Sestdien, 28. novembrī, plkst. 19:00 mākslas galerijā "Happy Art Museum" (tirdzniecības centrā "Galleria Rīga", Dzirnavu ielā 67) "Riga Art Fair 2015" mākslas izstādes ietvaros notiks filmu festivāla "Future Shorts Latvia" rudens maratons.

"Future Shorts Latvia" rudens maratons piedāvās sociālas filmas, žanru un mākslas filmas, ka arī animācijas filmas. Programmā iekļautas četras pirmā rudens balsojuma uzvarētājas – norvēģu filmu "Yes We Love", divas japāņu filmas – "Oh Lucy" un "Sound of miljons insects", kā arī ukraiņu filmu "Fallen Leaves" un citas filmas. Kinofestivāla dalībnieki jaunajā sezonā ir Austrālija, Norvēģija, Lielbritānija, Īrija, Jemena, Japāna un Ukraina.

Festivāla programma tiek demonstrēta oriģinālvalodā ar angļu subtitriem.Īsfilmu programamu var apskatīt šeit.

Sestdien, 28. novembrī, plkst. 12:00 un 16:00 Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē norisināsies izrāde visa vecuma bērniem "Sarkangalvīte un vilks".

Reiz sensenos laikos dzīvoja Sarkangalvīte un Vilks. Viņi dzīvo joprojām... Ir jauka un saulaina diena. Sarkangalvītes Mamma rosās pa savu pīrādziņu bodi, kas ir labākā visā apkaimē, un, miltiem putot, rullē mīklas kalnus, jo viņai jāveic milzīgs pasūtījums. Dienas ierasto ritmu izmaina Vecmāmiņas zvans, kā rezultātā rodas plāns – Sarkangalvīte pirmo reizi pie Vecmāmiņas dosies viena pati. Aiznesīs pīrādziņus, palīdzēs atrast brilles. Pie Mammas ierodas Mednieks un piesakās palīdzēt darbos. Lieliski! Sarkangalvīte dodas ceļā, kas ir piedzīvojumiem pārbagāts, jo Mežu pārvalda Meža parlaments – Zaķis, Tītars, Ods, Bebrs un Ķirzaka, kuri Sarkangalvīti mudina rīkoties pēc pašu izdomātiem likumiem, tā sargājoties no Vilka. Tomēr, lai kādi būtu Meža likumi, Vilku interesē tikai viens vienīgs – ēšanas – likums. Ko nu? Klausīt Sirdij un nezaudēt modrību.

Režisors: Elmārs Seņkovs; Scenogrāfs: Reinis Dzudzilo; Kostīmu māksliniece: Krista Dzudzilo; Gaismu mākslinieks: Oskars Pauliņš; Dramaturģe: Rasa Bugavičute. Orģinālmūzika, dziesmu teksti: Edgars Mākens. Horeogrāfe: Elīna Lutce. Režisora palīgs: Linda Helviga. Producente: Ilona Matveja.

Lomās: Inga Misāne-Grasberga vai Marija Linarte, Gundars Grasbergs, Inta Tirole, Daiga Gaismiņa, Mārcis Maņjakovs, Kristians Kareļins, Romāns Bargais, Jānis Āmanis, Uldis Anže un Ainārs Ančevskis. Zvirbuļu orķestris: Maija Ušča, Edgars Mākens, Edgars Šubrovskis, Raitis Viļumovs.

Sestdien, 28. novembrī, plkst. 14:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Dānijas Kultūras institūts (DKI) demonstrēs dāņu multiplikācijas filmu "Valhalla" – fantāzijas stāstu par skandināvu dieviem.

Filmas "Valhalla" veidotājs Pēters Madsens (Peter Madsen) un tā balstīta notikumos, kas aprakstīti un vizuāli atveidoti komiksu sērijā ar šādu pašu nosaukumu. Animācijas filma "Valhalla" Dānijas kinoteātros pirmoreiz tika demonstrēta 1986. gada oktobrī. Filmas radīšanas procesā četru gadu laikā tika iesaistīti ap 100 mākslinieku, vairākus gadus garantējot tai dāņu kino bestsellera statusu. 1987. gadā filma ieguva Pulicera prēmiju par labāko filmu bērniem Kannu Kinofestivālā.

Savukārt no 2. decembra LNB 7. stāva ātrijā būs apskatāma arī P. Madsena zīmēto "Valhallas" komiksu izstāde. Tie aplūko norvēģu mitoloģijas stāstus, kas pierakstīti senajos islandiešu Eddu rakstos, kas datējami ar teju 1 000 gadu vecumu. P. Madsens šos stāstus atveido skaistu un dramatisku zīmējumu veidā un iepazīstina ar tiem jaunāko paaudžu pārstāvjus.

