Otrdien, 1. decembrī, plkst. 19:00 koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" (Krāsotāju ielā 12) notiks literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2015" atklāšanas pasākums. Ieeja no plkst. 18:00.

20 gadu jubilejas festivāla atklāšanas pasākums koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" ar iepriekšējo festivālu laureātu un atzītu autoru – rakstnieku Paula Bankovska, Ingas Ābeles, Jura Zvirgzdiņa, Māra Mikulāna un Kurzemes prozas lasījumu laureāta – lasījumiem. Pasākumu ar humoru sildīs un vadīs improvizācijas teātra aktieri Krišjānis Berķis un Elīna Geida.

Literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kas šogad svin 20 gadu jubileju, dažādās Rīgas vietās norisināsies no 1. līdz 6. decembrim. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas. Festivāla programmu vienkopus var apskatīt šeit vai arī sekot tai līdzi "Facebook".

Foto no 2014. gada Prozas lasījumu pasākuma

Otrdien, 1. decembrī, plkst. 19:00 Rīgas Domā notiks biedrības "Ascendum" projekta "Mans Doms" organizētais Edgara Raginska mūzikas autorkoncerts "Satikšanās. Ērģeles. Meditācija", kurā ar Doma vareno instrumentu dialogus veidos saksofons, čells, cilvēka balss un smalki niansēta elektronika. Koncertā skanēs pieci pirmatskaņojumi – veltījumi Rīgas Domam un četriem Latvijas vēsturisko novadu dievnamiem.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā majestātiskajā Rīgas Domā pirmatskaņojumus piedzīvos pieci komponista un kultūras žurnālista Edgara Raginska skaņdarbi, kas veltīti Rīgas Domam un četru Latvijas vēsturisko novadu dievnamiem – Bauskas Svētā Gara evanģēliski luteriskajai baznīcai, Kuldīgas Svētās Annas evanģēliski luteriskajai baznīcai, Rubenes luterāņu baznīcai un Viļakas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas Katoļu baznīcai. Tā kā katra katoļu un luterāņu dievnama dvēsele un skanīgā balss ir instrumentu karalis – ērģeles –, īpaša loma šajā koncertā uzticēta jaunajai un virtuozajai latviešu ērģelniecei, vairāku starptautisku konkursu laureātei Lienei Andretai Kalnciemai.

Ar Rīgas Doma vēsturiskajām ērģelēm muzikāli meditatīvus dialogus veidos baritona saksofonists Arvīds Kazlausks, čellists Kārlis Klotiņš un etno dziedātāja Biruta Ozoliņa, savukārt par skanisku iejušanos godā celto dievnamu atmosfērā gādās elektroniskās mūzikas hameleons, Berlīnes ierakstu nama "ad noiseam" pārstāvētais mākslinieks Oyaarss.

Garīgās apceres dimensiju koncertam piešķirs īpaši veidota gaismu partitūra, savukārt Bauskas, Kuldīgas, Rubenes un Viļakas dievnamu vidi un emocionālo gaisotni uzburs šajās baznīcās filmētās videoprojekcijas.

"Latvieši ir savrupnieki, mums nav raksturīgas biežas un plašas radu sanākšanas, tāpēc teju vai ar roku sasniedzamā Latvijas Republikas simtgade šķita piemērots brīdis pārstāt kautrēties un sasaukt kopā tuviniekus no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, lai namatēvs, Rīgas sakrālās dzīves epicentrs – Rīgas Doms – plaši vērtu durvis svinībām, kurās godinām Latvijas kultūras dažādību, īpatnumu un unikalitāti. Šie tuvinieki ir īpaši – Bauskas baznīca ir viena no senākajām visā Latvijā, tajā mājo krāšņs baroka instruments; Rubenes baznīcas pirmsākumos draudzi vadījis leģendām apvītais Livonijas Indriķis, Kuldīgā pie ērģelēm sēdies un mūziku rakstījis mūsu profesionālās mūzikas dižvīrs Jāzeps Vītols, bet Viļakas dievnams kopš 13. gadsimta ar savu vairākkārtējo atdzimšanu no pelniem un iznīcības simbolizē latviešu nerimtīgo tiekšanos pēc garīgās vertikāles un pārlaicīgām vērtībām. Ceru, ka šī simboliskā radinieku tikšanās būs saviļņojoša ikkatram no mums!" stāsta komponists un koncerta idejas autors Edgars Raginskis.

