Sestdien, 21. novembrī, plkst. 19:00, Ģertrūdes ielas teātrī pēdējo reizi šogad būs skatāma horeogrāfes Kristīnes Brīniņas veidotā dokumentālā dejas izrāde "Noķer mani", kas tapusi sadarbībā ar mūziķi Rihardu Lībieti, scenogrāfi Ievu Kauliņu, sešiem bērniem un viņu vecākiem, un producentu kompāniju "Pigeon-bridge".  Izrāde nominēta šī gada Teātra gada balvā "Spēlmaņu nakts" nominācijā Gada sasniegums laikmetīgajā dejā.

Undīne Adamaite aizvadītajā teātra sezonas apskatā izceļ izrādi "Noķer mani": "Ar pārliecinošu spēku un savu vēsti Latvijas teātrī ienāk jaunie horeogrāfi, jaucot robežas starp jebkādiem esošajiem vai iedomātajiem žanriem. Jāizceļ Kristīnes Vismanes (tagad Brīniņas) oriģinālais autordarbs – dokumentālā laikmetīgās dejas izrāde "Noķer mani!", kurā seši vecāki mēģina atdarināt savu bērnu kustības un saskarsmi ar citiem bērniem. Viens pret vienu, nenogludinot, nepiesedzot, nelabojot."

Izrāde Latvijas laikmetīgajā dejā ir unikāla, jo tās tapšanā ir iesaistījušies dalībnieki, kuru ikdienas gaitas nav saistītas ar deju. "Noķer mani" ir sešu vecāku drosme stāties pretī izaicinājumam iemācīties savu bērnu kustības un darbības. Atkārtojot bērnu radītās situācijas vecāki strādāja pie savas fiziskās izturības un precizitātes, vienlaicīgi uzveicot savas iekšējās bailes un diskomfortu. Vai vecākiem izdosies precīzi atspoguļot savu bērnu radītās kustības? To, iespējams, zinās tikai viņi un viņu bērni, kuri arī būs aculiecinieki notiekošajam. Kā dalībniekiem, sadarbojoties ar profesionāliem māksliniekiem, tā skatītājiem būs iespēja pieredzēt, cik deja un mūsu ikdienas kustības ir savstarpēji saistītas.

Kritiķe Maija Uzula-Petrovska "Journal.dance.lv" raksta: "Dominē dažādas personības, to spēja vai nespēja sadarboties, gana skaudri parādās tādas tēmas kā vientulība pūlī un cīņa par autoritāti. Līdz ar to izrāde ir negaidīti sociāla. Apstāklis, ka visi acu priekšā redzamie skatuves varoņi ir vecāki, kas vienlaikus iemieso (bet nekādā gadījumā ne tēlo) savus bērnus, ir ļoti intriģējošs (..) Projekts ir izdevies, ne tikai ļaujot vecākiem caur kustību labāk iepazīt savus bērnus, bet arī rezultātā radot izrādi, kas gan ar tās veidotāju attieksmi, gan sirsnību noķer arī skatītājus."

Sestdien, 21. novembrī, plkst. 19:00 Teātra mājā "Zirgu pasts" Latvijas Kultūras akadēmija aicina uz Dramatiskā teātra aktieru un režisoru 3. kursa studentu izrādi "Kurāža" (režisore profesore Māra Ķimele).

Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktiera mākslas un režijas mākslas studenti un kursa vadītāja profesore Māra Ķimele piedāvā pēc Bertolda Brehta lugas "Kuražas māte un viņas bērni" motīviem veidotu iestudējumu. "Mana vecmamma, režisore Anna Lācis, sadarbojās ar Bertoldu Brehtu laikā, kad tapa viņa ģeniālās lugas. Interesanti, ka vēsture atkārtojas – arī es esmu režisore un tagad iestudēju Brehtu. Skumji, ka viņa politiskais teātris atkal ir aktuāls. Paradoksālā kārtā gribētos, lai viņa lugas šodien nebūtu jāiestudē, lai tam nebūtu iemesla, lai kara nebūtu. Bet karš ir tepat blakus, un mēs iestudējam Brehtu," stāsta Māra Ķimele.

Visi karo ar visiem. Cilvēku dzīves ir izpostītas, bads, nejēdzīgas nāves… Taču dažiem tas ir izdevīgi. Kurāža karu redz kā iespēju veiksmīgam biznesam.

"Lasot Bertolda Brehta lugu "Kuražas māte un viņas bērni", šķiet, tā runā par šodienu, par to, kas notiek mums blakus. Tas mūs uztrauc un biedē. Cik ļoti karš attiecas un mums? Vai mēs pret to varam cīnīties? Kā? Vēl esam jauni, tikai studenti. Vai pēc gadiem saviem bērniem varēsim teikt, ka mēs nestāvējām malā?" – tā Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra aktieru un režisoru kursa studenti par savām izjūtām, strādājot pie iestudējuma.

Režija: Māra Ķimele. Režisores asistents: Mārtiņš Zariņš. Vizuālais noformējums: Inga Bermaka, Lita Liepa, Agnese Leilande, Ģirts Kalniņš. Gaisma: Haralds Čibals. Skaņa: Dainis Sumišķis. Lomās: Elīna Avotiņa, Anne Nele Āboltiņa, Elīna Dambe, Alise Danovska, Andris Gindra, Pauls Iklāvs, Niklāvs Kurpnieks, Kārlis Reijers, Toms Treinis, Toms Veličko, Igors Šelegovskis, Mārtiņš Velps.

Biļetes iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā vai norises vietā pirms izrādes.               

Sestdien, 21. novembrī, plkst. 18:00 tējnīcā "Materia", Mūkusalas ielā 17, lieli un mazi aicināti uz Vara Klausītāja zīmējumu teātri-improvizāciju "Lūdzu".

Ir tikai viens teātris pasaulē, kurā ne tikai stāsta un tēlo, bet arī zīmē, un tas ir neviens cits kā Zīmējumu teātris. Varis Klausītājs, Zīmējumu teātra režisors un aktieris, caur zīmēšanu un stāstiem rada rotaļīgu piedzīvojumu gan lieliem, gan maziem skatītājiem. 

Biļetes cena: 6 eiro. Biļetes var iegādāties tējnīcā "Materia" katru darbadienu no plkst. 11:00 līdz 21:00.

Sestdien, 21. novembrī, plkst. 11:00 un 13:00 Lielajā ģildē LNSO pulcēs mazos klausītājus, lai iepazīstinātu ar komponista Riharda Zaļupes veidoto muzikālo stāstu "Pasaka par Diegabiksi".