Pēters Madsens ir ilustrators, lektors, režisors un rakstnieks. Viņš dzimis 1958. gada 12. maijā Ārhausā, Dānijā. Pirmos soļus publicistikā Madsens spēris 15 gadu vecumā, vēlāk pievērsies medicīnas studijām. 20. gs. 80. gadu sākumā medicīna bija viņa galvenā nodarbošanās, līdz brīdim, kad viņš pameta studijas, lai koncentrētu uzmanību animācijas filmas "Valhalla" režisūrai. Tiesa, plašāk pazīstams P. Madsens kļuva, pateicoties komiksu sērijām – izdevumi par "Valhallu" tulkoti 11 dažādās valodās, un tā pirmais izdevums Dānijā ir pārdots vairāk nekā 100 000 eksemplāros.

DKI un LNB aicina ikvienu interesentu, īpaši bērnus, piedalīties šī piedzīvojumiem bagātā stāsta ekranizācijas pasākumā. Ieeja bez maksas.

Sestdien, 28. novembrī, plkst. 13:00 Rīgas Senās mūzikas centrs sadarbībā ar mākslas muzeju "Rīgas Birža" aicina uz devīto Muzikālo pēcpusdienu programmā "Pérola barroca". Pasākuma īpašā viešņa – klavesīniste Gertruda Jerjomenko.

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Muzikālo pēcpusdienu programma "Pérola barroca" sniedz brīnišķīgu iespēju iepazīties ar 16.–18. gadsimta tradīcijām vizuālajā mākslā un mūzikā. 28. novembrī muzejā uzstāsies viena no talantīgākajām jaunās paaudzes klavesīnistēm Gertruda Jerjomenko, izpildot Johana Sebastiana Baha (Johann Sebastian Bach, 1685–1750) un Žana Henrija D’Anglebēra (Jean-Henri d'Angleber, kristīts 1629–1691) skaņdarbus.

Žans Henrijs D’Anglebērs ir ievērojamais franču 17. gadsimta komponists, kurš ar savu mākslu priecējis Francijas karaļa Luija XIV (1638–1715) galmu. Ar maestro darbiem bijis pazīstams arī izcilais vācu baroka perioda komponists Johans Sebastians Bahs, kurš pārstāv vēlākas paaudzes mūziķus.

Gertruda Jerjomenko karjeru sākusi kā pianiste, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA), paralēli apgūstot arī klavesīna spēli pie Ainas Kalnciemas. Šobrīd turpina maģistra studijas klavesīna spēlē JVLMA Senās mūzikas katedrā pie docētājas Ievas Salietes. "Erasmus" apmaiņas studiju ietvaros papildinājusi zināšanas Schola Cantorum Basiliensis Bāzelē pie profesora Jorga-Andreasa Bētihera (Jörg-Andreas Bötticher). 2013. gadā debitējusi kā soliste kopā ar baroka orķestri "Collegium Musicum Riga", atskaņojot Johana Sebastiana Baha dēla Karla Fīlipa Emanuela Baha (Carl Philipp Emanuel Bach, 1714–1788) mūziku. Sniegusi vairākus solo koncertus Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivālā (2013–2015).

Uz koncertu Mākslas muzejā "Rīgas Birža" aicināts ikviens interesents. Biļešu cena: pieaugušiem – EUR 2,85; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 1,42. Koncertā vietu skaits ir ierobežots.

Sestdien, 28.  novembrī, plkst. 13:00 RISEBA arhitektūras un mediju centrā "H2o 6" (Rīgā, Ūdens ielā 6) notiks Zīmējumu teātra izrāde "7 pasakas par Ņukucīti".

Izrādē izmantotas dzejnieka Aivara Neibarta pasakas, glezno Anda Lāce, deja Agneses Bordjukovas izpildījumā un notikumus ar Ņukucīti paudīs teicējs Varis Klausītājs. Izrāde tiek zīmēta uz vertikālām papīra loksnēm, kas saliktas septiņās kārtās. Katra iepriekšējā pasaka ievijas ar kādu papīra loksni nākamajā pasakā. Papīrs tiek apzīmēts locīts plēsts un ņurcīts, tas pamazām piepilda visu skatuvi.

Ieeja bez maksas, bet lūgums iepriekš pieteikties, rakstot savu un līdzi gājēju vārdus uz zimejumuteatris@gmail.com vai "Facebook" lapā.

Tikai trīs dienas, no 27. līdz 29. novembrim, peldošajā mākslas galerijā "Noass" AB dambī skatāma izstāde "Nezināmais. Mainīgais", kurā piedalās Latvijas Kultūras koledžas radošās fotogrāfijas specializācijas studentes – jaunās fotogrāfes  Gita Jankovska, Egita Podniece, Jekaterina Sjomkina un Kate Švinka.

