Trešdien, 10. februārī, plkst. 16:00 Salacgrīvas Kultūras namā viesosies muzikālā pasaka bērniem un pieaugušajiem "Princese uz zirņa".

Muzikāla pasaka ar jokiem "Princese uz zirņa" iestudēta pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem. Izrāde, kuras pamatā ir viesiem zināmā un tradicionālā pasaka, asprātīgā veidā stāsta par to, kas notiek, ja bērnus pārmērīgi lutina un izdabā visām viņu vēlmēm.  Lugas darbība notiek krāšņā un nenoteiktā pasaku laikmetā ar fantāzijas elementiem un mūsdienīgiem akcentiem.

Izrāde skatītājus vedīs gan pasakainā karaļpilī, gan mūsdienīgā skolā, gan burves – ekstrasenses salonā, gan sapņu pasaulē. Izrādes galvenā vērtība ir asprātīgie teksti, skaistās dziesmu melodijas, videoprojekcijas, tērpi un dejas. Piedalās: Indra Burkovska, Marģers Eglinskis, Sarmīte Prule, Laila Ilze Purmaliete, Regīna Devīte u.c.  Kopā uz skatuves darbosies seši pasakas tēli.

Biļetes "Biļešu Paradīze" kasēs un internetā.

Tresdien, 10. februārī, plkst. 12:30 un 14:00 Alūksnes Kultūras centra Kamerzālē būs skatāma Valmieras teātra viesizrāde – izrāde maziem bērniem vienā daļā – "Bērns vārdā Rainis".

Kā notiek ģēnija tapšana, radošā gara iemiesošanās? Izrāde par puisēnu Raini, kas domāta maziem bērniem, bet, protams, arī pieaugušajiem. Aktieri spēlēs visu: Raiņa fantāzijas tēlus un viņu pašu, viņa vecākus un vīzijas, viņa rotaļu lietas un spēļu biedrus. Izrādes pamatā Jāņa Pliekšāna (Raiņa) literārais mantojums, biogrāfijas un bērnu dienu zemes izpēte ceļojumos un etīdēs.

Režisors – Reinis Suhanovs. Idejas autori – Inese Ramute un Mārtiņš Meiers. Komponists – Jēkabs Nīmanis. Lomās: Inese Ramute, Mārtiņš Meiers.

Izrādes pamatauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 8 gadiem, bet, protams, arī pieaugušie.

Ceturtdien, 11. februārī, plkst. 20:00 krogā "Hāgenskalna komūna", Nometņu ielā 49, notiks Ingas Žoludes prozas vakars.

Pagājušā gada nogalē iznāca Žoludes septiņu garstāstu krājums "Stāsti", kas ir rakstnieces piektā prozas grāmata līdzās iepriekš iznākušajiem trim romāniem – "Silta zeme" (2008), "Sarkanie bērni" (2012), "Santa Biblia" (2013) – un stāstu grāmatai "Mierinājums Ādama kokam" (2010), kas 2011. gadā saņēma Eiropas Savienības literatūras balvu.   

Fragments no stāsta "Putekļi":

"– Jūsējais? – Viņa iespēra ar kāju manam koferim.

Tikai tagad atskārtu, ka biju atstājis savas mantas citiem pa kājām. Viens koferis bija apgāzies, tas, kurā bija dators un portatīvais printeris, un es aukstām kājām piegāju, lai to paceltu. Es nobraucīju ādas sakvojāža putekļaino un saskrāpēto sānu un tad paskatījos uz kritušās būtnes līdz asinīm nobrāzto kāju. Tas nebija nopietns ievainojums. Abi pelēkie čubināja viņu kā pa logu izkritušu lelli, un man

uznāca rūgts smiekls, ko es nekādi nevarēju apspiest.

– Jums tas liekas smieklīgi? – viņa man jautāja, dusmīga.

Protams, viņa bija dusmīga. Un man tas viss arī jau bija sācis apnikt – gaidīšana, izsalkums, nepacietība, un tagad vēl šis...

– Sadzīs, – es teicu, pieliecies un pieskāries viņas norīvētajai ādai. – Apbrīnojams veidojums tomēr ir āda! Plāna, bet izturīga. Dažkārt tā nobrāžas, bet ko tik tā neiztur ikdienā! – Un es ar roku paberzēju savu saskrāpēto koferi, kurš bija pavisam jauns, nopirkts no avansa par grāmatu."

Ceturtdien, 11. februārī, plskt. 19:00 Nacionālā teātra Lielajā zālē būs skatāms iestudējums "Svina garša", ko pēc Māra Bērziņa vēsturiskā romāna motīviem uzvedis režisors Valters Sīlis.