Biļetes nopērkamas iepriekšpārdošanā eKase.lv un Rīgas Doma kasē. Biļešu cena: 20 EUR/15 EUR; studentiem, skolēniem, pensionāriem: 10 EUR; bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas. Plašāku informāciju iespējams uzzināt sabiedriskās kustības "Mans Doms" interneta mājaslapā mansdoms.lv.

Otrdien, 1. decembrī, plkst. 18:00 kinoteātrī "Splendid Palace" būs skatāma romantiska drāma "Sengailes vasara" (Lietuva, Francija, Nīderlande, 2015).

Septiņpadsmitgadīgā Sangaile sapņo lidot, taču paniski baidās no augstuma. Vasaras brīvdienās lauku ciematā, apmeklējot vietējo aviošovu, viņa iepazīstas ar savu vienaudzi Aušti. Koķetā, pašpārliecinātā brīvdomātāja Aušte ir īsts pretstats trauslajai, biklajai Sangailei, tomēr Auštei izdodas iekarot Sangailes uzticību un uzzināt viņas lielāko noslēpumu. Auštes mīlestība iedrošina Sangaili pārvarēt bailes un ļauties lidojumam – tiešā un pārnestā nozīmē.

Režisores Alantes Kavaītes reibinošais, jutekliskais stāsts par pirmo mīlestību saņēmis balvu par labāko režiju Sandensas filmu festivālā un Lietuvas kinobalvu "Sudraba dzērve" kā gada labākā filma.

Filma lietuviešu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Vecuma ierobežojums: 16+.

Otrdien, 1. decembrī, plkst. 15:00 (3D seanss) un 17:40 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis". Savukārt plkst. 14:00 un 16:30 animācijas filma tiks demonstrēta krievu valodā.

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

No 26. novembra līdz nākamā gada 16. janvārim Mūkusalas Mākslas salona Lielajā un Mazajā zālē būs skatāma Georga Šenberga (1915–1989) simtgadei veltīta izstāde "Ārpus laika", kurā vienuviet apkopoti autora darbi no dažādām kolekcijām.

Autora simtgades izstādei ir piešķirts nosaukums "Ārpus laika", uzsverot viņa personības norobežošanos no ikdienas pasaules un savrupo vietu mākslas dzīvē, kā arī izvēlēto tēlu pārlaicīgumu. Ja Šenbergam vajadzētu piešķirt kādu titulu, viņam pienāktos Latvijas mākslas "noslēpumainākās personības" nosaukums. Izglītojies vēl pirmās brīvvalsts laikā, viņš visu mūžu strādājis savam priekam un paša izvēlētajiem mākslas uzdevumiem, tāpēc ilgu laiku bijis maz zināms.

Publicitātes attēls: Georgs Šenbergs. Jaunība. 40.–60. gadi. Finieris, eļļa. 105 x 105 cm 

Šenberga mākslas kvintesence slēpjas divu pretrunīgu lielumu savienojumā – laika klātbūtnē un neesamībā. Vairākus mēnešus vai pat gadus darinātās kompozīcijas burtiskā nozīmē kļūst par laika rezervuāriem, kuros iesūktas neskaitāmas darba stundas un neatlaidīgas pūles. Savukārt, pateicoties grūti nosakāmajai atšķirībai starp pabeigtu un nepabeigtu gleznu, dažādām nejaušībām formātā (autors kādā brīdī to varēja izgriezt vai arī paplašināt, piestiķējot jaunas finiera detaļas), iespraucas mirkļa nosacītība. Viņa māksla sniedz sajūtu, ka raugies ūdens tecējumā, un konkrētā gleznas kompozīcija ir uz mirkli apstādināta mūžība.

Mākslinieka gleznas var iedalīt trīs posmos: tumšajā (40. gadi–50. gadu vidus), dabu studējošajā (1956–1969) un gaišajā (1970–1989). Tos nodala atšķirības formālajos risinājumos, katrā periodā izvirzoties dominējošam vadmotīvam. Nemainīgs paliek viņa iekšupvērstais skats, kas liek apšaubīt, vai stāstā par Šenbergu vispār ir kāda nozīme gleznu datējumiem. Tas varētu būt svarīgi, ja mēs vēlētos pierādīt viņa neordinaritāti abstraktas gleznas radīšanā 1937. gadā, kad apkārt plauka un zēla figurālisms. Autora unikalitāti varētu pierādīt arī ar citiem lielumiem, taču tie ir maznozīmīgi. Viņu interesēja savu iekšējo uzdevumu atrisināšana darbā, nevis ārēja kņada, ko saceļ jautājumi "kurš pirmais?" vai "kurš nepārspējamāks?".