Rihards Zaļupe savu mīļāko bērnības pasaku pārveidojis par muzikālu ceļojumu septiņās ainās pieciem mūziķiem, elektronikai un stāstniekam. Muzikālās kamerizrādes formāts ir lieliski piemērots, lai iepazīstinātu mazos klausītājus ar latviešu bērnu literatūras pamatvērtībām, kas savienojumā ar spilgtu mūziku, režiju un scenogrāfiju paplašina bērnu iztēles apvārsni un rada paliekošu iespaidu par Latvijas kultūras mantojumu, turklāt pieradina bērnus pie skatuves mūzikas klausīšanās. 

Koncertā piedalās aizrautīgi LNSO mūziķi – flautiste Ilze Urbāne, fagotists Jānis Semjonovs, mežradznieks Artūrs Šults, čelliste Diana Ozoliņa un sitaminstrumentālists Edgars Saksons. Stāstnieks ir aktieris Toms Liepājnieks – viņš mazajiem klausītājiem viegli uztveramā veidā izstāsta Žaņa Grīvas pasaku. Izrādes režisore ir Paula Pļavniece.

Kādu dienu bruņurupucēns Diegabiksis devās pasaulē meklēt laimi un piedzīvot brīnumus. Vai Diegabiksis atradīs meklēto? Kā Diegabiksim veiksies, ciemojoties upes dzelmē vai ceļojot uz Mākoņa? Ko darīja Akmens un ko teica Kalns? Klausītājiem kopā ar Diegabiksi būs iespēja uzzināt, kā dzied varžu koris, kā rēc dusmīgais Lauvu karalis un kā lido skaistais Brīnumputns.

"Pasaka par Diegabiksi" piedzīvoja pirmizrādi pirmajā festivālā "LNSO vasarnīca" 2015. gada augustā Cēsīs.

Sestdien, 21. novembrī, plkst. 12:00 Kalnciema kvartāla Brūnās mājas zālē apgāds "Annele" aicinās uz iemīļotās latviešu rakstnieces Maijas Laukmanes jaunās lasāmgrāmatas bērniem "Pīmuks, Cunduriņš un Mirdzošā Mēnessgaisma" atvēršanas svētkiem.

Pasākumā ģimenēm ar bērniem kopā ar grāmatas autori ciemos aicina arī māksliniece Signe Ērmane-Ļitvina un, protams, abi galvenie grāmatas varoņi Pīmuks un Cunduriņš, ar kuriem kopā tiks izspēlētas lomu spēles, risināti dažādi cundurcienīgi uzdevumi, būs mielošanās ar gardiem cepumiem un siltu tēju. Ieeja – bez maksas.

No plkst. 10:00 līdz 16:00 Kalnciema kvartālā norisināsies tradicionālais zemnieku un amatnieku tirdziņš, kura piedāvājumā šoreiz ziemas noskaņas, gatavojoties Adventes laikam un palēnām rosoties un laikus gatavojoties Ziemassvētkiem.

Vēl tikai pēdējo nedēļu izstāžu galerijā būs apskatāma mākslinieces Alises Bēržvades personālizstāde "Struktūra", kuras darbi tapuši Lisabonā, iedvesmojoties no urbānajiem siluetiem un struktūrām.

Sestdien, 21. novembrī, plkst. 12:00 un 18:00 Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē skatāms Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes "Putnu operas" atjaunojums.

Operdīva kanārijputniņš Pipinella lielās bažās ziņo, ka pazudis viņas mīļotais – pasaulē labākais tenors Cīps. Meklēšanā iesaistījušies doktors Dūlitls un viņa uzticamie draugi – papagailis Polinēzija, cūciņa Gebgeba, suns Džips, kā arī Londonas ielu labākais pārzinātājs nekaunīgais Zvirbulēns.

Vai Cīps atradīsies, un opera tiks iestudēta? Vai doktoram Dūlitlam izdosies uzveikt ļauno blēdi Dorntona kungu? Putnu, zvēru un cilvēku lomās iejutīsies gan pieredzējušie solisti Viesturs Jansons, Nauris Puntulis, Andžella Goba, Ilona Bagele, Juris Ādamsons, Kristīne Zadovska, Inga Šļubovska-Kancēviča, Kristīne Gailīte, Andris Lapiņš, Andris Kipļuks, Romāns Poļisadovs, Krišjānis Norvelis, Kārlis Saržants, Armands Siliņš un Viesturs Vītols, gan jaunpienācēji Laura Grecka, Rihards Millers, Mihails Čuļpajevs, Kalvis Kalniņš un Juris Jope. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis, diriģents – Kaspars Ādamsons. "Putnu operas" režisore ir Baņuta Rubesa, horeogrāfe – Elita Bukovska, scenogrāfe – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne un gaismu mākslinieks Pols Matīsens.

"Putnu opera" pirmo reizi tika iestudēta 2000. gadā un piedzīvojusi jau vairākus atjaunojumus, kļūstot par vienu no Latvijas bērnu iemīļotākajām izrādēm pēdējo piecpadsmit gadu laikā.

Sestdien, 21. novembrī, no plkst. 10:00 Kaņepes Kultūras centrā risināsies sociālā aktīvisma darbnīca "Atbildīga mākslinieka manifests". Pieredzē dalīties aicināta Ukrainas organizācijas "Kultūras aktīvistu kongress" vadītāja Oļena Pravilo, "Bolderājas grupa", kas radoši un veiksmīgi iestājas par vides aizsardzību un kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī citi aktīvisti, to starpā pasākuma rīkotāji – Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kas savu darbību raksturo kā sociāli refleksīvu. 

Dienas sākumā plkst. 10:15 uzstāsies Oļena Pravilo ar lekciju "Ieskats Kultūras aktīvistu kongresa darbībā, mākslinieka sociālā atbildībā, mākslas un mākslinieku loma sociālu procesu ietekmēšanā un virzīšanā, piemēri no Ukrainas un Eiropas". Tai sekos diskusija "Mākslinieka sociālā atbildība: kas tā ir, un cik tālu tā sniedzas", kurā aicināti piedalīties Bolderājas grupas pārstāve Sandra Jakušonoka, mākslas zinātniece un žurnāliste Ieva Lejasmeijere, no mākslinieku puses uz šo jautājumu skatīsies "Totaldobžes" vadītājs Kaspars Lielgalvis un gleznotāja Tatjana Krivenkova, bet no institūcijas viedokļa problēmu aplūkos Latvijas Laikmetīgās mākslas centra un kustības "Free Riga" pārstāve Alise Ziemule.

Pēc sarunām savu mākslinieka manifestu kopā ar atbalsta grupu prezentēs mūziķis Jēkabs Nīmanis, kā arī būs iespēja iepazīties ar līdzšinējām Bolderājas grupas akcijām un panākumiem. Dienas noslēgumā notiks darbs pie manifesta radīšanas, izsverot visus aspektus, kas var ietekmēt sociāli atbildīga lēmuma pieņemšanu.

