušies un attīstījušies

Lektorijus īpaši saistošus jauniešiem padarīs tas, ka tos kopīgi vadīs gan tādi Latvijā pazīstami kinonozares darbinieki kā Jānis Streičs un Armands Zvirbulis, gan arī jaunie kinoentuziasti – topošie režisori, aktieri, mākslinieki un kinokritiķi.

Lektorijiem var pieteikties skolēnu grupas ar skolotājiem vai arī atsevišķi interesenti. Cena par pilna lektoriju cikla apmeklējumu vienam skolēnam vai skatītājam – 16 EUR, savukārt skolotājam vai klases audzinātājam – bez maksas.  Pieteikumus lektoriju cikla apmeklējumam var sūtīt uz e-pastu splendid@riga.lv. Plašāka informācija par lektoriju saturu un ekspertiem pieejama jest.lv un splendidpalace.lv.

Katru dienu, izņemot pirmdienas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 20:00, brīvdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, lasītmīļus gaida Bērnu literatūras centra lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā.

Bērnu literatūras centrs (BLC) darbojas kā valsts bērnu bibliotēku  metodiskais centrs.  Ar lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un programmu pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm "Grāmatu starts" BLC vēlas motivēt bērnus lasīšanai un veicināt lasīšanas prieku.

Bērnu literatūras centra brīvpieejas krājumā izvietots vairāk nekā 4560 vienību: gan Latvijā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas, gan bērnu literatūra un periodiskie izdevumi svešvalodās. Lasītavas apmeklētājiem ir brīva pieeja arī bērnu digitālajai bibliotēkai "Lasāmkoks".

Lasītavas košais interjers, rotaļu stūris un krājumā esošās spēles piesaistīs arī pašu mazāko lasītāju uzmanību.

Vairāk informācijas par Bērnu literatūras centra aktualitātēm un lasītavas pasākumu programmu meklēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.

Piektdien, 20. novembrī, plkst. 20:00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks grupas "Zāle" koncerts – mūziķi atskaņos gan zināmās dziesmas, gan nesen tapušas un iepriekš neatskaņotas kompozīcijas.

Blakus grupas mūziķiem uz skatuves tiks aicināti arī viesmākslinieki, ar kuriem "Zāle" ir atradusi kopēju muzikālu valodu. Būs gan indiešu tradicionālā instrumenta tablas virtuozs Govinda Tivari, gan mūziķis Harijs Vagrants, kurš jau vairākus gadus ir pievērsies austrumu mūzikai un publikai zināms gan kā santuras, gan harmonijas un dažādu pūšamo instrumentu pratējs. Gaidāms arī kāds muzikāls pārsteigums.

Grupa "Zāle" izveidojās 2014. gadā, satiekoties dzejniekam Pēterim Dragunam, dziesmu autorei Martai Kreitusei un ģitāristei Kasandrai Kaņepei, un nu jau pusgadu kā klajā laists pirmais albums "Viņa", kas guva negaidītu klausītāju piekrišanu. Grupas sastāvu šogad papildināja mūziķi Kira Maija Kirsanova (oboja, flauta), Dace Zariņa (basģitāra), Tarass Kuzmenko (bungas) un Aivis Gailītis (čells). "Zāle" šogad koncertējusi dažādos pasākumos Rīgā, Liepājā, Venstspilī, kā arī festivālā "Laba daba" un "Menuo Juodaragis" festivālā Lietuvā. "Zāles" pārstāvētais mūzikas žanrs atbilst romantiskam indie-folkam, autordziesmas ieturētas etniskās, meditatīvās noskaņās.

Koncerta sākums – plkst. 20:00, koncerts noritēs divās daļās ar pārtraukumu. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties portālā "Bezrindas.lv".

Piektdien, 20. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Leļļu teātrī tiks izrādīts Edgara Niklasona diplomdarbs režijā – bērnu izrāde "Herbe ar lielo cepuri" (autors: Otfrīds Preislers).

Agate, Robis un Niklāvs nav paši drosmīgākie bērni, taču tikai līdz brīdim, kad mājas bēniņos iepazīstas ar rūķīti Herbi, kurš dzīvo pasaku grāmatā.

Režisors un dramatizētājs: Edgars Niklasons. Lomās: Dana Lāce (Agate, Pinkaste, Saknītis), Artūrs Putniņš (Niklāvs, Herbe, Klibītis), Edgars Kaufelds (Robis, Rūkumzefs, Drāndaris). Komponists: Reinis Ozoliņš. Māksliniece: Sintija Jēkabsone.