Izstādi papildina interaktīvi, sadarbībā ar digitālās dizaina studijas "Dd studio" tapuši Šenberga darbu stāsti. Tie atklāj, ka zem darba "Zaļā kompozīcija" ultravioletajā gaismā redzams tās sākotnējais risinājums – madonna ar bērnu, kā arī citas aizraujošas detaļas par šīs un vēl divu izstādīto gleznu tapšanu.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Tukuma muzeju, Latvijas Mākslinieku savienības, Irinas un Māra Vītolu kolekcijām un citiem privātajiem krājumiem, Mūkusalas Mākslas salona izstāžu zālēs apkopojot labākos mākslinieka darbus. Tās kuratore ir Sniedze Kāle.

Mūkusalas mākslas salons atrodas Rīgā, Mūkusalas ielā 42. Darba laiki: no otrdienas līdz piektdienai: 12:00–18:00; sestdien: 11:00–16:00; vētdienās, pirmdienās – slēgts. Ieeja izstādē bez maksas.

Katru dienu, izņemot pirmdienas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 20:00, brīvdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, lasītmīļus gaida Bērnu literatūras centra lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā.

Bērnu literatūras centrs (BLC) darbojas kā valsts bērnu bibliotēku  metodiskais centrs.  Ar lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un programmu pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm "Grāmatu starts" BLC vēlas motivēt bērnus lasīšanai un veicināt lasīšanas prieku.

Bērnu literatūras centra brīvpieejas krājumā izvietots vairāk nekā 4560 vienību: gan Latvijā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas, gan bērnu literatūra un periodiskie izdevumi svešvalodās. Lasītavas apmeklētājiem ir brīva pieeja arī bērnu digitālajai bibliotēkai "Lasāmkoks".

Lasītavas košais interjers, rotaļu stūris un krājumā esošās spēles piesaistīs arī pašu mazāko lasītāju uzmanību.

Vairāk informācijas par Bērnu literatūras centra aktualitātēm un lasītavas pasākumu programmu meklēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.

Trešdien, 2. decembrī, plkst. 19:00 kafejnīcā "Rocket Bean Roastery" Miera ielā 29/31 norisināsies literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2015" pasākums "Prozas vakariņas".

Ikgadējais pasākums "Prozas vakariņas" šogad norisināsies kafejnīcā "Rocket Bean Roastery". Vakariņās prozu pasniegs Otto Ozols, Jana Egle, Ineta Meimane un 2014. gada "Prozas lasījumu" laureāti Nils Sakss un Svens Kuzmins. Vakara vadītājs: Ivars Šteinbergs.

Literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kas šogad svin 20 gadu jubileju, dažādās Rīgas vietās norisināsies no 1. līdz 6. decembrim. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas. Festivāla programmu vienkopus var apskatīt šeit vai arī sekot tai līdzi "Facebook".

Foto no 2014. gada Prozas lasījumu pasākuma

Trešdien, 2. decembrī, plkst. 18:00 LGBT un draugu apvienības "Mozaīka" mītnes vietā Rīgā, Stabu iela 19 notiks diskusija ar Juris Pūci par Kopdzīves likumu.

Juris Pūce iniciējis balsu vākšanu platformā "Manabalss.lv" par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Diskusijā tiks runāts par iniciatīvas virzību, jaunumiem, kā arī kopīgi meklēti veidi, kā veicināt iedzīvotāju aktivitāti parakstoties.

Platformā "Manabalss.lv" iniciatīva par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā sākotnēji strauji tika parakstīta, taču kopš sešu tūkstošu parakstu sasniegšanas, parakstu skaita pieaugums ir gandrīz apstājies. Diskusijā būs iespējams parakstīties arī uz vietas, un saņemt skaidrojumu, kā notiek parakstīšanās, ja tas nav saprotams.