Mākslinieki, aktīvisti, mākslas aktīvisti un interesenti aicināti uz darbnīcu "Atbildīga mākslinieka manifests", lai dalītos pieredzē, apmainītos ar viedokļiem par mākslinieka sociālo atbildību. Pilna pasākuma programma skatāma "Facebook".

No 13. novembra līdz 30. decembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālēs uz līdz šim vērienīgāko Hardijam Lediņam veltīto izstādi "Lediņš. Starp to un kaut ko citu", kas piedāvās iepazīties ar mākslinieka radošo darbību un tai radniecīgu izpausmju lauku mūsdienu mākslā.

Izstādē ir iespēja aplūkot Hardija Lediņa un Jura Boiko radītos samizdatus "Zirgābols", "WCZLS" un dadaiski rotaļīgo absurda romānu "ZUN", noklausīties studijas "Seque" un Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas mūzikas ierakstus, kā arī iepazīties ar performanču un izstāžu koncepcijām un dokumentācijām. Izstādē būs skatāma arī plaša Lediņa videodarbu retrospektīva.

Paralēli izstāžu zālēm vairākos LNB stāvos tiks eksponēti šī brīža Latvijas jauno autoru darbi, kuros saskatāmas Lediņa muzikālās, performatīvās vai estētiskās iezīmes un citāti. "Ja jārunā par Lediņa mākslu, neizbēgami jāmin arī virkne citu radošu personību. Tādēļ Lediņa arhīva retrospekcija saaužas ar šobrīd strādājošu un viņam radniecīgu jauno autoru darbiem. Mūsdienu klātbūtne padara Lediņa pagātni laikmetīgu," skaidro izstādes kuratore Līga Lindenbauma.

Izstādi 12. novembrī atklās "Gas of Latvia" līdera Andra Indāna un mākslinieces Lauras Prikules performance. Izstādes laikā trīs performanču ciklu piedāvās Sabīne Moore, bet Lauras Prikules un Evas Vēveres radošā dueta "Poētiskais robotisms" instalācijas būs izvietotas pa LNB stāviem. Izstāžu zālē būs apskatāmas mākslinieces Gundegas Evelones performanču dokumentācijas, Maijas Kurševas kolāžas un "Bolderājas grupas" sociālā aktīvisma akciju hronika. Mākslinieku apvienības "Klīga" procesuālais objekts "koncentriņš" tiks transformēts visas izstādes garumā, 30. decembrī – pēdējā izstādes dienā – noslēdzot to ar performanci.

Izstādi papildinās plaša saistīto notikumu programma – performances, sociālā aktīvisma darbnīca Bolderājā, ekskursijas ar izstādes kuratori Līgu Lindenbaumu un leģendārās izstādes "Rīga-latviešu avangards" kuratores Barbaras Štrakas lekcija un diskusija "Vai Hardijs Lediņš ir iekļuvis Latvijas laikmetīgās mākslas kanonā?".

Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, izstādes kuratore ir Līga Lindenbauma. Izstāde un tās paralēlā programma notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda, "ABLV Charitable foundation", ES programmas "Radošā Eiropa" un LR Kultūras ministrijas atbalstu.

Izstādes darbalaiks: Ot.–Pk. 12:00-19:00, S., Sv. 11:00–17:00.

Svētdien, 22. novembrī, plkst. 16:00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē būs skatāma izrāde bērniem no 5 līdz 9 gadu vecumam – "Reiz bijanebija".

Vai jūs zināt, kas ir igauņi un lietuvieši, kādas tautas dzīvo Latvijā un mūsu kaimiņu zemēs?  Kādās valodās tās runā? Vai zināt, ka uz pasaules ir apmēram 6500 dažādu valodu? Aktieri Iveta Pole, Liena Šmukste un Jevgeņijs Isajevs izspēlē latviešu un kaimiņu tautu pasakas, atbildot gan uz šiem, gan citiem jautājumiem, iepazīstinot ar dažādām pasakās sastopamām parādībām un priekšmetiem, kā abra, pūrs, sieks, milna, iejava...

Aktieri: Iveta Pole, Liena Šmukste, Jevgēnijs Isajevs. Režija, kostīmi, telpa – Māra Ķimele.

Svētdien, 22. novembrī, plkst. 12:30 un 15:30 kinoteātrī "Splendid Palace" būs skatāma Paolo Sorrentīno filma "Jaunība" (2015), kas tupina viņa oskarotā kinošedevra "Dižais skaistums" estētisko un  intelektuālo vērienu.

Pēc "Dižā skaistuma" ("Oskars" par labāko ārzemju filmu) Paolo Sorrentīno radījis Fellīni cienīgu fantasmagoriju par jaunības burvību un atmiņas trauslumu.

Freds un Miks ir draugi kopš senseniem laikiem. Freds ir slavens komponists un diriģents, taču principu dēļ atsakās no Elizabetes II uzaicinājuma uzstāties prinča Filipa dzimumdienas koncertā. Tikpat populārs ir arī kinorežisors Miks. Šveicē viņš ne vien mielo acis un prātu, bet arī cenšas notvert mūzu, jo kā gan citādi lai rada vēl vienu izcilu scenāriju. Abi ir smalki vērotāji, labsirdīgi smīkņā par nejēdzībām un apjauš, ka krietnajā vecumā mūžs vēl nav galā. Alpu pakājē draugi pieredz savu pieaugušo bērnu mīlas pārdzīvojumus un kūrorta viesu personiskās drāmas, uzzina daudz jauna viens par otru un par sevi. 

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Vecuma ierobežojums: 14+.

Svētdien, 22. novembrī, plkst. 14:00 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē skatāma režisora Kirila Serebreņņikova iestudētā izrāde "Raiņa sapņi", ar ko Latvijas Nacionālajā teātrī tiks atzīmēts Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads.

2015. gads ir Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gads, tāpēc arī Latvijas Nacionālais teātris šo gadu plāno vadīt Raiņa zīmē un ievērojamo dzejnieku vērot ar viesa acīm. Nacionālajā teātrī ar savu trešo iestudējumu atgriežas Kirils Serebreņņikovs (Krievija), piedāvājot cieņpilnu skatu uz Raini.

Izrādē tiek uzdoti jautājumi: "Par ko sapņoja jaunais Rainis – Jānis Pliekšāns? Ko redzēja savos sapņos Rainis 15 gadus ilgajā trimdā Kastanjolā? Un kādi bija tā Raiņa sapņi, ko mēs pazīstam no bildēm kā kungu ar sirmu ķīļbārdiņu? Vai daudziem ir zināms, ka izcilais latviešu dzejnieks un dramaturgs bija arī politiķis un Latvijas Nacionālā teātra direktors? Kāpēc Rainis ticēja sociālai vienlīdzībai, vēl nedzimušajai Latvijas valstij un nākotnes cilvēkam?"