Izdevniecības "Dienas grāmata" izdotās sērijas "Latvija. XX gadsimts" romāns "Svina garša", kura autors ir Māris Bērziņš, pēc iznākšanas nokļuva apspriestāko un pirktāko grāmatu vidū. No vienas puses, tā ir dēka un piedzīvojumu romāns, no otras – traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves.

1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un andelēšanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē – gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.

Valters Sīlis ir ne tikai izrādes režisors, bet arī dramatizējuma autors. Scenogrāfs – Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņas, komponists – Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš, producente – Linda Akmeņkale.

Lomās: Madara Botmane, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Līga Zeļģe, Liene Sebre, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Kaspars Dumburs, Arturs Krūzkops, Voldemārs Šoriņš, Jānis Vimba, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis un Uldis Sniķeris.

Ceturtdien, 11. februārī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace" notiks Katrīnas Gupalo un Andreja Osokina koncerts "100 gadi ar Piafu".

"Splendid Palace" izskanēs dziedātājas un pianistes Katrīnas Gupalo un pianista Andreja Osokina veltījums leģendārās franču dziedātājas Edītes Piafas simtgadei. Unikālā programma apvienos Piafas leģendārākos hītus un īpaši ekspresīvās pēdējo gadu dziesmas, kuras daudziem būs atklājums, ar klasisko mūziku, kas skanējusi Piafas dzīves laikā, iedvesmojusi viņu un radījusi atmosfēru 20. gadsimta Parīzē.

Neordinārā programmas koncepcija ne tikai nojauks robežas starp dažādiem skatuves mākslu veidiem – teātri un izpildītājmākslu, bet arī paplašinās klasiskā koncerta iespējas un ļaus līdzpastāvēt pavisam atšķirīgiem mūzikas žanriem – klasiskajai un populārajai mūzikai.

Ceturtdien, 11. februārī, plkst. 18:30, radošās iniciatīvas un garīgās izaugsmes centrā "Mansards" (Alberta ielā 11) pirmizrādi piedzīvos eksperimentāla pasaka "Pasaka par koku dievieti".

Dramaturģe un režisore Sandija Kalniņa skatītājiem piedāvā pasaku pieaugušajiem, kas sveču gaismā un teicējas un raisošas mūzikas pavadībā solās kļūt par neaizmirstamu kolektīvu, sava veida meditāciju. Tās laikā būs iespēja izbaudīt pasakainu ceļojumu pa radošās iztēles lokiem, atbrīvoties no ikdienas likstām un atgriezties pie sevī snaudošās, tīrās radošās enerģijas.

"Pasaka par koku dievieti" ir lasījums mūzikas pavadījumā, kas pievēršas cilvēka pārrautajai saskarei ar dabu, līdz ar to zaudējot līdzsvaru attiecībās pašam ar sevi. Kā uzsver autore: "Šis stāsts ir par koku dievieti, kura pirmo reizi Apzinājās sevi esam par pilnību un atrada savu pazudušo Kroni."

Sandija Kalniņa ir dramaturģe un režisore, kura veiksmīgi sadarbojusies ar dažādiem Latvijā pazīstamiem teātra un kino māksliniekiem, veidojot dažāda veida sadarbības gan ar Jauno Rīgas teātri, Dailes un Ģertrūdes ielas teātri, kā arī "Dirty Deal Teatro". Viņa rakstījusi gan lugas, gan scenārijus, gan pati piedalījusies kā aktrise savu kolēģu izrādēs.

"Pasaka par koku dievieti" ir Sandijas Kalniņas otrā sadarbība ar jauno daudzsološo mūziķi Kasparu Niklasonu, kurš ir saspēlējies ar grupu "The Sound Poets" un šobrīd ir grupas "Irving Ark" ģitārists. "Pasakai par koku dievieti" Kaspars komponējis orģinālmūziku.

Pieteikšanās un informācija, rakstot uz e-pasta adresi pasakaparkokudievieti@gmail.com. Ieeja – 7 eiro.

No 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā būs apskatāma latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas klasiķiem Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam veltīta izstāde – "Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas", kas īpaši  piemērota ģimenēm ar bērniem.

Roze Stiebra un Ansis Bērziņš ir autori iemīļotām latviešu animācijas filmām "Zaķīšu pirtiņa" (1979), "Kabata" (1983), ciklam "Fantadroms" un daudzām citām. Tieši pateicoties Stiebras entuziasmam, Latvijas televīzijas paspārnē 1969. gadā uzņemta pirmā aplikācijas filma "Lietainā diena", ko kadru pa kadram filmēja Ansis Bērziņš. Tā pamazām veidojās vesela animācijas grupa, kurā darbojās pirmās profesionālās animatores Latvijā, tapa pirmais animācijas seriāls "Dillī Dallī", 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā animācijas filma "Kabata", vēlāk, jau studijā "Dauka", pirmā pilnmetrāžas zīmētā animācijas filma "Ness un Nesija" (1991). 