Kā ziņots iepriekš, iniciatīva aicina uz to, ka "Latvijai būtu jāpieņem Kopdzīves likums, kas dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni, tāpat kā šie cilvēki sabiedrības acīs jau ir ģimene. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc pagājušogad Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas dos tiem atbilstošas civilas un administratīvas tiesības. Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzīs katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi. Ieguvumi no Kopdzīves likuma pieņemšanas: (1) Tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem; (2) Kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā (A) nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību, (B) aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus un (C) piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti."

Trešdien, 2. decembrī, plkst. 12:20, 15:00 (3D seanss) un 17:40 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis". Savukārt plkst. 14:00 un 16:30 animācijas filma tiks demonstrēta krievu valodā.

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

No 2. decembra līdz 8. janvārim Latvijas Arhitektūras muzejā skatāma Hāpsalas Grafikas dizaina festivāla izstāde "Igaunijas kultūras plakāts 2015".

Hāpsalas Grafikas dizaina festivāla fokuss vērsts uz plakātu mākslas un radošā rokraksta attīstību grafikas dizainā. Festivāls notiek jau vairāk kā desmit gadu. Katru otro gadu par labāko Igaunijas kultūras plakātu tiek rīkots konkurss, kas rezultējas izstādē, kura vispirms skatāma Hāpsalā, bet pēc tam sāk savu ceļu pa Igauniju un ārvalstīm.

Šī izstāde ir iespēja gūt pārskatu par Igaunijas kultūras dzīves dažādajiem notikumiem un to atšķirīgajām vizuālajām identitātēm, kā arī, caur katra autora individuālo rokrakstu, nešaubīgi tvert šī laika atspulgu. Kaut gan izstādē redzam darbus, kas tapuši pēc dažādiem radošajiem principiem, dizaina tehnikām un, kurus veidojušas atšķirīgas paaudzes, kopumā tie veido vienotu veselumu – Igaunijas plakātu.

Lai arī plakāts kā fiziska lieta ir zaudējis savas pozīcijas pilsētu ielās un nu atkāpjas arī displejos pilsētvidē, nav ne mazāko zīmju, ka radošums būtu zudis, gluži pretēji – Igaunijas plakāti ir konkurētspējīgi starptautiskajā arēnā un veiksmīgi startē grafikas konkursos. 2015. gada Hāpsalas Grafikas dizaina festivālam tika iesniegti 248 plakāti, kas tapuši laika posmā no 2013 līdz 2015. gadam. Žūrija izvēlējās 49 autoru 80 darbus festivāla plakātu kolekcijai. Īpaša sadaļa "10 labākie kultūras plakāti" izveidota no darbiem, kas saņēmuši žūrijas augstāko novērtējumu.

Izstādes kurators: Marko Kekiševs (Marko Kekishev). Izstāde ir tapusi ar Igaunijas Grafikas dizaina asociācijas, Igaunijas Kultūrkapitāla fonda un Azartspēļu nodokļa padomes atbalstu.

Izstāde atvērta Latvijas Arhitektūras muzejā, Mazā Pils ielā 19, pirmdienās 9:00–18:00, O., T., C. 9:00–17:00, Pk. 9:00–16:00, S., Sv. – slēgts. Ieeja bez maksas.

Trīs ceturtdienas, 3., 10., 17. decembrī, plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Sabīnes Moores audiovizuālo performanču cikls "Trīs pamatkrāsas".

Performancēs S. Moore reflektēs par trim fundamentālām jomām – bērnību, folkloru un zemi, kas sasaucas ar izvēlētajām performanču norises vietām bibliotēkā. Cikls risinās izstādes "Lediņš. Starp to un kaut ko citu" ietvaros, kur Sabīne Moore pārstāv jauno mākslinieku paaudzi, kuru darbības sfēra ir radniecīga Hardija Lediņa radošajam rokrakstam.

Performancēs S. Moore izmantots trīs pamatkrāsām – dzeltens, zils, sarkans – atbilstošas skaņas frekvences, ko papildinās eksperimentāli skaņdarbi un skaņa, kas rodas, griežot savu siluetu papīrā. Ēna un siluets kopā ar skaņu ierakstu kļūs par performances liecību izstādē.