Izrādes aprakstā teikts: "Par Raini ir ierasts domāt kā par personāžu no skolas mācību programmas, no kuras stingri apgūts, ka Rainis ir lielākais latviešu dzejnieks, filozofs, domātājs, fundamentālu latviešu dramaturģijas darbu autors. Tā arī, protams, ir. Taču, kā jau ģēnijam, un Rainis nenoliedzami tāds ir, personībā pastāv arī cita puse, tā, par kuru skolā īsti nestāsta. Rainis ir bijis ļoti patmīlīgs, stipri augstprātīgs, viegli aizkaitināms, ne vienmēr īsti korekts un godīgs pret savu sievu. Raiņa personības sarežģītība visuzskatāmāk atklājas viņa dienasgrāmatās un skrupulozajos savu sapņu pierakstos. Daudz kas no tā tiks izmantots izrādē "Raiņa sapņi".  Mūsu izrādes mērķis nekādā gadījumā nav diskreditēt Raini, bet dot papildu šķautnes, lai labāk saprastu viņa personību un daiļradi."

Izrādē piedalās tādi aktieri kā Lolita Cauka, Maija Doveika, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais un Uldis Siliņš.

Izrādes libreta autore – Ieva Struka, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kirils Serebreņņikovs (Krievija), komponists Jēkabs Nīmanis, horeogrāfs Jevgēnijs Kulagins (Krievija), gaismu mākslinieks Igors Kapustins, kormeistars Artūrs Ancāns.

Svētdien, 22. novembrī, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Ģimenes dienas programmu "Pieminot iepriekšējās paaudzes", kura, tematiski un noskaņā, saistīta ar šajā dienā visā Latvijā notiekošo Mirušo piemiņas dienu, Svecīšu vakaru.

Ģimenes dienas programma, klusinātā toņkārtā, piedāvā uzzināt par dažām vēsturiskajām tradīcijām Rīgā, saistītām ar cilvēku aizvadīšanu mūžības ceļos, kuras gadsimtu gaitā ir gan mainījušās, gan daļēji saglabājušās līdz mūsu dienām. Plkst. 11:00; 13:00; 15:00 Ģimenes dienas programmā paredzēta izzinoša ekskursija "Liecības par senajām apbedīšanas tradīcijām Rīgā – muzeja ekspozīcijā, Rīgas Doma krustejā un Doma dārzā". Savas tautas un katram savas ģimenes vēsturiskās atmiņas veidošana, tās ieaudzināšana bērnos, ir būtisks nācijas un katras personības spēka plecs. Katrai tautai, kas vēlas būt stipra, jāgodā savi senči.

Savukārt, Radošajā darbnīcā, kura notiks izstādē "Mazie rīdzinieki", bērni kopā ar pieaugušajiem aicināti zīmēt, krāsot, būvēt, bet šoreiz īpaši, domājot par mūžības ceļos aizgājušajiem senčiem, veidot kā veltījumu un atceri savu tematisku mākslas darbiņu "Mana zīmētā svecīte – mirušo piemiņas dienā".

Izcilais latviešu dzejnieks un rakstnieks Edvarts Virza poēmā prozā "Straumēni", kurā poētiski attēloja latviešu tautas dzīvesveidu un pasaules izjūtu, rakstīja par veļu laika noskaņu: "Ļaudis bija laimīgi vakaros, kad, aizdedzinājuši mājas lampiņas un iesprauduši mūra augšās degošus skalus, mazus darbus darīdami, tie varēja klusu sarunāties, jo bija pienācis lielais veļu laiks, kur visi āri bija pilni mirušo dvēselēm". Ne velti šai laikā vissvarīgākais vienmēr bijis atcerēšanās un vēsturiskās atmiņas veidošana, kad cilvēki piemin un sauc vārdos savus tālākos senčus. Bet līdztekus atcerei, šajā tumšajā un miglainajā gadalaikā, cilvēki gaida jaunu gaismas un dabas atdzimšanu.

Ģimenes dienas aktivitāšu apmeklētājiem muzejs dāvā īpaši draudzīgo Ģimenes dienas ieejas maksu: EUR 1,42; pensionāriem, studentiem, skolēniem: EUR 0,71. Plašāka informācija: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Komunikācijas darba nodaļā, tel.: 67356676, www.rigamuz.lv.

Pirmdien, 23. novembrī, plkst. 21:15 Dailes teātrī notiks Gada balvas teātrī pasniegšanas ceremonijas diena jeb "Spēlmaņu nakts", ko Latvijas Televīzija piedāvās tiešraidē vērot LTV1 ēterā.

Ik gadu novembris Latvijas teātru profesionāļu dzīvē tiek sagaidīts ar īpašu interesi un intrigu – Latvijas laikmetīgā teātra tēva Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā, 23. novembrī, notiek gadskārtējā Latvijas teātru balvu pasniegšanas ceremonija "Spēlmaņu nakts".

E. Smiļģis vienmēr ir uzsvēris, ka teātris ir spēles un sintēzes māksla. Arī šī gada ceremonijas veidotāji – režisore Ināra Slucka, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, videomākslinieks Māris Kalve un operators Uldis Jancis to atgādinās, ikdienišķas situācijas viegli un ironiski sasaistot ar dzīvi teātrī, uzsverot šīs dienas nozīmīgumu un noturot arī to prieka dzirksti, kas ierasti dominē teātru profesionāļu starpā šī vakara gaitā.

Īpaši vakara gaitā tiks sumināti Mūža balvas ieguvējus – tautā mīlētie Latvijas Nacionālā teātra grandi Uldis Dumpis un Ģirts Jakovļevs, kā arī tiks noskaidroti 17 Skatuves naglu ieguvēji un uzzināts, kura izrāde iegūs pagodinošo "Grand Prix" titulu.

Savukārt "Spēlmaņu nakts" priekšvakarā, 22. novembrī, Latvijas Televīzija piedāvā jautru un spilgtu tikšanos ar šī gada Mūža balvas ieguvējiem – Uldi Dumpi un Ģirtu Jakovļevu. Raidījumu cikla "Teātris.zip", kas tapis sadarbībā ar Teterevu fondu, ietvaros tiks demonstrēts Dž. Fārkera lugas "Kavalieru viltība" 1975. gada iestudējums, kurā abi toreiz jaunie aktieri spēlē kopā. Izrāde skatāma "LTV7 ēterā" plkst. 21:30. Pirms izrādes, plkst. 21:00 Ojārs Rubenis raidījumā "Teātris.zip" tiksies ar abiem aktieriem.