Filma ir daudzu cilvēku kopdarbs, un šajā izstādē ir izcelta Rozes Stiebras un Anša Bērziņa sadarbība ar māksliniekiem, kuri gan veidojuši savu karjeru animācijā, gan pievienojušies režisoriem jau kā atzīti mākslinieki, izmēģinot jaunu platformu radošai izpausmei. Izstādē akcentējam sešas no šīm personībām, kas veidojušas neaizmirstamus filmu tēlus, – Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Aivars Rušmanis.

Izstādē ikviens tiks aicināts izmēģināt roku zīmētās un aplikācijas animācijas veidošanā, iepazīstināts ar abu autoru un filmu mākslinieku personībām, atmiņā paliekošākajām filmām, kā arī būs iespēja ļauties interesantai spēlei, kas balstīta viņu filmu tēlos. Izstāde ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem, bet jebkurš interesents izstādē atradīs ko saistošu.

Izstāde pieejama apmeklētājiem no 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Grupu apmeklētājiem iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 67358873. Muzeja darba laiks: O. 11:00–18:00; T. 11:00–18:00; C. 11:00–20:00; P. 11:00–18:00; S. 11:00–17:00.

Piektdien, 12. februārī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace" programmas "Latvijas kino lelles 50 gadu svinības" ietvaros būs skatāma režisora Jāņa Cimmermaņa dokumentālās animācjas filmas "Meistara slepenā dzīve" pirmizrāde. Filmā ir apvienots leļļu kino ar dokumentālajiem kadriem un tā ir veltījums vecmeistara, leļļu kino dibinātāja Arnolda Burova piemiņai.

Vienlaidus stāstā, fantāzijai savijoties ar pagātnes konkrētību, filmu fragmentiem ar jaunradītām epizodēm, īpaši apstrādātas kinohronikas un fotogrāfijas, kur dokumentāli fiksēti Burova dzīves un darba brīži, kopumā veido misteriozu atmiņu spēli par Meistaru.

Kā arī kinoteātra "Splendid Palace" telpās, laikā no 6. līdz 12. februārim būs apskatāma animācijas kino leļļu izstāde, kas organizēta sakarā ar leļļu filmu studijas 50 gadu jubileju un dokumentālās animācijas filmas "Meistara slepenā dzīve" pirmizrādi. Pie sienām būs skatāmas fotogrāfijas no dažādu laiku slavenākajām leļļu filmām. Savukārt stendos izvietota neliela daļa no studijas lielās leļļu kolekcijas, sākot ar pašas pirmās filmas "Kikerigū" tēliem līdz pat šodienai, kā arī dekorācijas no filmas "Trīs musketieri. Foajē izvietoti vairāki lieli tēli – "Avārijas brigādes" vīri un citi zvēri. Šos slavenos varoņus būs iespējams labi apskatīt un pat fotografēties ar tiem.

Ieeja kino seansā un izstādē ir bez maksas. 

Piektdien, 12. februārī, plkst. 19:00 Dailes teātrī skatāms režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētais mūzikls "Žanna d'Arka". Libreta autori ir Evita Mamaja un Dž. Dž. Džilindžers. Dzeja – Jānis Elsbergs. Mūzikas autors – Kārlis Lācis. 

Simtgadu karš starp Franciju un Angliju ir ilgākais karš cilvēces vēsturē. Francija slīkst asinīs, tauta ir zaudējusi cerības, un valsti var glābt vienīgi brīnums. Taču ir pareģots, ka Franciju izglābs Lotringas jaunava – meitene no vienkāršās tautas. Dūja kļūs par ērgli, krusts – par zobenu, un Francija pacelsies kā Fēnikss no pelniem. Žannai ir pavisam maz laika, lai piepildītu savu likteni. Viņu sauc Dieva balss. Viņa izies cauri ugunij un paliks ļaužu sirdīs uz laiku laikiem.

500 gadus pēc nāves 1920. gadā Romas katoļu baznīca iecēla Žannu d’Arku svēto kārtā. Leģenda vēsta, ka viņas sirdi uguns nav skārusi – tā vēl joprojām pukst par Franciju un pukstēs mūžīgi.