Performanču ciklu atklās performance "Dzeltens", ko noskatīties būs iespējams 3. decembrī Latviešu folkloras krātuves un Letonikas un Baltijas centra Izstāžu zālē (LNB 5. stāvs). Cikls 10. decembrī turpināsies ar performanci "Zils", kas norisināsies Karšu un iespieddarbu lasītavā (LNB 6. stāvā). Savukārt ciklu noslēgs performance "Sarkans", kas 17. decembrī norisināsies Bērnu literatūras centrā (LNB 7. stāvā).

Publicitātes attēls. Autors: Sabīne Moore

Sabīne Moore (1990) savos audiovizuālajos darbos apvieno vizuālus iespaidus un to pārnesi skaņu vidē, iepriekš tapušu materiālu ar nejaušiem trokšņiem. Lai gan nozīmīgākā mākslinieces darbības joma ir performances, arī to dokumentācijas, izstādītas telpiskās kolāžās, iegūst autonomu skaņu instalāciju formu.

Izstādi "Lediņš. Starp to un kaut ko citu" rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, izstādes kuratore ir Līga Lindenbauma. Izstāde un tās paralēlā programma notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, "ABLV Charitable foundation", ES programmas "Radošā Eiropa" un LR Kultūras ministrijas atbalstu.

Ikviens aicināts arī apmeklēt izstādi "Lediņš. Starp to un kaut ko citu", kas Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva izstāžu zālēs apskatāma līdz 30. decembrim. Izstādes darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai plkst. 12:00-19:00; sestdienās, svētdienās plkst. 11:00-17:00. Pirmdienās izstāde slēgta.

Ceturtdien, 3. decembrī, plkst. 19:00 Zirgu ielas koncertzālē (Kaļķu ielā 11a) etīžu teātris "Nerten" aicina uz kombinēto jubilejas izrādi "60" par godu teātra dalībnieku kopējai sešdesmitgadei.

Etīžu teātris "Nerten" Latvijā darbojas kopš 2004. gada un ir unikāls ar to, ka vienas izrādes ietvaros piedāvā skatītājiem veselu ciklu ar dažādiem sižetiski atšķirīgiem mazformāta iestudējumiem. "Nerten" etīdes caurvij savdabīgs un inteliģents humors, taču vienpadsmit gadu laikā uzkrātais materiāls skar ļoti dažādas dzīves jomas – no reālistiskiem ikdienas atveidojumiem ar tajā sastopamo komiskumu un traģiskumu līdz absurdam un fantastikai, kuru autori cenšas iedzīvināt bez scenogrāfijas un tērpiem, tikai ar savām runas un kustību dāvanām. Teātra veidotāji Toms Treibergs un Svens Kuzmins "Nerten" etīdes rūpīgi iestudē, līdz ar to abiem aktieriem un režisoriem allaž bijis svarīgi sevi nodalīt no improvizācijas teātru vides.

Šoruden gan Svenam, gan Tomam apritējuši "maģiskie 30", un tam par godu viņi ir radījuši savai kopējai sešdesmitgadei veltītu etīžu programmu divos cēlienos. Pirmo izrādes daļu veidos Toma Treiberga etīžu izlase no dažādiem teātra darbības laikposmiem, otrā daļa – Svena Kuzmina izvēles pārziņā.

Biļetes iegādājamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā, studentiem biļetes ar atlaidēm. Vairāk informācijas par "Nerten" šeit.

Ceturtdien, 3. decembrī, plkst. 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī norisināsies literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2015" pasākums "Netikumīgo stāstu vakars".

Uz "Netikumīgo stāstu vakaru" autori aicināti atlasīt tēmai atbilstošus prozas darbus. Kopā sanāks autori Ieva Melgalve, Agnese Rutkēviča,Dace Vīgante, Andris Habermanis un Jānis Valks. Vakara vadītāja: Una Sedleniece.

Literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kas šogad svin 20 gadu jubileju, dažādās Rīgas vietās norisināsies no 1. līdz 6. decembrim. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas. Festivāla programmu vienkopus var apskatīt šeit vai arī sekot tai līdzi "Facebook".

Foto no 2014. gada Prozas lasījumu pasākuma

Ceturtdien, 3. decembrī, plkst. 18:00 Žaņa Lipkes memoriālā (Ķīpsala, Mazais Balasta dambis 8) ciklā "Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā" notiks pazīstamā sociālo zinātņu profesora Ivara Ījaba lekcija "Totalitārisms Eiropā: vēsture un šodiena".