"Spēlmaņu nakts" 2014./2015. gada sezonas nominanti 17 kategorijās:

Nozīmīgākie iestudējumi:

Gada lielās formas izrāde:

"1984" Liepājas teātrī, režisore – Laura Groza-Ķibere;

"Cerību ezers" Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Vladislavs Nastavševs ("Satori" recenzija šeit un šeit);

"Fro" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, režisors – Ruslans Kudašovs;

"Indulis un Ārija" Liepājas teātrī, režisors – Sergejs Zemļanskis;

"Raiņa sapņi" Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Kirils Serebreņņikovs ("Satori" recenzija šeit).

Gada mazās formas izrāde:

"Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Elmārs Seņkovs;

"Equus" Dailes teātrī, režisore – Laura Groza-Ķibere;

"Māceklis" Jaunajā Rīgas teātrī, režisors – Viesturs Meikšāns;

"Pie mums viss kārtībā" Daugavpils teātrī, režisore – Lucina Sosnovska;

"Prāts" Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors – Valters Sīlis ("Satori" recenzija šeit);

"Visas viņas grāmatas" Dailes teātrī, režisors – Dmitrijs Petrenko ("Satori" recenzija šeit).

Gada izrāde bērniem vai pusaudžiem:

"Bezgalīgo stāstu stāsts" Liepājas teātrī, režisore – Lelde Kaupuža ("Satori" recenzija šeit);

"Emīls un Berlīnes zēni" Latvijas Leļļu teātrī, režisors – Ģirts Šolis ("Satori" recenzija šeit);

"Jokdara Bustera pasaule" Zirgu pastā, režisore – Zane Kreicberga ("Satori" recenzija šeit);

"Leo – mazais lauva" Daugavpils teātrī, režisors – Oļegs Šapošņikovs;

"Neglītais pīlēns" Latvijas Leļļu teātrī, režisors – Dmitrijs Petrenko ("Satori" recenzija šeit).

Gada sasniegums laikmetīgajā dejā (nominantus izvirza Latvijas profesionālās mūsdienu dejas horeogrāfu asociācija.):

"Atgriešanās", izrādes autore Elīna Gaitjukeviča, apvienība "Dejas anatomija" un muzikālā apvienība "Kaktiņš Stūrītis";

"Es jums saku: dziediet!" Liepājā, izrādes autore Olga Žitluhina;

"Korpuss", izrādes autores Elīna Lutce un Krista Dzudzilo (recenzija); 

"Mežonīgā triloģija", apvienība "Dejas anatomija";

"Noķer mani", izrādes autore Kristīne Vismane;

Eiropas kultūras galvaspilsētas notikums "Deja iziet pilsētā", Latvijas Jaunā teātra institūts ("Satori" recenzija šeit).

Labākie individuālie sniegumi

Gada režisors:

Dmitrijs Petrenko – "Visas viņas grāmatas" (recenzija) Dailes teātrī un "Neglītais pīlēns"(recenzija) Latvijas Leļļu teātrī;

Elmārs Seņkovs – "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Kirils Serebreņņikovs – "Raiņa sapņi" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī;

Laura Groza-Ķibere – "Equus" Dailes teātrī un "1984" Liepājas teātrī;

Vladislavs Nastavševs – "Cerību ezers" (recenzija šeit un šeit) Jaunajā Rīgas teātrī.

Gada aktrise:

Baiba Broka – Aspazija izrādē "Aspazija. Personīgi" (recenzija), Matrjona izrādē "Tumsas vara" (recenzija) un loma  izrādē "Divpadsmit krēsli" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī;

Daiga Kažociņa – Vivjena Bēringa izrādē "Prāts" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī;

Guna Zariņa – Aņisja izrādē "Tumsas vara" (recenzija), Nadežda izrādē "Cerību ezers" (recenzija šeit un šeit) un loma izrādē "Divpadsmit krēsli" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī;

Ilze Ķuzule-Skrastiņa – Navāla izrādē "Ugunsgrēki" un  Felicita izrādē "Bovarī kundze"(recenzija) Dailes teātrī;

Jekaterina Frolova – Fro izrādē "Fro" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī;

Maija Doveika – Antigone izrādē "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada aktieris:

Andris Keišs – Ostaps Benders izrādē "Divpadsmit krēsli" (recenzija), Kalošins, Homutovs izrādē "Provinces anekdotes" un Viktors izrādē "Cerību ezers"(recenzija šeit un šeit) Jaunajā Rīgas teātrī;

Artūrs Skrastiņš – Šarls Bovarī izrādē "Bovarī kundze" (recenzija) Dailes teātrī;

Dainis Grūbe – Alans Strengs izrādē "Equus" un Mihaels izrādē "Visas viņas grāmatas"(recenzija) Dailes teātrī;

Gundars Grasbergs – Kreons izrādē "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Juris Žagars – Pāvels Fjodorovičs Protasovs izrādē "Saules bērni" un Frenks Strengs izrādē "Equus" Dailes teātrī;

Lauris Subatnieks – Mārtins Daiserts izrādē "Equus" Dailes teātrī.

Gada aktrise otrā plāna lomā:

Anete Berķe – Vizbulīte izrādē "Indulis un Ārija", Anna izrādē "Dērbijas vergi" un Veronika izrādē "Zelta pods" Liepājas teātrī.

Dace Everss – Dore Kalniņa izrādē "Balle būs" Valmieras drāmas teātrī;

Ieva Segliņa – Žanna izrādē "Ugunsgrēki" Dailes teātrī;

Indra Briķe – Dora Strenga izrādē "Equus" un Mamma izrādē "Pusslepkava"(recenzija) Dailes teātrī;

Lolita Cauka – lomas izrādē "Šis bērns", loma izrādē "Raiņa sapņi" (recenzija) un loma izrādē "Šengenas zonas spožums un posts" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī;

Marija Bērziņa – Koris izrādē "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī

Gada aktieris otrā plāna lomā:

Artis Robežnieks – Boriss Nikolajevičs Čepurnojs izrādē "Saules bērni" Dailes teātrī;

Gatis Maliks – O’Braiens izrādē "1984" un loma izrādē "Mans blasters ir izlādējies"(recenzija šeit un šeit) Liepājas teātrī;

Gints Andžāns – Simons izrādē "Ugunsgrēki", Tīrradnis / Jauns jātnieks izrādē "Equus" Dailes teātrī un  Cēzars izrādē "Vakariņas ar Elvisu";

Ģirts Krūmiņš – Rainis izrādē "Aspazija. Personīgi"  (recenzija) un Akims izrādē "Tumsas vara" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī;

Jānis Āmanis – loma izrādē "Šis bērns" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Juris Bartkevičs – Čezviks izrādē "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" Dailes teātrī.

Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks:

Agnese Cīrule – Marianne izrādē "Vīnes meža stāsti" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Alise Danovska – Aņutka izrādē "Tumsas vara" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī;

Jeļena Ņetjosina – Meitene izrādē "Pie mums viss kārtībā" un Aņutka izrādē "Tumšās alejas" Daugavpils teātrī;

Māris Kalve – debija scenogrāfijā izrādē "Zelta pods" Liepājas teātrī;

Velta Emīlija Platupe – par marionešu lellēm izrādē "Pasaka par Veco Nāvi" Ģertrūdes ielas teātrī (recenzija).

Gada scenogrāfs:

Andris Freibergs – "Nāves deja" (recenzija) Valmieras drāmas teātrī;

Kirils Serebreņņikovs – "Raiņa sapņi" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī;

Lucina Sosnovska un Matejs Horažijs – "Pie mums viss kārtībā" Daugavpils teātrī

Mārtiņš Vilkārsis – "1984" Liepājas teātrī;

Reinis Dzudzilo – "Vīlas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Gada kostīmu vai grima mākslinieks:

Ilze Vītoliņa – kostīmi izrādē "Saules bērni" Dailes teātrī, "Zelta pods" un "1984" Liepājas teātrī;

Inga Bermaka un Agnese Leilande – kostīmi izrādē "Leo – mazais lauva" Daugavpils teātrī;

Ivanda Šmite, Aiga Židova, Dita Ulmane, Ligita Puišele, Līva Drešere – grims izrādē "Migla" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Krista Dzudzilo – kostīmi izrādē "Vīlas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Kristīne Jurjāne un Sarmīte Balode – tēlu vizuālais risinājums izrādēs "Divpadsmit krēsli"(recenzija) un "Aspazija. Personīgi" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī.

Gada gaismu un video mākslinieks:

Igors Kapustins – gaismas izrādē "Raiņa sapņi" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī;

Mārtiņš Feldmanis – gaismas izrādē "Zelta pods" Liepājas teātrī;

Oskars Pauliņš – gaismas izrādē "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī un "Vīlas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Gints Gabrāns un Ineta Sipunova – video izrādē "Aspazija. Personīgi" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī;

Katrīna Neiburga – video izrādē "Maija un Paija" Valmieras drāmas teātrī;

Māris Kalve – video izrādē "Zelta pods" Liepājas teātrī un "Bāskervilu leģenda" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Gada kustību mākslinieks:

Inga Krasovska – "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" Dailes teātrī;

Inga Raudinga – "Zelta pods" Liepājas teātrī un "Vīnes meža stāsti" Latvijas Nacionālajā teātrī;

Karls Sakss – "Vaņa" (recenzija) Ģertrūdes ielas teātrī;

Kārlis Božs – "Pērs Gints un sievietes" Smiļģa muzejā;

Liene Grava – "Equus" Dailes teātrī un "1984" Liepājas teātrī.

Gada sasniegums baleta mākslā (Nominantus izvirza Latvijas Profesionālā baleta asociācija.):

Arturs Sokolovs – Romeo izrādē "Romeo un Džuljeta" Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Raimonds Martinovs – Tibalts izrādē "Romeo un Džuljeta" Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Elza Leimane – Raimonda izrādē "Raimonda" Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Alise Prudāne – Kurtizāne un Kolumbīne izrādē "Romeo un Džuljeta" Latvijas Nacionālajā operā un baletā;

Evelīna Godunova – Džuljeta izrādē "Romeo un Džuljeta" Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Gada mūzikas autors:

Andris Vilcāns – "Zelta pods" Liepājas teātrī;

Edgars Mākens – "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī un "Nāves deja" Valmieras drāmas teātrī;

Jēkabs Nīmanis – "Blakts" un "Raiņa sapņi" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī

Kārlis Auzāns – "1984" Liepājas teātrī;

Pāvels Akimkins – "Indulis un Ārija" Liepājas teātrī;

"Xylem Trio" – "Hanuma" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)(Nominanti izvirzīti sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi.):

Agnese Rutkēviča – "Svešie svētki" Daugavpils teātrī;

Ieva Struka – "Raiņa sapņi" (recenzija) Latvijas Nacionālajā teātrī;

Inese Zandere – "Kartupeļu opera" (recenzija);

Inga Ābele – "Aspazija. Personīgi" (recenzija) Jaunajā Rīgas teātrī;

Ludmila Judina – "Dērbijas vergi" Goda teātrī.

Pirmdien, 23. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos Lailas Pakalniņas jaunākā spēlfilma "Ausma".

Filma ir Latvijas, Polijas un Igaunijas kopražojums. Filmas "Ausma" scenārija autore un režisore ir Pakalniņa, operators – Vojcehs Starons no Polijas, mākslinieks – Jurģis Krāsons, skaņu režisors – Anrijs Krenbergs, montāžas režisors un līdzproducents – Kaspars Kallass no Igaunijas, bet galvenajās lomās būs redzami Antons Georgs Grauds, Vilis Daudziņš, Viktors Zborovskis no Polijas, Andris Keišs, Liena Šmukste un citi.

Padomju mītradē populārs bija stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu – viņš nodeva čekai savu tēvu, kurš nebija apmierināts ar padomju varas rīkošanos, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Pavļika Morozova "varoņdarbs" padomju propagandai kalpoja kā neapšaubāms paraugs jebkuram padomju pilsonim – kļūt par ziņotāju, lai ko tas maksātu.

Šajā filmā, 75 gadus pēc Pavļika Morozova, mazais zēns nosaukts par Jāni un dzīvo padomjlaika Latvijā, kolhozā Ausma. Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas. Kurš šajā padomju pasakā ir labais un kurš sliktais? Filma atklāj, ka "izmežģītas" smadzenes ir bīstamas visos laikos. Arī mūsdienās.

Filma latviešu valodā ar subtitriem angļu valodā.

Pirmdien, 23. novembrī, "Spēlmaņu nakts" pasākumu ietvaros notiks Latvijas Teātra darbinieku savienības un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkota starptautiska zinātniski pētnieciska konference "Latvijas teātra 2014./2015. gada sezona un traģiskais varonis 21. gadsimtā", kurā piedalīsies Latvijas un ārzemju teātra zinātnieki, bet debatēs uzstāties aicināti arī praktiķi.

Jau par tradīciju kļuvušas Latvijas teātra darbinieku savienības rīkotās Latvijas profesionālā teātra balvas "Spēlmaņu nakts" konferences un diskusijas, kurās aicināti piedalīties arī ārzemju teātra pētnieki un kritiķi. Turpmāk tās notiks sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Teātra, mūzikas un kino daļu, konferences centrā izvirzot noteiktu tēmu, kas atklājusies sezonas iestudējumos. LTDS valdes priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa saka: "Latvijas un ārvalstu teātra zinātnieku tikšanās klātienē un viedokļu apmaiņa ir ļoti svarīga, tā tiek iegūti jauni impulsi zinātniski pētnieciskajam darbam. Savukārt teātra māksliniekiem būtiska ir atgriezeniskā saite – teātra jomas speciālistu vērtējums. Dažādi viedokļi un diskusijas par teātra praksi un pētniecību veicina arī lielāku teātra skatītāju izpratni par šī mākslas žanra procesiem un virzību."