Grupas izstādē aplūkojami četri fotogrāfijas autorprojekti par vienotu tēmu – cilvēka identitāte, kas tiek atklāta no reliģiskās, vietas, dzimtes un atmiņu perspektīvas. Katrs stāsts paplašina skatītāja izpratni par fotogrāfijas kā medija iespējām konstruēt vēstījumu. Šķietami haotiska tēlu kombinācija, realitātes fragmentācija un sagrozīšana mijas ar dalīšanos pieredzēs – personiskās un identitātes neskaidro robežu laukam piederošās.

Egita Podniece attēlu sērijā "Mājas" izzina, kā viņas personību raksturo un maina identificēšanās ar vairākām dzīvesvietām, savukārt Gita Jankovska projektā "Atmiņu (de)konstrukcija" pēta atmiņu nozīmi identitātes transformācijā, uzsverot bezapziņas klātbūtni darbu veidošanas procesā. Kates Švinkas fotoprojektā "Svētceļojums" tiek atklāts autores kritiskais skatījums uz reliģiskās pārliecības daudznozīmīgajām saiknēm ar personas identitāti, bet Jekaterina Sjomkina darbu sērijā "Pēc noklusējuma" pievēršas sievietes un sievišķības reprezentācijas aspektiem. Katra fotostāsta valodai ir raksturīgi meklējumi pēcfotogrāfijas (post photography) teritorijā, kuras ietvaros medija kvalitātes tiek pārvērtētas un mainītas.

Izstāde atvērta no 27. līdz 29. novembrim no plkst. 11:00 līdz 19:00. Ieeja bez maksas.

Sestdien, 28. novembrī, Kalnciema kvartālā būs Adventes laikam veltīts tirdziņš, kurā būs iespēja iegādāt vai pašiem izveidot savus Adventes vainagus, piedalīties rakstnieces Ineses Zanderes jaunākās bērnu grāmatas atvēršanas svētkos, kā arī pirmajiem nomedīt mākslas darbus izstādē-pārdošanā "Mākslas medības Premium 2015".

Sagaidot pirmo Adventi, Adventes tirdziņā no plkst. 10:00 līdz 16:00 varēs iegādāties gan tradicionālus, gan oriģinālā tehnikā darinātus Adventes vainagus. Tirdziņa piedāvājumā būs arī vietējo ražotāju sveces un svētku rotājumi. Tirdziņā skanēs svētku mūzika, būs iegādājami karstie un sildošie dzērieni.

Izstāžu galerijas tornī visas dienas garumā ikvienam interesentam kopā ar Latvijas skautiem un gaidām būs iespēja izgatavot un izrotāt pašiem savu Adventes vainagu. Tāpat būs iespēja par ziedojumiem iegūt jau gatavus skautu un gaidu (bērnu un jauniešu) gatavotos un pušķotos vainagus.

No plkst. 10:00 rītā Izstāžu galerijā tiks atklāta mākslas darbu izstāde-pārdošana "Mākslas medības Premium", kas piedāvās apjomīgu Latvijas mākslinieku darbu klāstu. Būs iespēja iegādāties gan studentu, gan profesionālu mākslinieku darbu izlasi – kopumā ap 500 darbu, tostarp Artas Kalniņas, Sandras Strēles, Ievas Mežules, Dagnes Ventiņas, Lauras Kaktiņas, Ievas Ekmanes, Talitas Vālodzes, Alises Bēržvades, Dāvja Ozola, Dārtas Lotes Bērziņas, Lotes Vilmas Vītiņas, Zīles Ziemeles un daudzu citu mākslinieku darbus. Būs gleznas, grafikas, keramika, tekstils, rotas, grāmatas, kartiņas un daudzas citas oriģinālas lietas. 

Plkst. 12:00 Brūnās mājas zālē (Vīnu veikala zālē) norisināsies aizraujoši rakstnieces Ineses Zanderes jaunākās bērnu grāmatas "Kaķis brīvdienās" (izdevniecība "Liels un mazs") atvēršanas svētki, uz kuriem aicinātas ģimenes ar bērniem.

Savukārt jau nākamajā nedēļā, sākoties decembra mēnesim, Kalnciema kvartāla zemnieku un amatnieku tirdziņi norisināsies katru sestdienu un svētdienu no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ziemassvētku laikam veltītajos tirdziņos varēs iegādāt visskaistākās eglītes, atrast un pat izveidot unikālas un oriģinālas svētku dāvanas, ko palikt zem eglītes, un tikt pie skaistākajiem dekoriem, ar ko eglīti izrotāt. Neiztrūkstoši būs arī sarūpēti gardi vietējie produkti svētku mielastam.

Pasākumu norises vieta – Rīga, Kalnciema iela 35. Ieeja bez maksas.

Svētdien, 29. novembrī, plkst. 15:00 un 19:00 LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" skatāma Valmieras teātra izrāde "Sarkanās puķes", kuras pamatā ir Aspazijas pirmais dzejoļu krājums.