Ikgadējais LKA festivāls "Patriarha rudens" 2015. gadā notiek no 29. septembra līdz 5. oktobrim un apvieno spilgtākās topošo režisoru, horeogrāfu izrādes, audiovizuālās mākslas dokumentālās filmas "Rīgas apkaimes stāsti" ar šo jomu viesmāksliniekiem, vieslekcijām un meistarklasēm. Festivāls Rīgas kartē iezīmēs Āgenskalna vēsturisko teritoriju, ko festivāla dalībnieki apdzīvos, veidojot jaunas uztveres un saskarsmes formas starp Pārdaugavas sociālo un kultūrvidi. Festivāla idejisko virzību 2015. gadā noteiks dzejnieki Rainis un Aspazija.

Piektdien, 20. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā tiks atklāta Gundegas Evelones eksperimentālā izstāde – telpa – instalācija "Mīkstā tumsa", kas pievēršas indivīda iekšējai telpas izjūtai un iespējai to iluzori, bet reizē reāli paplašināt, samazināt, ar to manipulēt.

"Mīkstā tumsa" iecerēta kā kinestētisks, maņas apvienojošs un jaunas sajūtas sintezējošs mākslas pārdzīvojums, kas ietekmētu ne vien ar vizuālajiem un skaņas kairinātājiem, bet arī taktīli – ar pieskārienu, temperatūras maiņām, iluzoru realitātes dimensiju paplašinājumu, skatītājam liekot pārslēgties no "es zinu" uz "es reāli sajūtu". Reaģējot uz pieejamo informāciju, aizpildot trūkstošo ar saņemto, skatītājs savā apziņā sāk būvēt jaunu izstādes telpu, kura, iespējams, ir daudz plašāka, vai tieši otrādi – sīkāka. Zūd iemācīto proporciju apziņa un mainās sajūtas par savu izmēru apkārtējā vidē.

Izstādē Gundega turpina savu mākslas pētījumu par indivīda un apkārtējās telpas fiziskajām un mentālajām attiecībām, kas tika aizsākta personālizstādē "I’m in." galerijā "Ziema" (2013).

Gundega Evelone (1988) ir starpdisciplināra māksliniece. Ieguvusi LMA maģistra grādu tēlniecībā, taču brīvi strādā dažādos mākslas medijos un tos apvieno pēc nepieciešamības, lai radītu pēc iespējas vispatverošāku inscinētu realitāti, kas pilnīgāk iekļautu un ietekmētu skatītāju. Māksliniece savā radošajā darbībā virzās divos izteikti pretnostatāmos virzienos, pievēršoties gan cilvēkpētnieciskam virzienam dažādās sociālās un vēsturiskās situācijās, gan radot darbus, kuros strādā ar tādiem fundamentāliem jēdzieniem, kā "telpa", "matērija", "esamība-neesamība", meklējot saskares punktu starp reālo, taustāmo pasauli un indivīda subjektīvo uztveri. Gundega Evelone līdz šim piedalījusies vairāk nekā 50 dažādos mākslas projektos gan kā autore, gan kā kuratore Latvijā un ārvalstīs.

"Mīkstā tumsa" bez maksas aplūkojama LLMC Ofisa galerijā, Alberta ielā 13 (7. stāvs), darba dienās no plkst. 12:00 līdz 18:00. 

Instalācijas "Mīkstā tumsa" publicitātes attēls 

Piektdien, 20. novembrī, pie Rīgas cirka ēkas notiks Sintijas Siliņas performance "Epilogs" kā mākslinieces reakcija sabiedrībā plaši izskanējušajam sašutumam, ne tikai par vardarbīgās dzīvnieku dresētājas uzstāšanos cirka izrādē šajā sezonā, bet arī kā jautājums sabiedrībai: "Vai tiešām dzīvnieku sāpes un bailes ir tā vērtas, lai mēs vai mūsu bērni izklaidētos?", informē Latvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija.

Performance "Epilogs" ir fināla aina no Sintijas Siliņas 2010. gadā veidotās dejas izrādes Ģertrūdes ielas teātrī "Uz nokaitēta jumta" pēc Tenesī Viljamsa lugas "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Iedvesmojoties no islandiešu rakstnieka Andri Snaira Magnasonsa "Vēsts garāmbraucējiem", šī performance atmodina "beigas" vizuļojoša kaķa tēlā un, skanot Mocartam, neatlaidīgi jautā, kas un kā notiek pēc beigām?

