Sestdien, 13. februārī, plkst. 12:00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā notiks izglītojoša nodarbība bērniem "Stāsti par bruņiniekiem".

Jaunie vēstures interesenti varēs izzināt viduslaiku bruņinieku dzīvesveidu, uzzināt daudz interesantu detaļu par bruņām un ieročiem un to pielietošanu dažādās situācijās. Muzejpedagoģe Santa Cerbule stāstījumu papildinās ar muzeja krājuma priekšmetu un atdarinājumu demonstrēšanu. Bērni paši varēs novērtēt, cik spēcīgam vajadzēja būt viduslaiku bruņiniekam, lai spētu noturēt rokās ieročus un nēsāt bruņas. Jauniegūtās zināšanas varēs pielietot, aizpildot darba lapas ar āķīgiem jautājumiem.

Pasākuma noslēgumā dalībnieki (arī pieaugušie) tiks aicināti iesaistīties teatralizētā uzvedumā, kurā darbosies topošais bruņinieks, karalis un karaliene ar savu svītu – ieroču nesējiem, tirgotājiem, galma dāmām un princesēm. Lomas tiks izlozētas.

Tad dalībnieki pārģērbsies stilizētos kostīmos, lai piedalītos jaunā bruņinieka iesvētīšanā, simboliski ievērojot šīs nozīmīgās ceremonijas tradīcijas – "nakts sardzi baznīcā", tikšanos ar karali, zvēresta nolasīšanu un zobena simbolisko sitienu pa plecu. No karalienes jaunais bruņinieks saņems seniem ģerboņiem rotātu diplomu, kas apliecinās viņa jauno statusu.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs reizi mēnesī rīko nodarbības ģimenēm ar bērniem ciklā „Muzejs ģimenei", aicinot laiku pavadīt kultūrvēsturiskā vidē un izzinot kultūras vērtības. Par ģimeni šo nodarbību kontekstā muzejs uzskata pirmsskolas un jaunāko klašu bērnus, kurus pavada pieaugušie (vecāki, radinieki, draugi). Maksa par līdzdalību pasākumā – ģimenes biļete 4 eiro neatkarīgi no ģimenes locekļu skaita.

Nodarbība notiks LNVM ekspozīcijas un izstāžu zālēs Brīvības bulvārī 32, Rīgā. Sākums plkst. 12.00. Pasākumu aicināti apmeklēt 4–10 gadus veci bērni kopā ar ģimenes locekļiem.

Svētdien. 14. februārī, plkst. 20:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks kārtējais sieviešu stand-up vakars "NeTikumība un sekss".

Viena no visu laiku labākajām rakstniecēm Margareta Atvuda ir teikusi: "Sieviešu lielākās bailes ir, ka vīrieši viņas nogalinās, savukārt daudzu vīriešu lielākās bailes ir, ka sievietes par viņiem pasmiesies." 14. februāra sieviešu stendapā tiks runāts par to, par ko vīrieši domājot 90 % no laika un, kā ir atklājies jaunajā gadsimtā, sievietes, iespējams, pat visus 100 % laika – par seksu. Un tā kā Latvijas republikā drīz vien pat šīs domas būs jāreģistrē Tikumības ministrijā, tiks runāts arī par to.

Piedalās: Dana Jurkjāne, Aiva Birbele, Ieva Preisa, Ieva Viese, Ieva Melgalve, Linda Curiha un Inga Gaile.

Rezervēt vietu var, rakstot uz kultura@kanepes.lv.

Svētdien, 14. februārī, plkst. 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvos jaunās režisores, kas ir arī "Satori.lv" autore, Martas Elīnas Martinsones iestudējums "Gaidot Gintu", kurā lomas atveidos aktrises Madara Botmane, Jana Čivzele un Daiga Kažociņa.

Henrika Ibsena lugā "Pērs Gints" Solveiga pavada savu mūžu, gaidot mīļoto. No vienas puses, viņa iemieso absolūtu uzticību un šķīstu mīlestību, bet, no otras puses, tas ir skumjš stāsts par sievieti, kuras dzīve ir pavadīta sastingušā stāvoklī. Šajā izrādē runās mūsdienu Solveigas – sievietes, kuras ir gaidījušas vai joprojām gaida savus mīļotos vai kādu netveramu, nenodefinējamu mīlestību. Tie būs stāsti par vientulību, ilūzijām un cerībām, bet visvairāk par to, kas ir tā mīlestība, ko cilvēki meklē.