Izrādē "Sarkanās puķes" spēlēs Inga Apine, Dace Everss un Māra Mennika. Izrādi iestudē režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Rainis un Aspazija joprojām ne vien tautas, bet arī mākslinieku apziņā ir gandrīz mitoloģiskas personas, nemainīgi, fiksēti lielumi, kurām neviens neprasa, no kurienes viņi radušies un kā attīstījušies. Līdz šim viens no ļoti nedaudzajiem darbiem, kas tiecies pēc tādas noskaidrošanas, ir Roalda Dobrovenska romāns "Rainis un viņa brāļi". Tāpēc Valmieras teātrī uzsāktais izrāžu cikls, kas veltīts Rainim un Aspazijai, sola atklājumus ne tikai skatītājiem, bet arī aktieriem un režisoriem.

"Gribu veidot šīs izrādes ļoti dažādas," stāsta Reinis Suhanovs. "Viena, kam pamatā Raiņa dzeja, būtu ļoti saistīta ar mūsu dienu aktualitāti, tāpat kā tā iznākšanas laikā izteica laikmeta garu. Toties Aspazijas "Sarkanās puķes" vēlos atklāt kā pirmo ļoti intīmo dzejas krājumu." Režisors uzsver, ka, lai arī Aspazijas krājums ir personisks, arī tas radīja izmaiņas sabiedrībā. Kad Aspazija tikko parādījās pie literatūras apvāršņa, viņa bija viena no pirmajām sievietēm, kas uzstāja, ka garīgā un politiskā jomā abi dzimumi ir līdzvērtīgi.

Foto: Gatis Priednieks-Melnacis

Svētdien, 29. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize" tiks demonstrēta Lailas Pakalniņas jaunākā spēlfilma "Ausma", bet pirms seansa būs iespēja tikties ar pašu režisori. Varēs dzirdēt vairāk par filmas uzņemšanas gaitu un uzdot sev interesējošos jautājumus vienai no Latvijas kinonozares nozīmīgākajām personībām.

Par filmu "Ausma": padomju mītradē populārs bija stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu – viņš nodeva čekai savu tēvu, kurš nebija apmierināts ar padomju varas rīkošanos, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Pavļika Morozova "varoņdarbs" padomju propagandai kalpoja kā neapšaubāms paraugs jebkuram padomju pilsonim – kļūt par ziņotāju, lai ko tas maksātu.

Šajā filmā, 75 gadus pēc Pavļika Morozova, mazais zēns nosaukts par Jāni un dzīvo padomjlaika Latvijā, kolhozā "Ausma". Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas. Tad kurš šajā padomju pasakā ir labais un kurš sliktais? Filma atklāj, ka "izmežģītas" smadzenes ir bīstamas visos laikos. Arī mūsdienās.

Filma ir Latvijas, Polijas un Igaunijas kopražojums. Filmas "Ausma" scenārija autore un režisore ir Pakalniņa, operators – Vojcehs Starons no Polijas, mākslinieks – Jurģis Krāsons, skaņu režisors – Anrijs Krenbergs, montāžas režisors un līdzproducents – Kaspars Kallass no Igaunijas, bet galvenajās lomās būs redzami Antons Georgs Grauds, Vilis Daudziņš, Viktors Zborovskis no Polijas, Andris Keišs, Liena Šmukste un citi.

Svētdien, 29. novembrī, plkst. 18:00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks Pirmās Adventes koncerts. Tajā klausītājus priecēs Orķestris "Rīga" diriģenta Valda Butāna vadībā un Rīgas kamerkoris "Ave Sol", atskaņojot J. S. Baha, V. A. Mocarta, A. Vivaldi, P. Čaikovska skaņdarbus un Ziemassvētku laika mūziku. Koncertā piedalīsies solisti Kristīne Gailīte (soprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors) un Edgars Bārzdiņš (trompete).

Advente ir cerību, pārdomu un gaidīšanas laiks, kad apcerīgu un gaišu noskaņu rada klasiskā mūzika. Orķestra "Rīga" un Rīgas kamerkora "Ave Sol" sniegumā skanēs V. A. Mocarta 1791. gadā sacerētā motete "Ave verum corpus", kas balstīta 14. gadsimta garīgā dziedājuma tekstā. Kristīne Gailīte interpretēs V. A. Mocarta motetes "Exultate, jubilate" populārāko daļu "Alleluia" un "Domine Deus" no A. Vivaldi mesas "Gloria".  Kora "Ave Sol" dziedājumā skanēs daļa "Jauchzet, frohlocket!" no J. S. Baha "Ziemassvētku oratorijas".  Jaunā, daudzsološā tenora Mihaila Čuļpajeva sniegumā būs iespēja dzirdēt J. S. Baha un Š. Guno kompozīciju "Ave Maria", kā arī C. Franka moteti "Panis angelicus". Abu solistu balsis duetā savīsies A. Adāna kompozīcijā "Ak, svētā nakts".