Titullomu atveidos Ilze Ķuzule-Skrastiņa vai Ieva Segliņa. Pārējās lomās būs Artūrs Skrastiņš (Karalis Šarls VII), Gints Grāvelis (Bīskaps Kašons), Ērika Eglija (Aragonas Jolanda, karaļa sievasmāte), Lauris Dzelzītis (Žaks d'Arks, Žannas tēvs), Aija Dzērve (Izabella, Žannas māte), Intars Rešetins (Žans, jauns karavīrs), Artis Robežnieks (Lauku mācītājs), Ģirts Ķesteris (Žils de Rē, karavadonis), Gints Andžāns (Tiesnesis), Aldis Siliņš (Āksts), Lelde Dreimane (Priore / Jauna zemniece), Ivars Auziņš, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Dainis Grūbe, Mārtiņš Počs, Lauris Subatnieks, Edijs Zalaks, Mārtiņš Upenieks (Tauta, galminieki, karavīri), Akvelīna Līvmane, Kristīne Nevarauska, Sarmīte Rubule, Esmeralda Ermale, Dārta Daneviča, Anete Krasovska, Ieva Florence (Tauta, galma dāmas, mūķenes), kā arī Sanda Lapiņa, Rebeka Rēķe vai Elfrīda Geidmane Mazās Žannas lomā.

Radošajā komandā strādā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska, videomākslinieks Artis Dzērve un gaismu mākslinieks Igors Kapustins.

Piektdien, 12. februārī, plkst. 18:00 kinoteātrī "Splendid Palace" būs skatām filma "45 gadi" (Lielbritānija, 2015).

Laulāts pāris gatavojas svinēt savu kāzu gadadienu, taču saņem satraucošus jaunumus, kas sola uz visiem laikiem mainīt viņu dzīves. Ģimenes idillisko laimi sagrauj vēsts, kas aizved 45 gadus tālā pagātnē, piespiežot viņus pārvērtēt savas attiecības.

Filma ir smalks, smeldzīgs savstarpējo attiecību stāsts ar izcilu aktieru pāri Šarloti Remplingu un Tomu Kortniju galvenajās lomās.

65. Berlīnes starptautiskā kinofestivāla balva "Sudraba lācis" par labāko vīriešu lomas atveidojumu un "Sudraba lācis" par labāko sieviešu lomas atveidojumu. Edinburgas kinofestivāla balva "Labākā britu spēlfilma." Šarlote Remplinga šogad saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu un otru Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā aktrise par filmu "45 gadi".

No 12. februāra līdz 3. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru "kim?" organizēta Izraēlas mākslinieces Aleksandras Cukermanes personālizstāde "Tri Devici Pod Oknom". Izstādes atklāšana notiks 11. februārī plkst. 17:00, kā arī tās ietvaros 10. februārī Latvijas Mākslas akadēmijā, bet 12. februārī Dekoratīvās mākslas muzejā notiks mākslinieka un kuratora Nikola Treci lasījumi.

Aleksandru Cukermani (Alexandra Zuckerman) interesējošais medijs ir gleznošana un zīmēšana, šo laikietilpīgi būvēto un detaļās bagāto tēlu pasauli balstot bērnības atmiņās par Krievijas dāčām, Austrumeiropas ilustrācijās un tautas mākslā. Izstāde Rīgā piezogas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 2. stāva pamatekspozīcijai, lai Cīruļa, Sutas, Beļcovas un Vidberga tuvumā uzburtu jaunu tēlu pasauli – tādu, kuru apdzīvo viegli pietvīkušas audējas, pa kādam princim un vienradzim. Izstādē eksponētie gobelēni veidoti, sadarbojoties ar tekstilmāksliniecēm Līvu Kaprāli, Jolantu Šalvīti, Velgu Vītolu un Elīnu Vojevodu. Izstādes kuratore ir Zane Onckule.

"Meitene ziedos", Aleksandra Cukermane, 2015 (fragments)

Aleksandra Cukermane ir dzimusi 1981. gadā Maskavā. Desmit gadu vecumā viņa kopā ar ģimeni imigrēja uz Izraēlu, kur māksliniece joprojām dzīvo un strādā. Aleksandra Cukermane ir studējusi mākslu Bezalelas Mākslas akadēmijā Jeruzalemē un "Stadelschule" Frankfurtē pie Mainas. Aleksandra Cukermane ir saņēmusi balvu par izcilību mākslās no Bezalelas Mākslas departamenta Jeruzalemē un Amerikas-Izraēlas Kultūras fonda Šareta stipendiju. Līdz šim viņas darbi ir tikuši izstādīti personālizstādēs Izraēlā Rumānijā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā, kā arī Cukermane ir piedalījusies vairākās grupas izstādēs, to vidū arī izstādē "Paraugs džina veidošanai" galerijā "427", Rīgā (2014/2015).

Izstādes ietvaros 10. februārī plkst. 18:00 Latvijas Mākslas akadēmijā norisināsies Nikola Treci (Nicola Trezzi) lasījums par pēkšņo starptautisko muzeju, galeriju un biennāļu interesi par Itālijas mākslas procesiem 60., 70. un 80. gados, savukārt 12. februārī plkst. 17:00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās lektors uzstāsies ar lasījumu par paplašināto glezniecību (expanded painting).