Izrādes pamatā ir intervijas ar sievietēm tepat blakus. "Sniedzot savu interpretāciju, mēs nemeklējam vainīgos, bet atbildes. Vai ir iespējams kādu sagaidīt? Vai ir vērts? Un ko tieši mēs visi gaidām?" jautā izrādes veidotāji. Izrādes tekstu radījusi ne tikai tās režisore Marta Elīna Martinsones, bet arī aktrises, kas piedalīsies izrādē, – Madara Botmane, Jana Čivzele un Daiga Kažociņa.

Par mūziku izrādē atbildīgs – Andris Indāns, bet par video – Zane Zelmene. Izrādes producenti ir "Teātris TT" un Ģertrūdes ielas teātris.

Sestdien, 13. februārī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors" un svētdien, 14. februārī, Rīgā, LKA teātra mājā "Zirgu pasts" plkst. 18:00 notiks spāņu pantomīmas meistara Karlosa Martinesa mīlestībai veltīta izrāde "Mīlestība bez vārdiem".

Karloss Martiness Latvijā viesojies jau vairākkārt, šo gadu laikā kļūstot par skatītāju iemīļotu aktieri. Fotogrāfs, improvizators un radio raidījuma vadītājs Kaspars Breidaks par viņu saka: "Karloss Martiness ir absolūti fenomenāls mākslinieks. Viņa izrādes allaž vēroju ar patiesu apbrīnu no pirmās līdz pēdējai sekundei. Viņš ir cilvēks, kurš bez vārdiem pateiks vairāk nekā daudzi ar tiem, pie tam izdarīs tā, lai garšu buķete skatītājiem būtu pilnīga."

Līdz šim Latvijā mākslinieks ne tikai priecējis skatītājus ar savām izrādēm, bet arī pasniedzis meistarklases Dailes teātra, Nacionālā teātra un Leļļu teātra aktieriem. Arī šoreiz Martiness pasniegs meistarklases topošajiem aktieriem un režisoriem no Jelgavas Jaunā teātra un vairākiem improvizācijas teātriem.

Mīlestībai veltītā izrāde "Mīlestība bez vārdiem" atspoguļo pantomīmas meistara Karlosa Martinesa būtību – precizitāti, jūtīgumu, cilvēcīgumu un vērtīgu humoru. "Dažreiz mīlestība ir jautra, bezrūpīga un maiga, bet citkārt tā ir izaicinoša un pat traģiska, taču vienmēr – poētiska, smalka un jutekliska," par savu izrādi saka Karloss Martiness. Izrādi ikviens interesents ir aicināts apmeklēt Rēzeknē Latgales vēstniecībā "Gors" 13. februārī plkst. 18:00 un Rīgā, LKA Teātra mājā "Zirgu pasts" 14. februārī plkst. 18:00.

Biļetes pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Svētdien, 14. februārī plkst. 17:00 Valkas pilsētas kultūras namā ar Pētera Čaikovska baletu "Gulbju ezers" viesosies Latvijas Nacionālais balets.

Valkas vārds Latvijas mūzikas dzīvē vairākkārt izskanējis ar Latvijas Nacionālās operas un Igaunijas Nacionālās operas mākslinieku kopīgā koncerta tradīciju, kas aizsākās 2003. gadā. Taču pirmo reizi uz Valkas pilsētas kultūras nama skatuves būs redzams balets.

Latvijas Nacionālā baleta trupas sniegumā "Gulbju ezera" interpretācijā fascinē rūpīgā attieksme pret klasiku ik detaļā – deju zīmējumā, žestu valodā, tēlu attiecībās, dekorācijās un kostīmos. "Gulbju ezers" ir baletu balets, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu.

Svētdien, 14. februārī, plkst. 17:00 kultūras pils "Ziemeļblāzma" Lielajā zālē ar īpašu mīlestības svētku programmu uzstāsies akustisko ģitāru trio "AG 3'o".

Latvijas izcilākie dažādu paaudžu ģitāristi – Kaspars Zemītis, Aivars Hermanis un Mārcis Auziņš, iedvesmojoties no pasaules slaveno ģitāras virtuozu Al Di Meola, John McLaughlin and Paco De Lucia kopmuzicēšanas, 2011. gadā apvienojās akustiskās ģitāras trio, kam dots nosaukums "AG 3'o".