Orķestris "Rīga" atskaņos divas daļas no A. Korelli 1690. gadā sacerētā "Concerto grosso", kas pazīstams kā Ziemassvētku koncerts. Neizpaliks arī fragmenti no P. Čaikovska baleta "Riekstkodis", tostarp slavenais "Ziedu valsis", kas skan Adventes laikā visā pasaulē gan baleta izrādēs, gan koncertos. Trompetista Edgara Bārzdiņa spēlē skanēs divas daļas no T. Albinioni Koncerta trompetei ar orķestri Es-Dur.

Koncerta programmā līdzās klasiskajām vērtībām ietvertas arī populāras Ziemassvētku dziesmas – angļu 18. gadsimta komponista Dž. F. Veida sacerētā "Adeste fideles" (latviski "Jūs, ticīgie nāciet"), velsiešu dziesma "Pošam visu greznā rotā" un vācu 18. gadsimta komponista J. Šulca "Jūs, bērniņi, nāciet".

Ieeja koncertā bez maksas.

Svētdien, 29. novembrī, plkst. 18:00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisināsies muzikāli poētisks koncertuzvedums "Dagdas skiču burtnīcas", ko veido domubiedri dziedātāja Ieva Parša, režisors Uģis Brikmanis un muzikologs Orests Silabriedis. Projekts īstenots Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas programmā "Pastāvēs, kas pārvērtīsies".

Koncertuzvedumā izskanēs Raiņa dzejas lasījumi līdzās astoņu Latvijas komponistu jaundarbiem. Tos radījuši dažādu paaudžu un stipri atšķirīgu radošo rokrakstu īpašnieki – Maija Einfelde (1939), Pēteris Plakidis (1947), Mārīte Dombrovska (1977), Gundega Šmite (1977), Andris Dzenītis (1978), Oskars Herliņš (1980), Santa Bušs (1981), Jēkabs Jančevskis (1992).

Koncertuzvedumā piedalās dziedātāji Ieva Parša un Krišjānis Norvelis. Pie klavierēm būs viens no izcilākajiem koncertmeistariem Latvijā – JVLMA kamermūzikas profesors Aldis Liepiņš. Ar altu uzvedumā piedalīsies "Sinfonietta Rīga" un kvarteta "Quadra" mūziķis Pēteris Trasuns. Ar trompeti uzvedumu papildinās LNSO un "Sinfonietta Rīga" mūziķis – patlaban Latvijas labākais klasiskās mūzikas trompetists Jānis Porietis.

"Dagdas skiču burtnīcas" ir viens no trauslākajiem un noslēpumainākajiem Raiņa dzejas krājumiem. Kāds rakstnieks vārdā Dagda domā, vēro, aizceļo, atgriežas, mīl un pieraksta to visu. Rainis saka – tas ir romāns dzejoļos. Un mēs nojaušam, kas ir šis Dagda – tik atklāts, tik nesaprotams, tik aizkustinoši neveikls, tik lidojoši radošs.

Katram komponistam bija iespēja izvēlēties jebkuru dzejoli no jebkuras skiču burtnīcas. Pavasarī kļuva zināms, ka komponistu uzmanības lokā galvenokārt bijuši krājumi "Addio bella" un "Uz mājām".

"Maija Einfelde, izvēlējusies dzejoli, uzreiz zināja, ka vēlas savā jaundarbā dzirdēt pikolo trompetes saules spožo skaņu. Santa Bušs uzrakstīja trauslu kā tīmeklis miniatūru sievietes balsij un altam. Andris Dzenītis sacerēja teju minioperu no dažādu dzejoļu kopojuma. Prieks, ka pēc ilgāka pārtraukuma pie komponēšanas atgriezās vecmeistars Pēteris Plakidis. Mārīte Dombrovska savu jaundarbu komponēja Krāslavā. Gundega Šmite jaunradei nodevās Grieķijā, kas ir viņas pašreizējā mājvieta. Jaunu lappusi savā briestošajā daiļrades ceļā kopā ar Raini atšķīra jaunie autori Jēkabs Jančevskis un Oskars Herliņš," stāsta muzikologs Orests Silabriedis.

Uzveduma "Dagdas skiču burtnīcas" būtiska sastāvdaļa ir videoscenogrāfija – būs redzami kadri, kas tapuši Jašas ūdeņos Raiņa agras jaunības gadu teiksmainajā vietā Jasmuižā; būs Daugavas teju vai zemūdens pārpeldēšana Dunavas pārceltuvē netālu no Raiņa bērnības vietas Tadenavas; būs skati, kas tverti no vilciena loga, šķērsojot Sēliju un Latgali.

"Ceļš – aizbraukšana un atgriešanās. Ūdens – mūžīgās dzīvības avots. Dagdas mistērija nav atminama, bet tā ir pieskarama, un "Dagdas piecas skiču burtnīcas" veidotāji būs laimīgi tuvoties Raiņa personības romantiskākajām šķautnēm kopā ar interesentiem visā Latvijā," pauž O. Silabriedis.