Domājot par 20. gadsimta Eiropas totalitārajiem režīmiem, visbiežāk priekšplānā iznāk tā necilvēciskie aspekti: masu terors, vispārēja cenzūra, uzraudzība un kontrole. Daudz neērtāks ir bijis jautājums, kādēļ tik liels daudzums cilvēku, tai skaitā gudru un izglītotu cilvēku, krita par upuri totalitārisma valdzinājumam. Šīs lekcijas centrā būs totalitārisma psiholoģiskie un estētiskie aspekti, cenšoties sniegt, iespējams, subjektīvu ieskatu šajā problēmā.

Septembrī uzsākto lekciju ciklu "Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā" 9. janvārī noslēgs saruna ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu "Atmiņas uzslāņojumi". Vēl šogad, 17. decembrī notiks teoloģijas doktores Ilzes Jansones lekcija "Vai dusmīga un nelaimīga? – stereotipi par feminismu Latvijā".

Līdz šim ciklā "Bīstamie sakari: seno fobiju šodiena Latvijā" notikušas jau sešas lekcijas: Olgas Procevskas lekcija par bēgļu metaforām, Kaspara Zeļļa lekcija, veltīta rasisma vēsturei, Valda Tēraudkalna lekcija par islamofobiju, Mārtiņa Kaprāna lekcija par Ukrainas kolektīvo atmiņu, Inetas Lipšas priekšlasījums par homofobijas vēsturi Latvijā, Mārtiņa Mintaura lekcija par postkoloniālismu un Denisa Hanova lasījums par nacionālisma vēsturi. Lekciju ieraksti skatāmi mājaslapā lipke.lv sadaļā "Lekciju tiešraide".

Lekciju cikls ir paredzēts kā iespēja debatēt par augošo neiecietību un radikālismu Eiropā, arī Latvijas sabiedrībā. Būtisku impulsu cikla idejai sniedza Eiropas Savienības bēgļu krīze, kas izraisīja gan masveida neiecietību Latvijas iedzīvotājos, gan intensīvus centienus solidarizēties ar bēgļiem un tos atbalstīt. Lekciju cikls aicina līdz decembra vidum vairākus sabiedrībā pazīstamus pētniekus kopā ar klausītājiem diskutēt par iespēju krīzes apstākļos saglabāt Eiropas tradicionālās vērtības – iecietību, humānismu un cilvēktiesības visiem.

Diskusiju-lekciju cikls ir iespējams, pateicoties ASV vēstniecības Latvijā un Konrāda Adenauera fonda atbalstam. Lekciju teksti un kritiska refleksija par to saturu būs pieejama interneta žurnālā "Punctum". Tiek nodrošināta lekciju tiešraide internetā portālā lipke.lv, un turpat pieejams visu notikušo lekciju arhīvs.

Ceturtdien, 3. decembrī, plkst. 12:20, 15:00 (3D seanss) un 17:40 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis". Savukārt plkst. 14:00 un 16:30 animācijas filma tiks demonstrēta krievu valodā.

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

Ceturtdien, 3. decembrī, plkst. 17:30 "Birojnīcā" (Berga bazārā) norisināsies literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2015" pasākums "Pretvējā".

Jau plkst. 17:30 "Birojnīcā" sāksies literārs pasākums "Pretvējā", kurā piedalīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu rakstnieki Roza Liksoma (Somija), Sigits Parulskis (Lietuva), Undine Radzevičūte (Lietuva) un Mēliss Frīdentāls  (Igaunija). Pasākuma vadītājs: Arno Jundze, mūzika: "Zither-Duo" (Igaunija). Pasākums rīkots sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā "Norden". Pasākums notiks angļu valodā.

Literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kas šogad svin 20 gadu jubileju, dažādās Rīgas vietās norisināsies no 1. līdz 6. decembrim. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas. Festivāla programmu vienkopus var apskatīt šeit vai arī sekot tai līdzi "Facebook".

Foto no 2014. gada Prozas lasījumu pasākuma

Piektdien, 4. decembrī, plkst. 19:00 LNB Ziedoņa zālē ar kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" (diriģents Normunds Šnē) koncertu "Kuncendorfs un Osendovskis" tiks noslēgts Hardija Lediņa gads. Koncertā tiks atskaņota komponista Platona Buravicka radītā apvienības NSRD (Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca) leģendārā albuma "Kuncendorfs un Osendovskis" aranžija, ko kopā ar kamerorķestri izpildīs solisti – muzikologs Orests Silabriedis un kādreizējā NSRD dalībniece Inguna Rubene.