Lai arī trio dalībnieki katrs individuāli ir pieprasīti studiju un koncertu mākslinieki un regulāri piedalās daudzos klausītājiem zināmos projektos, trio aizvien rod unikālu iespēju pāris reizes gadā apvienoties kopējā muzicēšanas priekā sev un klausītājiem.

Valentīndienas koncertā Ziemeļblāzmā skanēs gan pasaulē populāru autoru, gan pašu ģitāristu oriģinālkompozīcijas, kā arī īpaši romantiski skaņdarbi, kas piederas visu mīlētāju dienas noskaņai.

Koncerta biļetes ierobežotā daudzumā vēl pieejamas Ziemeļblāzmas informācijas centrā, "Biļešu paradīze" kasēs un internetā.

Svētdien, 14. februārī, plkst. 12:00 un 15:00 neatkarīgajā teātrī "Dirty Deal Teatro" notiks bērnu un jauniešu teātra izrāžu repertuāra "Šmulītis" iestudējums 3 līdz 10 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem – izrāde "Blēņas un pasakas", ko pēc Imanta Ziedoņa pasaku krājuma motīviem veidojis režisors Ģirts Šolis.

Izrāde veidota objektu un leļļu teātra estētikā. Pogas, zobu birstes, uzpirksteņi un vēl daudzi citi priekšmeti aktieru rokās kļūs par izrādes varoņiem, aicinot mazo un lielo skatītāju iedarbināt arī savu iztēli un palūkoties uz lietām vērīgāk.

Izrādes scenogrāfs ir mākslinieks Reinis Pētersons. Sadarbībā ar Pētersonu Šolis jau agrāk iestudējis augsti novērtētas un bērnu iemīļotas izrādes – "Divas Lotiņas" un "Emīls un Berlīnes zēni" Latvijas Leļļu teātrī. "Blēņas un pasakās" uz skatuves dauzīsies Arnita Jaunzeme, Valdis Vanags un Mikus Frišfelds, kurš ir arī izrādes mūzikas autors.

Nākamās izrādes "Dirty Deal Teatro" telpās Spīķeru kvartālā, Maskavas ielā 12 k-2 skatāmas trešdien, 14. oktobrī, plkst. 19:00, piektdien, 16. oktobrī, plkst. 19:00, kā arī svētdien, 18. oktobrī, plkst. 15:00 un 19:00.

13. un 14. februārī Kaņepes Kultūras centrā Rīgas Improvizācijas teātris izaicina sevi un savus skatītājus uz 24 stundu ilgu improvizācijas maratonu, kas pulcēs visus Rīgas Improvizācijas teātra improvizatorus no dažādām studijām un pieredzējušos pamatsastāva aktierus.

Skatītājiem būs iespēja baudīt gan veiklus jokus un rutīnas laušanu īsajās improvizācijas formās, gan arī just līdzi patiesiem stāstiem un tēlu pārdzīvojumiem, vērojot garās formas un uz vietas radītas muzikālās performances. Šis būs pirmais šāda veida maratons Latvijas improvizācijas vēsturē. Blakus izrāžu maratonam būs iespējams apmeklēt arī improvizācijas teātra meistarklases, kuras vadīs viens no Latvijas improvizācijas teātra aizsācējiem Raimonds Ruzenieks ar 17 gadu pieredzi improvizācijas teātra jomā.

Impromīļi aicināti just līdzi maratonam sākot ar 13. februāra plkst. 19:00, kad startēs pirmās izrādes. Pasākuma biļetes iespējams iegādāties "Biļešu serviss" kasēs un internetā. 

Pirmdien, 15. februārī, plkst. 19:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks Neierastās literatūras vakars kopā ar Kristīni Ulbergu.