Svētdien, 29. novembrī, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē būs skatāms atjaunotais koncertuzvedums "Mūzikas skaņas".  

Jaunā mūķene Marija ir pārāk nebēdnīga klostera dzīvei, tādēļ kļūst par atvaļinātā flotes kapteiņa Georga fon Trapa bērnu guvernanti. Marijai izdodas fon Trapu namā ienest siltumu, dzīvesprieku un, protams, arī mūziku, pretī saņemot bērnu un kapteiņa mīlestību. Ričarda Rodžersa komponētās mūzikla "Mūzikas skaņas" melodijas ļauj katram klausītājam atklāt mūzikas spēku, kas nogludina visus šķēršļus un pārvar visas nedienas.

Pēc "Mūzikas skaņu" motīviem tapušais koncertuzvedums Latvijas Nacionālās operas un baleta Jaunajā zālē skatāms jau kopš 2012. gada, taču tagad iestudējums piedzīvos vizuālu atjaunojumu, lai "Mūzikas skaņas" varētu ne vien izdzirdēt, bet arī ieraudzīt.

Iestudējumu veidojuši: muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, režisore Dace Volfarte, scenogrāfe Ināra Gauja, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, videomākslinieks Uģis Ezerietis, gaismu māksliniece Roma Valle.

Lomās: Evija Martinsone, Ilona Bagele, Nauris Puntulis, Evita Zālīte, Juris Ādamsons, Andris Kipļuks, Agnese Malnača, Dace Bērziņa, Baiba Gaure-Bērtule, Vija Reine. Koncertuzvedumā piedalās arī ansamblis "Kolibri" (vadītāja – Inita Malnača). Teicēja lomā aktieris Kristians Kareļins. Iestudējumā piedalās Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra kamersastāvs.

"Mūzikas skaņas" iekļautas Latvijas Nacionālās operas un baleta jaunajā programmā "Opera tuvplānā". Šis projekts skatītājiem piedāvā iepazīt operas un baleta mākslu citos rakursos un vienlaikus – ļoti personiski. "Opera tuvplānā" ietver dažādus notikumus, izglītojošas izrādes, kamermūzikas koncertus, lekcijas operas pazinējiem, kā arī pasākumus bērniem un jauniešiem.

Svētdienā, 29. novembrī, plkst. 14:00 Rīgas Lutera baznīcā (Torņakalna ielā 3/5) klausītāji aicināti uz koncertu cikla “Adventa mūzikas svētki Rīgā” koncertu, kurā uzstāsies mūziķis Haralds Sīmanis.

Leģendārais dziesminieks Haralds Sīmanis savu daudzpusīgo personību un tīrradņa dabu atklās, muzicējot gan pie Rīgas Lutera baznīcas ērģelēm, gan spēlējot ģitāru. Dziesminieks stāsta, ka mūzika viņam nav pašmērķis, bet gan pašsaglabāšanās instinkts, un, šķiet, tāpēc viņa radītā mūzika ir tik īsta un uzrunājoša.

Adventa mūzikas svētkos Rīgas baznīcās četrās adventa svētdienās piedalās un autorkoncertus sniedz Goran Gora, Haralds Sīmanis, Ieva Akuratere, Matīss Akuraters un Leons Sējāns, Arnis, Kārlis un Jānis Miltiņi un Viesturs Samts, Anete Kozlovska un Laura Bicāne. Plašāka informācija austrasbiedriba.lv

Adventa mūzikas svētkus Rīgā jau ceturto gadu rīko Austras biedrība, atbalsta Rīgas dome un visas koncertos iesaistītās baznīcas. Koncertu idejas autore un producente – Signe Sniedze.

Ieeja bez maksas.

Svētdienā, 29. novembrī, plkst. 12:00 Rīgas Jēzus Evaņģeliski luteriskajā baznīcā (Elijas ielā 18) klausītāji aicināti uz koncertu cikla "Adventa mūzikas svētki Rīgā" koncertu, kurā uzstāsies mūziķis Goran Gora.

Koncertu ciklu Rīgas baznīcās uzsāk mūziķis Goran Gora Rīgas Jēzus Evaņģeliski luteriskajā baznīcā, kurā uzrunu teiks mācītājs Erberts Bikše. Koncertā klausītājus priecēs Goran Gora dziesmas ar Knuta Skujenieka un Imanta Ziedoņa dzeju. Kā stāsta mūziķis, šī gada nogali viņš pavada klusinātās noskaņās, izbaudot pārejas periodu, kas seko viņa līdz šim veiksmīgākā albuma "Mosties" iznākšanai. Šajā laikā tiek radītas jaunas dziesmas, bet līdz to atskaņošanai vēl mirkli jāuzkavējas pie jau sasniegtā.