Šogad konferences tēma izriet no aizvadītajā sezonā konstatētas parādības: "Ar lielu jaudu uz skatuves ir atgriezies traģiskais varonis un varone vārda visaptverošā nozīmē. Proti, vērienīga personība, kas veic visu cilvēkam iespējamo cerību un maldu ceļu, nolaižas savas būtības dzīlēs tik dziļi, cik tas iespējams, un izcieš visu sāpju mēru. Un tas sakāms ne vien par tēlu, bet arī par aktieri. (..) Un kopā ar aktieriem traģēdijas teritorijā, pārvarot bailes un neziņu, ir gājuši Vladislavs Nastavševs, Laura Groza-Ķibere, Valters Sīlis, Elmārs Seņkovs, Mārtiņš Eihe. Tas taču par kaut ko liecina?" Tā žurnālā "Teātra Vēstnesis" raksta teātra zinātniece Edīte Tišheizere.

Par mūslaiku traģisko varoni konferencē referēs ārzemju pētnieki, kuri gan runās par šo fenomenu pašu mājās, gan dalīsies iespaidos par "Spēlmaņu nakts" balvai nominēto izrāžu skatē redzēto. Vai Antigones, Vinstona Smita, Navālas un citu pērnās sezonas labāko iestudējumu galveno varoņu traģiskās vainas apziņa ir vien lokāla tendence? Vai varbūt traģiskā varoņa atgriešanās teātrī ir globāla parādība? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēt aicināti gan Latvijas, gan ārzemju teātra pētnieki.

"Spēlmaņu nakts" skatē aizvadītās teātra sezonas labākos iestudējumus skatīsies teātra pētnieki un zinātnieki – Anna Stepanova (Krievija), Tatjana Zelmanova Dipona (Beļģija), Viktorija Ivanova (Lietuva), Marite H. Butkaite (Igaunija), kas uzstāsies arī konferencē. Tajā Latviju pārstāvēs Silvija Radzobe, Zane Radzobe, Edīte Tišheizere. Ieva Rodiņa vadīs diskusiju, kurā piedalīties aicināti visi interesenti.

Konference notiks Eiropas Savienības mājas Kamīnzālē, Aspazijas bulvārī 28, sākums plkst. 10:30. Konferences programma pieejama šeit. 

Otrdien, 24. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Mākslas akadēmijā LLMC Vakarskolas ietvaros aicina uz kuratores un pētnieces Heidijas Balē prezentāciju par ķermenisko un okeānisko identitāšu robežzonām. Prezentācijai sekos lasīšanas darbnīca. Pasākums notiks angļu valodā.

Prezentācijas uzmanības centrā ir divi izpētes virzieni, ar kuriem nodarbojas Heidija Balē, kuri apskata robežzonas un apstrīd ierasto izpratni par tām. Daļa no izpētes izstādei "Shady Boundaries" Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā apskata sociālās kopienas politiskā ķermeņa un atsevišķu šīs grupas locekļu ķermeņu analoģiju, kuru veido sabiedrības normas, kuras kalpo šīs grupas morālās stājas uzraudzībai. Apdraudējuma apstākļos, starp mikro un makro ķermeni veidojas aizraujošas metaforas. Otrā izpētes daļa ir saistīta ar izstāžu ciklu "Our Ocean, Your Horizon" "Jeu de Paume" Parīzē un "CAPC" Bordo, un koncentrējas uz jūras telpu kā pašnoteikšanās ne-vietu, izpētei lietojot "okeāniskās identitātes" jēdzienu, kuru ieviesa Fidži pētnieks Epeli Hau'ofa, kurš apstrīd salu koloniālo kartēšanu un pārvērtē ūdens telpu kā savienojumu telpu.

Heidija Balē ir neatkarīga kuratore no Beļģijas, kura strādā Berlīnē un Briselē. Viņa ir Parīzes "Jeu de Paume" un Bordo "CAPC" programmas "Satellite" 9. izstāžu sērijas ar nosaukumu "Our Ocean, Your Horizon" kuratore, kuras ietvaros notiek Edgardo Aragona, Guanas Sjao, Patrika Berniera un Olivas Martinas un Basima Magdi personālizstādes. Viņa strādā pie lielas esejizstādes, kura tiks atklāta Viļnas Laikmetīgās mākslas centrā 2016. gada septembrī. Viņa strādājusi par pētniecisko kuratori 2013. gada izstādei "After Year Zero", kura notika "Haus der Kulturen der Welt" Berlīnē un ceļoja uz Varšavas Modernās mākslas muzeju 2015. gadā. Starp citām viņas izstādēm ir "Brussels Cologne Contemporaries 2015" un grupas izstāde "Let the Body be Electric, Let There be Whistleblowers" (līdzkurators Anselms Franke) "Dan Gunn" galerijā Berlīnē. Heidija Balē bija 2012. gada Taipejas Bienāles kuratore-asistente.

Lasīšanas darbnīcas teksti: Emily Martin. Toward an Anthropology of Immunology: The Body as Nation State. 1990; Philip Steinberg, Kimberley Peters. Wet ontologies, fluid spaces: giving depth to volume through oceanic thinking. 2015. Tekstus var saņemt, rakstot uz alise.ziemule@lcca.lv.

Otrdien, 24. novembrī, plkst. 15:30 un 17:20 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto 3D animācijas filmu "Mazais princis".

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

Otrdien, 24. novembrī, plkst. 16:00 apgāda "Zvaigzne ABC" prezentāciju zālē Rīgā, Valdemāra ielā 6 notiks Vlada Spāres romāna "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" atvēršana.

Apgāds "Zvaigzne ABC" izdevis Vlada Spāres grāmatu "Tu nevari dabūt visu, ko gribi". Vladis Spāre (1953) daļai latviešu lasītāju būs pazīstams kā stāstu krājuma "Mēs atradīsim" (1987) autors un viens no trim romāna "Odu laiks" (divas daļas, abas vienkopus grāmatā izdotas 2009. gadā) autoriem, kā laikraksta "Vakara Ziņas" un kultūras žurnāla "Tīrraksts" izdevējs.

"Ar romānu "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" mūsdienu latviešu literatūras ainā atkal ienāk augstas raudzes avangarda proza, kas varbūt nepieprasa vērtētāju ar – mazākais – bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, taču jauneklīgi domājošu, emocionālu, ar labu humora izjūtu un pašironiju apveltītu lasītāju gan," uzskata izdevēji.