"Kuncendorfs un Osendovskis" ir viens no Latvijas avangarda mūzikas spožākajiem piemēriem, kurā Hardija Lediņa eksperimentālais skaņu rokraksts apvienojas ar domubiedra Jura Boiko tekstu, risinot filozofisko stāstu par Alfrēdu, Jūliju, vīru ar cigareti, mītisko vietu Ķīnu un citiem pa dzīvi klīstošiem personāžiem. Albums tika ierakstīts 1984. gadā mājas ierakstu studijās Bānūžos un Pārdaugavā, to producēja Ingus Baušķenieks 1985. gadā.

"Kuncendorfs un Osendovskis" nodošana "akadēmiķu rokās" savā ziņā tupina LLMC no vienas puses ironisko, no otras puses drosmīgo pieteikumu – kanonizēt Hardiju Lediņu, izgaismojot viņa personības un daiļrades pārlaicīgo dabu, kas spēj transformēties un būt aktuāla arī šodien.

Albuma aranžiju sagatavojis komponists Platons Buravickis, kurš sevi jau pierādījis laikmetīgās akadēmiskās mūzikas laukā. Orests Silabriedis to raksturo: "Jaunais komponists Platons Buravickis ir absolūti neordināra personība, un viņš labi piemērots darbam ar "NSRD" materiālu, jo šim puisim ar eleganto tauriņu un smalkajām kurpēm labi pazīstamas dzīves galējības – uz savas ādas pārbaudīta kuģu remontrūpnīcas gaisotne un turpat līdzās mākslas pasaules matērijas no vecmodīgām klavierēm līdz mūslaiku elektronikas jaunākajiem sasniegumiem."

Koncerts tiek īstenots pateicoties "ABLV Charitable Foundation", Valsts Kultūrkapitāla fonda, "Projektu bankas", Latvijas Radio 3 un "aRadio Naba" atbalstam.

Piektdien, 4. decembrī, plkst. 19:00 kafejnīcā Rīgas Mākslas telpā (Kungu iela 3) norisināsies literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2015" pasākums "Baltijas autoru prozas vakars".

Šajā dienā Rīgā viesosies rakstnieki no visas Baltijas, un viņus dzirdēt un satikt klātienē varēs Rīgas Mākslas telpā festivāla pasākumā "Baltijas autoru prozas vakars". Šogad Baltijas viesu vakarā Latvijas auditorijai uzstāsies lietuviešu autori Sigits Parulskis (tulkotāja Dace Meiere), igauņu rakstnieks Mēliss Frīdentāls (tulkotāja Maima Grīnberga), bet Latviju Baltijas viesu vakarā pārstāvēs rakstniece Inga Gaile. Vakaru vadīs Toms Treibergs.

Literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kas šogad svin 20 gadu jubileju, dažādās Rīgas vietās norisināsies no 1. līdz 6. decembrim. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas. Festivāla programmu vienkopus var apskatīt šeit vai arī sekot tai līdzi "Facebook".

Foto no 2014. gada Prozas lasījumu pasākuma

Piektdien, 4. decembrī, plkst. 14:40 un 17:50 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis". Savukārt plkst. 16:20 animācijas filma tiks demonstrēta krievu valodā.

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

Piektdien, 4. decembrī, plkst. 15:30 apgāda "Zvaigzne ABC" prezentācijas telpā Kr. Valdemāra ielā 6 norisināsies literatūras festivāla "Prozas lasījumi 2015" tikšanās ar somu rakstnieci Rozu Liksomu

Piektdienas pēcpusdienā būs iespējams apmeklēt somu rakstnieces Rozas Liksomas grāmatas "Sestā kupeja" atvēršanas svētkus, kuros piedalīsies gan pati rakstniece, gan tulkotāja Maima Grīnberga.

Literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kas šogad svin 20 gadu jubileju, dažādās Rīgas vietās norisināsies no 1. līdz 6. decembrim. Ieeja visos festivāla pasākumos ir bez maksas. Festivāla programmu vienkopus var apskatīt šeit vai arī sekot tai līdzi "Facebook".