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs Rīgā, Skārņu ielā 10, ir atvērts no otrdienas līdz svētdienai no plkst. 11:00 līdz 17:00, izņemot trešdienas, kad muzejs strādā līdz plkst. 19:00.

Piektdien, 12. februārī, plkst. 10:00–11:30 mākslas muzeja "Rīgas birža" Konferenču zālē norisināsies izstādes "Aborigēnu un papuasu māksla" lasījumi, kuros speciālisti no Lietuvas un Latvijas piedāvās tuvāk iepazīt Austrālijas un Jaungvinejas pamatiedzīvotāju mākslu, uzzināt, kā Okeānijas reģiona māksla ieguvusi pasaules klasikas statusu un kādas aizraujošas bagātības savās kolekcijās glabā Lietuvas Mākslas muzejs.

No 13. februāra līdz 17. aprīlim mākslas muzejā "Rīgas birža" būs skatāma unikāla izstāde no Lietuvas Mākslas muzeja krājuma, kas aicinās apbrīnot Austrālijas un Jaungvinejas pamatiedzīvotāju radītos artefaktus – gleznas, dievu figūriņas, senču maskas, sakrālos objektus. Visi eksponāti ir saistīti ar šo tautu garīgajām tradīcijām, daudzi aplūkojamie priekšmeti kādreiz tikuši izmantoti dažādos rituālos vai kalpojuši kā sargi pret ļaunajiem gariem. 20. gadsimta sākumā Eiropas modernisti eksotisko tautu mākslā meklēja spontanitāti, patiesumu, vitalitāti – kvalitātes, kas pirmatnējo meistaru darinājumos bija pārpārēm. Šodien tie ne tikai apliecina mītisko pasaules redzējumu cilvēces bērnībā, bet arī uzrāda ko esam zaudējuši civilizācijas procesā.

Ar savu dalību izstādei "Aborigēnu un papuasu māksla" veltītos lasījumus pagodinās Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns, kurš stāstīs par Okeānijas tautām un to kultūru mūsdienu aspektā. Īpašā pasākuma viešņa ir Lietuvas Mākslas muzeja speciāliste Jūlija Mušinskiene (Julija Mušinskienė), kura iepazīstinās ar Lietuvas Mākslas muzeja Okeānijas mākslas kolekcijas vēsturi un detalizētāk raksturos pārstāvētā reģiona kultūras mantojumu, balstoties uz eksponētajiem priekšmetiem.

Sabiedrības priekšstatus par apkārtējās pasaules daudzveidību joprojām lielā mērā ietekmē vizuālā informācija un masu mediju piedāvātais traktējums, tādēļ lasījumu noslēgumā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Irēna Bužinska sniegs nelielu ieskatu 20. gadsimta sākuma un 30. gadu Latvijas presē un fotogrāfijās, kuras atspoguļo vai komentē Okeānijas tautu tradīcijas un dzīvesveidu. Mākslas darbu fotogrāfijas īpaši 20. gadsimta laikā palīdzēja veidot jaunu skaistuma ideālu, pateicoties kuram šo tālo zemju pamatiedzīvotāju garīgās dzīves un radošuma izpausmes vairs netiek uztvertas kā margināli eksotiski artefakti, bet ieguvušas pasaules mākslas klasikas statusu.

Uz lasījumiem mākslas muzejā "Rīgas birža" aicināts ikviens interesents. Pasākums notiks latviešu un lietuviešu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Ieeja bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

No 16. janvāra līdz 16. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē (1. stāvā) skatāma izstāde "Mūžīgais tējas laiks", kurā apkopotas 72 pasaules mākslinieku ilustrācijas angļu rakstnieka Luisa Kerola grāmatai "Alise Brīnumzemē". Ekspozīcijā būs aplūkojamas arī Latvijas Leļļu teātra izrādes "Alise Brīnumzemē" mākslinieces Rūtas Briedes veidotās lelles un Lienes Pavlovskas radītie scenogrāfijas elementi.

Igauņu ilustratores Vīvi Nor (Viive Noor) rosināti, 72 mākslinieki no 19 pasaules valstīm radīja savus mākslas darbus par sirreālo L. Kerola grāmatu, tādā veidā atzīmējot tās iznākšanas 150 gadu jubileju. Šī izstāde pirmo reizi ielūdza skatītājus 2015. gada rudenī Igaunijas Bērnu literatūras centrā Tallinā, un kopš tā laika norit izstādes divu gadu ceļojums. No Rīgas tā tālāk dosies uz Helsinkiem, Gdaņsku, Berlīni, Maskavu un citām pilsētām.