Romāns ir par mīlestību, par nāvi, par dzīvi un par tiem, kuri meklē atbildes uz neatbildamiem jautājumiem. Šis romāns ir ceļojums, kurā dodas galvenie tēli – Sofija, Villijs, Pepiņš un Betija. Viņi pietur gan kapos, gan Vecrīgā, zooloģiskajā dārzā un lidostā, un brauciens ir trakulīgs un neparedzams – vai tas būtu taksometrs, katafalks vai vecie Sofijas bērnu ratiņi, kuros pārvadā nevis mazuli, bet pārdošanai paredzētas kapu puķes. Traģikomiskas intonācijas savijas ar smalkiem psiholoģiskiem portretiem, tiešā runa un konkrētība virtuozi pāriet apziņas plūsmā. Centrālais, galvenais kā spēļu vilciņš piepeši aizvirpuļo perifērijā, bet perifērais iznāk uz skatuves prožektoru gaismā.

Programmā: diskusija ar autoru un domubiedriem, grāmatas lasījumi, sarunas par dzīvi un literatūru.

Otrdien, 24. novembrī, plkst. 13:00 Ventspils Teātra namā "Jūras vārti" būs iespējams vērot izrādi "Un atkal Pifs". 

Sunītis Pifs un runcis Herkuless, krustmāte Agate un krusttētiņš Tontons, Dudū un Rozālija. Šie personāži neprasa komentārus ne Francijā, kur pirms daudziem gadiem tos radīja franču karikatūrists Žans Arnāls, ne Latvijā, kur tie pazīstami jau vairākām paaudzēm gan kā komiksu grāmatu, gan leļļu teātra izrāžu varoņi.

Latvijas Leļļu teātrī labsirdīgā Pifa un viltīgā Herkulesa ķīviņi ir piedzīvojuši atkārtotus iestudējumus un veido teātra Zelta fondu. Par latviešu bērnu mūzikas klasiku kļuvušas arī izrādē skanošās Ivara Vīgnera dziesmas.

Režisors: Pāvils Šenhofs, Arnolds Skutulis. Mākslinieks: Pāvils Šenhofs. Komponists: Ivars Vīgners. Dziesmu tekstu autors: Jānis Peters. Leļļu skulptore: Marga Austruma. Lomās: Vija Blūzma, Miķelis Žideļūns, Valdis Vanags, Silvija Bitere, Lienīte Osipova, Edgars Kaufelds .

Otrdien, 24. novembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks starptautisks seminārs "Tulkot Eddas dziesmas", kas veltīts šī gada oktobrī izdotajam latviski tulkotajam izdevumam – senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojumam "Eddas dziesmas", ko klajā laidis "Jāņa Rozes apgāds".

Semināra lektori ir pasaulē atzīti senislandiešu literatūras, mitoloģijas pētnieki un tulkotāji no Baltijas valstīm un Dānijas: "Eddas dziesmu" tulkotājs, dzejnieks Uldis Bērziņš, tulkotājs, "Eddas dziesmu" redaktors un komentāru autors Dens Dimiņš, tulkotāja, "Eddas dziesmu" zinātniskā redaktore Inga Bērziņa, asociētais profesors, Vecākās Eddas tulkotājs lietuviešu valodā Aurēlijs Vijūns (Aurelijus Vijūnas), Skandināvijas vēstures lektors Londonas Universitātes Koledžā Marts Kuldkeps (Mart Kuldkepp), vecākais lektors Kopenhāgenas Universitātē Metjū Džeimss Driskols (Matthew James Driscoll).

Referātu tēmas aptver mitoloģisko tekstu tulkošanas problemātiku un to kulturoloģisko kontekstu. Viens no semināra uzdevumiem ir uzsvērt "Eddas dziesmu" tulkojuma latviešu valodā nozīmīgumu un tā vietu pārējo tulkojumu kontekstā.

Seminārs ir tikai viens no pasākumiem, kas veltīti "Eddas dziesmu" izdošanai – LNB 25. novembrī notiks izdevuma "Eddas dziesmas" atvēršanas svētki, 28. novembrī animācijas filmas "Valhalla" seanss (1986. g., rež. Džefrija Dž. Verabs (Jeffrey J. Varab)), bet 2. decembrī – dāņu mākslinieka un animatora Pētera Madsena (Peter Madsen) darbu izstādes atklāšana.

Pasākumu ciklu rīko un finansiāli atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka, Dānijas Kultūras institūts, Jāņa Rozes apgāds, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ziemeļu Ministru padome.

Reģistrācija semināram līdz 23. novembrim, rakstot uz dace.resele@lnb.lv vai zvanot pa tālruni 29136112. Semināra darba valoda – latviešu un angļu, tiks nodrošināta sinhronā tulkošana. Sīkāka informācija lnb.lv.

Semināra programma

9:00–9:20 Dalībnieku reģistrācija              

9:20–9:30 Semināra atklāšana    

Vada: folkloriste Rūta Šmite

9:30–10:30 Uldis Bērziņš, dzejnieks, "Eddas dziesmu" tulkotājs. Eseja "Bērnība bija obligāta" (Pirmklasnieka pārdomas)

10:30–11:30 Dens Dimiņš, tulkotājs, "Eddas dziesmu" redaktors un komentāru autors, doktorants Islandes Universitātē. "Par nepateikto – "Eddas dziesmu" komentāru atlases kritēriji un tradīcijas"

11:30–11:50 Rīta kafijas pauze   

11:50–11:50 Inga Bērziņa, tulkotāja, "Eddas dziesmu" zinātniskā redaktore, maģistre Bergenas Universitātē. "Eddu ceļš pie mūsdienu lasītāja" (sākot no mutvārdu tradīcijas, manuskriptiem, to saglabāšanas un pārrakstīšanas vēsturi, normalizētu tekstu izstrādi un beidzot ar mūslaiku oriģinālteksta izdevumiem un tulkojumiem)

12:50–14:00 Pusdienas 

Vada: tulkotājs Snorre Karkonens-Svensons      

14:00–15:00 Aurēlijs Vijūns, Vecākās Eddas tulkotājs lietuviešu valodā, asoc. profesors Taivānas Universitātē. "Senu tekstu tulkošana mūsdienu standartizētās valodās: daži apsvērumi"

15:00–16:00 Marts Kuldkeps, Skandināvijas vēstures lektors Londonas Universitātes Koledžā. "Poētiskās Eddas tulkošanas vēsture igauņu valodā un tās loma igauņu kultūrā"

16:00–17:00 Metjū Džeimss Driskols, vecākais lektors Kopenhāgenas Universitātē. "Poētiskās Eddas agrīnie izdevumi un tulkojumi"

17:00–18:00 Kafijas pauze un semināra noslēgums