Adventa mūzikas svētkos Rīgas baznīcās četrās adventa svētdienās piedalās un autorkoncertus sniedz Goran Gora, Haralds Sīmanis, Ieva Akuratere, Matīss Akuraters un Leons Sējāns, Arnis, Kārlis un Jānis Miltiņi un Viesturs Samts, Anete Kozlovska un Laura Bicāne. Plašāka informācija austrasbiedriba.lv.

Adventa mūzikas svētkus Rīgā jau ceturto gadu rīko Austras biedrība, atbalsta Rīgas dome un visas koncertos iesaistītās baznīcas. Koncertu idejas autore un producente – Signe Sniedze.

Ieeja bez maksas.

Svētdien, 29. novembrī, plkst. 12:00 un 18:00 Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē būs iespējams noskatīties baletu visai ģimenei "Karlsons lido...".

Kurš gan nezina Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, – vislabāko rotaļu biedru pasaulē? Omulīgais vīriņš ar propelleru uz muguras ir viens no Astridas Lindgrēnes grāmatu pazīstamākajiem varoņiem, kuru iemīļojuši gan bērni, gan pieaugušie.

Karlsona piedzīvojumus mūzikā ietērpis viņa vārdabrālis – komponists Juris Karlsons. Viņa dinamiskajā, kontrastiem bagātajā mūzikā kā jautrā karuselī savijas spilgti muzikāli raksturojumi ar it kā kaut kur dzirdētu intonāciju alūzijām. Horeogrāfiju izrādei veido Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, kurš jau radījis vairākus publikas iemīļotus iestudējumus visai ģimenei. Mārtiņa Vilkārša krāsainā scenogrāfija aizvedīs skatītājus uz 70. gadu Stokholmu, bet Ilzes Vītoliņas veidotie tērpi būs kā grezna modes parāde.

Pirmdien, 30. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātra "Splendid Palace" kafejnīcā "Cafe Film Noir" kinokluba "Rīgas Laiks skatās" vakarā kinozinātnieks un režisors Dāvis Sīmanis "Rīgas Laiks skatās" vakarā stāstīs par Vudija Allena filmu "Mīla un nāve" (Love and Death, 1975).

Par šo filmu Dāvis Sīmanis rakstīja sadaļā "RL skatās": "Starp "urbānā neirotiķa" Allena gandrīz 50 filmām tikai viena man likusi smieties no sākuma līdz beigām. Vispār viņa agrīnās filmas izceļas ar banālām, jau daudzkārt tiražētām slapstick situācijām, bet vienlaikus spīdošiem amerikāņu skatuves komiķa dialogiem, un arī šī nav izņēmums. Tomēr "Mīla un nāve" atšķiras ar to, ka Allens izvēlējies parodēt 19. gadsimta Krieviju Napoleona karu laikā, izklāstot kāda paputējušas muižnieku dzimtas pastarīša Borisa Grušenko dzīvesstāstu. Apzināti lavierējot starp krievu kultūras kinoklišejām, nepārtrauktu filozofisku bubināšanu, paņemtu no Gurdžijeva tekstiem, izzobotiem citātiem no Puškina, Dostojevska un Tolstoja, Allens pats savu alter ego Borisu dzen tādā kā nāves baiļu un seksualitātes histērijā. Jau bērnībā, satiekot nāvi kapucē ar izkapti, Boris to izjautā, vai pēcnāves dzīvē būs arī meitenes. Kaulainā uz to neatbild, bet nosaka, ka viņš ir viens interesants jauns cilvēks un ka viņi noteikti tiksies atkal. Lai gan Boriss to aicina šajā lietā nepūlēties, viņi tomēr tiekas – filmas noslēgumā. Taču pa to laiku viņš ir paspējis pārtapt spektrā no Raskoļņikova līdz Bezuhovam vai Oņeginam, turklāt ne brīdi nepaliekot mazāk smieklīgs."

"RL skatās" sadaļa žurnālā "Rīgas Laiks" lasāma kopš 2011. gada – katru mēnesi četri autori šeit raksta par kādu sevis izvēlētu filmu – interesantu, nozīmīgu, vecu, jaunu, vienalga kādu, bet, autoraprāt, labu. Kinoklubs ir iespēja "Rīgas Laiks skatās" patiešām arī padarīt par skatīšanos, ar lektoru pirms tam padomājot arī – kāpēc.

Kinoklubs "Rīgas Laiks skatās" savukārt ir šogad oktobrī uzsākti pasākumi, kas notiek gandrīz katru pirmdienu "Cafe Film Noir": kāds no "RL skatās" autoriem izvēlas filmu no šobrīd apmēram 200 filmu garā saraksta; pirms filmas – lektora ievads, pēc tam, iespējams, – sarunas.

Ieejas karti, par kuru pienākas arī glāze vīna, var iegādāties pirms pasākuma "Cafe Film Noir" vai internetā. 

Pirmdien, 30. novembrī, plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks Neierastās literatūras lasījumu cikla ceturtais pasākums "Inga Žolude un draugi".