Tik daudz kas notiek bērnu grāmatās, ja rakstnieki un mākslinieki ļauj brīvu vaļu fantāzijai. Līdzīgi ir arī reālajā dzīvē, dažreiz ir sajūta, ka laiks apstājas, ja mēs darām to, kas mums patīk. Grāmatas stāstā raksturīgā tējas dzeršana pati par sevi ir patīkama laika pavadīšana, un katrs no māksliniekiem, kurš piedalās izstādē ar saviem darbiem, no tiesas to izbauda.

Izstādei ir apjomīgs katalogs igauņu un angļu valodā, kur iespējams iepazīt izstādes ieceri, uzzināt mākslinieku kontaktinformāciju, kā arī izzināt mākslinieciskās tehnikas, kādās ilustrācijas veidotas. Mākslinieki nāk no dažādām pasaules valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Francijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Ukrainas, Polijas, Gruzijas, Krievijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Portugāles, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Irānas un Izraēlas.   

Latviju ekspozīcijā pārstāv trīs mākslinieki – Anita Paegle, Aleksejs Naumovs un Gundega Muzikante. Apvienojot kopā tik daudz ilustrācijas, kas radītas par vienu un to pašu tekstu, mēs ieraugām aizraujošu viedokļu daudzveidību, kas lieliski izceļ dažādu mākslinieku personības.

Ieeja bez maksas. Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 12:00–20:00; sestdien un svētdien plkst. 12:00–17:00.

13. un 14. februārī Kaņepes Kultūras centrā Rīgas Improvizācijas teātris izaicina sevi un savus skatītājus uz 24 stundu ilgu improvizācijas maratonu, kas pulcēs visus Rīgas Improvizācijas teātra improvizatorus no dažādām studijām un pieredzējušos pamatsastāva aktierus.

Skatītājiem būs iespēja baudīt gan veiklus jokus un rutīnas laušanu īsajās improvizācijas formās, gan arī just līdzi patiesiem stāstiem un tēlu pārdzīvojumiem, vērojot garās formas un uz vietas radītas muzikālās performances. Šis būs pirmais šāda veida maratons Latvijas improvizācijas vēsturē. Blakus izrāžu maratonam būs iespējams apmeklēt arī improvizācijas teātra meistarklases, kuras vadīs viens no Latvijas improvizācijas teātra aizsācējiem Raimonds Ruzenieks ar 17 gadu pieredzi improvizācijas teātra jomā.

Impromīļi aicināti just līdzi maratonam sākot ar 13. februāra plkst. 19:00, kad startēs pirmās izrādes. Pasākuma biļetes iespējams iegādāties "Biļešu serviss" kasēs un internetā. 

Sestdien, 13. februārī, plkst. 18:00 koncertzāles "Lielais dzintars" kamerzālē koncertcikls "Iededz gaismu" piedāvās pasākumu "Liepājas trio 15 gadu jubilejas koncerts".

Liepājas trio sastāv no trim Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķēm – čellistes Ditas Baronas, vijolnieces Beatas Zariņas-Blaščinskas un pianistes Līnas Andrejevas. Visas kopā muzicē jau kopš 1999. gada un, kā Dita Barona reiz skaidrojusi, ar gadiem mūziķēm ir izveidojusies kopīga mūzikas izjūta, viņas jūt viena otru "ar mugurkaula smadzenēm". Turklāt viņas nekad nav spēlējušas ar mērķi tikai nopelnīt – "mēs muzicējam un meklējam jaunus skaņdarbus savam repertuāram, jo mums patīk to darīt," tā Dita Barona.

Gadu gaitā līdzās klasiskiem koncertiem trio labprāt iesaistījies arī dažādos netradicionālos projektos. Mūzķu repertuārs šo 15 gadu laikā ir kļuvis ļoti plašs, sākot ar Bēthovena, Haidna un Mocarta darbiem līdz romantiķu Smetanas, Dvoržāka, Brāmsa kompozīcijām un beidzot ar dažādu mūsdienu komponistu skaņdarbiem. 13. februāra koncertā dzirdēsim gan Dmitrija Šostakoviča (1906–1975) trio, gan Johana Štrausa (1825–1899) valšus un Astora Pjacollas (1921–1992) tango. Tāpat koncertā izskanēs Maksa Bruha (1838–1920), Žila Masnē (1842–1912), Karlosa Gardela (1890–1935) un Emanuēla Šabrijē (1841–1894) skaņdarbi.

Biļetes uz "Iededz gaismu" koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Publicitātes foto

Sestdien, 13. februārī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" un svētdien, 14. februārī, Rīgā, LKA teātra mājā "Zirgu pasts" plkst. 18:00 notiks spāņu pantomīmas meistara Karlosa Martinesa mīlestībai veltīta izrāde "Mīlestība bez vārdiem".