Par protesta ideju stāsta Sintija Siliņa: "Pats paradoksālākais ir tas, ka pāris vasaras atpakaļ divus mēnešus pati pavadīju zviedru cirkā "Circus Scott" kā dejotāja. Neliekuļoti varu teikt, ka visā šajā laikā vācu dresētāji, kuri bija cirkā ar ziloņiem, zirgiem un kamieļiem, izturējās pret tiem ļoti saudzīgi un gādīgi. Taču piedzīvojām ne vienu reizi vien, ka cilvēki protestēja pret dzīvnieku izmantošanu izrādēs. Es nesatuvinājos ar dresētājiem tik ļoti, lai saprastu, vai triku gatavošana ir bijusi vienādības zīmē ar spīdzināšanu. Diemžēl dzīvnieki ir pilnīgi neaizsargātā stāvoklī. Tas ir šausmīgi, ka vēl joprojām mēs kā tādi romieši skatāmies gladiatoru cīņas un smiedamies turam vēderus par citu ciešanām, pat ja tās ir pārvilktas ar klauna smaidu pār seju vēl pēc piecpadsmit gadsimtiem."

Sintija Siliņa ir horeogrāfe, dejas izpildītāja un dejas pasniedzēja. Latvijas Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmas absolvente (2007). Tālakizglītība iegūta "ImPulsTanz", "danceWEB Europe" (Vīne, 2005, 2007), "Tseh" (Maskava, 2006), "Bates Dance Festival" (ASV, 2008), "Baltic Bubble" (Tallina, 2012, Klaipēda, 2013) u.c. Kopš 2009. gada skatuves horeogrāfijas pasniedzēja Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā (Rīga). Kopš 2013. gada viena noLatvijas Profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācijas mākslinieciskajām vadītājām.

Performancē tiek izmantots V. A. Mocarta Klavierkoncerts Nr. 23, KV 488, II Adagio. Kostīma māksliniece – Vita Radziņa. Līdz šim performance "Epilogs" ir bijusi daļa no ES programmas "Kultūra" projekta "E-MOTIONAL Bodies & Cities" noslēguma festivālā Bukarestē, Rumānijā (13/04/2013), tā izpildīta projekta "Melnais caurums" ietvaros mākslas centrā "Totaldobže", VEF (11/10/2013), Latvijas Nacionālās Bibliotēkas 4. stāva atklāšanas pasākumā (13/06/2014), "Saulrieta reisā 2015" uz kuģīša "Rīgas Pērle" (08/08/2015), festivālā "AvanGardens" Jūrmalā (21/08/2015).

Performance piektdien, 20. novembrī, pie Rīgas cirka norisināsies četras reizes – plkst. 18:15 (pirms cirka izrādes), plkst. 19:00 un 20:00, kā arī plkst. 20:40 (pēc cirka izrādes).

No 18. līdz 21. novembrim notiks gaismas festivāls "Staro Rīga", un festivāla devīze būs "Gaismu sauca… Latvijas māju sajūtu meklējot".

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma "Latvijas māju sajūtu meklējot", starptautiskā projekta "Baltic Light Chain" ("Baltijas gaismas ķēde") darbu programma, līdzdalības akcijas "Rīgas karnevāls" gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla pamatprogrammā "Staro Rīga 2015" aicinās ikvienu domāt un kopīgi meklēt Latvijas māju sajūtu – kādai jābūt mūsu kopīgajai dzīves telpai, mūsu mājām, mūsu valstij. "Mēs visi dzīvojam vienā valstī un vienā laikā. Mums visiem ir lietas, ko uztveram līdzīgi, kas mūs visus sajūsmina, iedvesmo un palīdz, vairo mūsu prieku un lepnumu. Ikviens, kurš ar Latviju ir saistīts, ikviens Latvijas iedzīvotājs, apzinās piederību Latvijai – vietai, kurā dzīvo un kurā grib labi justies. Kas ir tas, kas mūs vieno? Ko mēs katrs saucam par savu māju sajūtu?" tēmu raksturo gaismas festivāla kuratore Diāna Čivle. Festivāla pamatprogrammas "Latvijas māju sajūtu meklējot" gaismas objekti tiks izvietoti uz Brīvības ielas ass no Krastmalas līdz Stabu ielai.

Gaismas festivāls "Staro Rīga" notiek astoto gadu ar Rīgas domes un festivāla sadarbības partneru atbalstu. Festivālu rīko Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību "Atklāj Rīgu".

Vairāk par programmu staroriga.lv.