Pasākumā varēs dzirdēt Ingas Žoludes esejistiskās piezīmes, pētot jēdzienus "draugs" un "draudzība". Lai gan šie teksti runā par dažādiem cilvēkiem un kādiem kopīgiem piedzīvojumiem vai pārdzīvojumiem, tie lielā mērā ir par autori pašu. Lasījuma performatīvā norise nav iestudēta un paredzama. Teksti šajā gadījumā neveido galveno kodolu, bet gan koncepcija, kuras pamatā ir mijiedarbība cilvēku starpā. Pasākumā piedalās A. Bikše, I. Gaile, K. Vērdiņš u.c.

Ieeja 2 eiro.

Pirmdien, 30. novembrī, plkst. 18:30 Dailes teātra Kamerzālē teātra 95 gadu jubilejas sezonā turpinās projekts "Dailes teātra Zinību stundas. Pieredze un pārdomas lekcijas formā", kurā šoreiz Latvijas Universitātes profesore un teātra zinātniece, kā arī teātra kritiķe Silvija Radzobe piedāvās lekciju "Kā raksta un kā lasa teātra recenzijas".

Silvija Radzobe iecerējusi pastāstīt par savu pieredzi, ilggadīgi strādājot teātra kritikas laukā, kā arī Humanitāro zinātņu fakultātē audzinot jaunos teātra kritiķus. Viņas pārdomas skars jautājumus par to, cik ilgā laikā jauns kritiķis iemācās redzēt izrādi, kādas īpašības nepieciešamas teātra kritiķim, kā norit darbs, rakstot teātra recenzijas, kas ir teātra kritikas adresāts. Lekcijā tiks skarti jautājumi par "subjektivitāti" teātra kritikā, par kļūdām, kas pieļautas, strādājot kritikā, kā arī ceļiem, kas ieti, lai tās novērstu. Neizpaliks tēma par priekiem un sarūgtinājumiem, strādājot kritikā, kā arī pārdomas par to, kā recenzijas lasa skatītāji, teātra mākslinieki un citi kritiķi. Tiks meklēta atbilde arī uz jautājumu, vai ir iespējama draudzība starp teātri un kritiķi, kā arī apskatītas tās pozitīvās un bīstamās puses. Silvija Radzobe būs gatava arī diskutēt ar klātesošajiem un atbildēt uz interesentu jautājumiem.

Bezmaksas ielūgumus uz to varēs saņemt no 23. novembra visās "Biļešu Paradīzes" kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Lekcijas aptuvenais ilgums būs 1,5 h.

Pirmdien, 30. novembrī, plkst. 18:00 kinoteātrī "Kino Bize" Rīgā, Elizabetes ielā 37-2 notiks kinoseanss "Ar domu par labāku pasauli".

"Eiropas gada attīstībai 2015" ietvaros vairāk nekā 30 vietās Latvijā tika demonstrētas dokumentālās filmas "Ar domu par labāku pasauli" un "Senegāla. Džamagenas stāsts", kas vēsta par ekonomisko, ekoloģisko un sociālo situāciju jaunattīstības valstīs. Apceļojušas Latviju, filmas nonāk arī Rīgā.

Sandija Semjonova filmā "Ar domu par labāku pasauli" tiek skaidrots, ko nozīmē attīstības sadarbība, kāda ir Latvijas loma tajā, kā arī ar piemēriem atspoguļota palīdzība Gvatemalai, Ukrainai un citām valstīm. Filma mudina domāt, ko katrs no mums var darīt, lai izlīdzinātu pasaules attīstību. Filmā ar savu pieredzi dalās bijušais Eiropas Savienības komisārs Andris Piebalgs, kā arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji. 

Kārļa Lesiņa filma "Senegāla. Džamagenas stāsts" ir vēstījums par Āfrikas valsti Senegālu, kas tiek uzskatīta par vienu no attīstītākajām un stabilākajām vietām reģionā. Filma atspoguļo Rietumāfrikas cilvēku ikdienu caur skolotāju, zvejnieku un pat šamaņu stāstiem. 

Pēc filmām – stāsti no cilvēkiem, kas kādu laiku pavadījuši kādā no attīstības valstīm.

Pasākums norisinās ar Eiropas Savienības un LR Ārlietu ministrijas finansiālu atbalstu "Eiropas gada attīstībai 2015" Nacionālās darba programmas ietvaros. Nacionālās darba programmas aktivitāšu ieviesēji ir LR Ārlietu ministrija un biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS). Aktivitātes īstenošanu nodrošina biedrība "homo ecos:".

Ieeja bez maksas.

Pirmdien, 30. novembrī, plkst. 12:20, 15:00 (3D seanss) un 17:40 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis". Savukārt plkst. 14:00 un 16:30 animācijas filma tiks demonstrēta krievu valodā.

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.