Karloss Martiness Latvijā viesojies jau vairākkārt, šo gadu laikā kļūstot par skatītāju iemīļotu aktieri. Fotogrāfs, improvizators un radio raidījuma vadītājs Kaspars Breidaks par viņu saka: "Karloss Martiness ir absolūti fenomenāls mākslinieks. Viņa izrādes allaž vēroju ar patiesu apbrīnu no pirmās līdz pēdējai sekundei. Viņš ir cilvēks, kurš bez vārdiem pateiks vairāk nekā daudzi ar tiem, pie tam izdarīs tā, lai garšu buķete skatītājiem būtu pilnīga."

Līdz šim Latvijā mākslinieks ne tikai priecējis skatītājus ar savām izrādēm, bet arī pasniedzis meistarklases Dailes teātra, Nacionālā teātra un Leļļu teātra aktieriem. Arī šoreiz Martiness pasniegs meistarklases topošajiem aktieriem un režisoriem no Jelgavas Jaunā teātra un vairākiem improvizācijas teātriem.

Mīlestībai veltītā izrāde "Mīlestība bez vārdiem" atspoguļo pantomīmas meistara Karlosa Martinesa būtību – precizitāti, jūtīgumu, cilvēcīgumu un vērtīgu humoru. "Dažreiz mīlestība ir jautra, bezrūpīga un maiga, bet citkārt tā ir izaicinoša un pat traģiska, taču vienmēr – poētiska, smalka un jutekliska," par savu izrādi saka Karloss Martiness. Izrādi ikviens interesents ir aicināts apmeklēt Rēzeknē Latgales vēstniecībā "Gors" 13. februārī plkst. 18:00 un Rīgā, LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" 14. februārī plkst. 18:00.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Sestdien, 13. februārī plkst. 16:00 JVLMA Lielajā zālē JVLMA Simfoniskais orķestris un austriešu diriģents, viens no augstākā līmeņa Mocarta mūzikas ekspertiem, Jozefs Valnigs (Josef Wallnig) aicina klausītājus uz dzirkstošu Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas koncertu "Zalcburga. Mocarts. Rīga".

Kopā ar orķestri, izturot īpašu konkursu, muzicēs divas jaunās solistes – flautiste Vita Rozēna un dziedātāja Laura Teivāne (soprāns). Taču vislielākais gods un prieks Mūzikas akadēmijai ir piedāvāt simfoniskās mūzikas koncertu, kurā mūsu orķestri vadīs viesdiriģents – Zalcburgas Mozarteum universitātes profesors, Mocarta interpretācijas institūta izveidotājs, perfekts Mocarta mūzikas pazinējs – Jozefs Valnigs.

Koncerta programma jūsmīgi aizskars ikviena klausītāja domas un sajūtas, radot lieliskas mūzikas baudījumu, jo labākajās klasicisma tradīcijās izskanēs 18. gadsimta lielākā dižgara Volfganga Amadeja Mocarta gan tik labi pazīstamie, gan vienlaicīgi arī ne tik labi pazīstamie darbi – 32. simfonija; Otrais koncerts flautai ar orķestri Re mažorā; Rečitatīvs un ārija soprānam ar orķestri nr. 38. "Bella mia fiamma, addio... Resta o cara" un 40. simfonija sol minorā.

Spožums un posts – tā franču romānu rakstnieks un dramaturgs Onorē de Balzaks teicis par V. A. Mocartu. Pasaulē iemīļotais un pazīstamais komponists izceļas ne tikai ar savu talantu un spēju izpausties visdažādākajos mūzikas žanros, bet arī suģestējošās personības spēku. Klausoties viņa mūziku ir sajūta, ka to sacerējis absolūti laimīgs cilvēks, kurš katrā no saviem darbiem centies izgaismot kādu dvēseli uzmundrinošu prieka sajūtu. Ja arī Mocarta mūzikā parādās noslēpumaini tumšas noskaņas, skaņdarba nobeigumā tās vienmēr izlīdzinās. Iespējams, tieši tādēļ mēs tik labprāt klausāmies Mocarta mūziku, kas, atšķirībā no vārdiem, spēj izstāstīt tik daudzus dzīvi apliecinošus stāstus, kas saprotami ir ikvienam klausītājam jau divarpus gadsimtus.

Biļetes iepriekšpārdošanā "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā vai stundu pirms koncerta norises vietā.

Sestdien, 13. februārī, plkst. 15:00 kinoteātrī "Splendid Palace" skatāma filma 12 "Oskariem" nominētā meksikāņu režisora Alehandro Gonsalesa Injaritu izdzīvošanas filma "Cilvēks, kurš izdzīvoja" (The Revenant) ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā.

Pamests smagi ievainots pēc lāča uzbrukuma un nolemts nāvei, mednieks Hjū Glāss ir spējis izdzīvot, un tagad viņam ir tikai viens mērķis – mest izaicinājumu pirmatnējai dabai, bargajai ziemai un mežonīgajām ciltīm, lai atriebtos saviem pārdarītājiem.

"12 "Oskara" nominācijas un trīs "Zelta globusi" (labākā drāma, režija, aktieris) ir neapstrīdams pierādījums, ka šī nu tad būtu gada galvenā, labākā, nozīmīgākā filma, kas turklāt atnesīs sen pelnīto "Oskaru" daudz reizes ASV Kinoakadēmijas "izcūkotajam" Leonardo di Kaprio. Lai tā būtu, kaut gan manis dziļi cienītais režisors Injaritu un tikpat kvēlas jūtas raisošais aktieris di Kaprio, manuprāt, ir bijuši izcilāki citos darbos, nevis šajā izdzīvošanas sāgā. Taču operatora darbs filmā ir tuvu ģeniālam," tā Dita Rietuma.

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodās. Līdz 16 gadu vecumam neiesaka.

Sestdien, 13. februārī, plkst. 13:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrā (7. stāvā) cikla "Ģimeņu sestdiena" ietvaros notiks interaktīvs pasākums "Bērnu personiskā drošība".

Kopā ar speciālistu no nevalstiskās organizācijas "Centrs Dardedze" pasākuma apmeklētāji uzzinās, kā rīkoties situācijās, kad svešinieks aicina doties līdzi; kuros gadījumos var draudēt briesmas u.c.

Pasākums ieteicams pirmsskolas vecuma bērniem. Pasākums "Bērnu personiskā drošība" notiks sadarbībā ar nodibinājumu "Centrs Dardedze". Ieeja bez maksas.

Attēls no: Vizma Belševica, "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām"

Sestdien, 13. februārī, plkst. 12:00 un 15:00 "Dirty Deal Teatro" bērnu un jauniešu teātra izrāžu repertuāra "Šmulītis" ietvaros skatāms iestudējums bērniem, kuri mācās runāt, – izrāde "Pielipīgie vārdi" ar Raiņa darināto vārdu iepazīšanu un rotaļām.

Izrāde paredzēta pašiem mazākajiem skatītājiem – bērniem no divu līdz četru gadu vecumam. Šajā laikā, kad bērni paši rada savus pirmos vārdus un mācās likt kopā teikumus, kopā ar viņiem aktieri aplūkos un izspēlēs, stāstīs un rādīs Raiņa radīto jaunvārdu nozīmes. Daudzi no šiem vārdiem joprojām bieži tiek lietoti – "mīla", "vēlme", "baigs", "atspulgs", savukārt citi ir piemirsušies – piemēram, "glāstīgs", "kniebīgs" un "pielipīgs". Izrāde "Pielipīgie vārdi" aicina tos iemācīties un ieviest savā ikdienā.

Lai būtu aizraujošāk iepazīt jaunos vārdus, kopā ar mazajiem skatītājiem un viņu vecākiem tiks izspēlēti dažādi notikumi cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu pasaulē, veidojot nelielus stāstus un klausoties Kārļa Kazāka radītajā mūzikā. Bērniem būs iespēja paspēlēties ar rekvizītiem, kustēties, muzicēt, darboties līdzi, izzināt pasauli un sevi. Šajā izrādē aktieri, bērni un vecāki būs rotaļu biedri, kuri kopā dosies Raiņa piedāvāto vārdu nozīmes meklējumos.

"Pielipīgos vārdus" veido režisore Paula Pļavniece, kura jau iestudējusi "Šmulīša" izrādes "Mākoņi" un "Nāves ēnā". Par iestudējuma vizuālo pusi rūpējas scenogrāfe Marija Rozīte-Vītola un gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Izrādē spēlēs un ar bērniem rotaļāsies Jaunā Rīgas teātra aktrise Jana Čivžele un mūziķis Kārlis Kazāks, kurš arī sacerējis izrādē skanošās dziesmas.

Kā iepriekš ziņots, "Šmulītis" ir teātra "Dirty Deal Teatro" un biedrības "Ascendum" bērnu kultūras projekta "Garā pupa" iniciatīva, kas piedāvā bērniem un pusaudžiem aizraujošas teātra izrādes. "Šmulītis" aicina jaunos skatītājus domāt līdzi un pat iesaistīties izrādes notikumā, veidojot priekšstatu par laikmetīgu teātri, kā arī atklājot mākslas nozīmīgo lomu cilvēka iekšējās pasaules piepildīšanā.

Izrāde arī iekļauta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas kultūras programmā "Pastāvēs, kas pārvērtīsies".