Par stāstu, ko varēs dzirdēt šajā vakarā, Ulberga saka tā: "Reiz man noredzējās sapnis. Divi vilki lielā mežā dzen pēdas. Nevis stirnām, bet cits citam. Tie rikšo pa apli ošņājot pēdas, bet tā arī nesatiekas. Piecus, desmit gadus. Tik ilgi, cik vilki vispār dzīvo. Viņi nomirst katrs savā mežmalā, tā arī nesatikušies, neiekodušies otra rīklē, pat neieraudzījuši, ka tas otrs vispār dzīvo. Tieši tā, kā vilki, cilvēki meklē laimi. Ne jau laime viņiem svarīga. Meklējumi. Laimes pēdas. Jo tuvāk, jo tālāk. Jo tālāk, jo tuvāk. Varētu daudz runāt un klusēt par meklējumiem, kas sākas ar dzīvotgribu. Varbūt mājas arī ir neliela laime. Kad cilvēks ir tur, viņš raujas prom, bet prombūtnē sapņo atgriezties. Lai pārbaudītu, vai tā tiešām notiek, es gāju 900 kilometrus uz Santjago katedrāli. Jo tālāk no mājām es gāju, jo vairāk tām pietuvojos. Mājas atradās manī."

Ceļa stāstīšanā līdzdarbosies Vilnis Bīriņš no Anša Rūtentāla Kustību teātra un performanču mākslinieks Artis Gulbis.

Ieeja – 1 eiro ziedojums.

Pirmdien, 15. februārī, plkst. 18:00 koprades telpā "The Mill", Brīvības ielā 33 Ziemeļu Ministru Padomes birojs Latvijā un "kuš! komiksi" aicina uz atvērto lekciju un tikšanos ar dāņu mākslinieku Mikelu Sommeru.

Mikels Sommers (1987) ir dāņu komiksu mākslinieks un ilustrators. Uzaudzis ārpus Kopenhāgenas, kur bērnību pavadīja daudz zīmējot, Mikels zīmēšanu joprojām turpina - tā ir kļuvusi par viņa profesiju un ienākumu avotu. Mikels Sommers zīmē ilustrācijas laikrakstiem, veido animācijas filmas, rada komiksus un grāmatas bērniem. Viņa klientu vidū ir "The New York Times", "Politiken" un "Cartoon Network". Mikels dzīvo Berlīnē kopā ar savu ģimeni - sievu un meitu.

Lekcijā Rīgā Mikels stāstīs par maza formāta zīmējumiem, diskutēs par dažādiem jautājumiem, piemēram, kāpēc vispār zīmēt? Vai tas ir aizraujoši? Ko es nesen esmu uzzīmējis? Vai zīmēšana ar datoru arī ir Māksla? Mikels prezentēs fragmentus no saviem darbiem, atbildēs uz jautājumiem, un kad auditorija būs nogarlaikojusies, aicinās piedalīties nelielā viktorīnā.

2015. gadā Latvijas mikro komiksu izdevniecība "kuš! komiksi" sērijā "mini kuš!" izdeva Mikela stāstu "Limonchik".

Lekcija notiks angļu valodā. Ieeja bez maksas.

Fragments no komiksa "Limonchik". Autors: Mikels Sommers

Pirmdien, 15. februārī, plkst. 18:00 Liepājas teātris skatītājus aicina uz diskusiju – "Teātris un skatītājs. Portreti. Vilki un avis. Klasika un tās interpretācijas iespējas".

Liepājas teātris, ievērojot tradīciju reizi divos mēnešos veidot dialogu ar skatītāju, aicina interesentus uz jaunu diskusiju ciklā "Teātris un skatītājs". Šajā reizē uzmanības centrā būs Viestura Meikšāna iestudētā portretu galerija "Portreti. Vilki un avis". Diskusijā piedalīsies teātra zinātniece Silvija Radzobe, mākslinieki – izrādes scenogrāfijas un kostīmu autori – Reinis un Krista Dzudzilo, kā arī aktieris Kaspars Kārkliņš. Diskusiju vadīs dramaturģe Rasa Bugavičute.

A. Ostrovska lugas "Vilki un avis" iestudējums pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada nogalē, iestudējumu pamanīja arī teātra profesionāļi, tas tika izvirzīts "Kilograms Kultūras" balvai ziemas balsojumā.

"Katrs izrādes elements ir tā saskaņots ar citiem, ka funkcionē gluži vai ideāli. To panākusi neikdienišķi saliedēti strādājusī radošā komanda – režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, gaismu mākslinieks Oskars Prauliņš un, protams, aktieri. Izrāde ir iecerēta un nospēlēta absolūti precīzi no pirmās līdz pēdējai taktij. Kā muzikāls priekšnesums," par iestudējumu rakstījusi viena no diskusijas dalībniecēm Silvija Radzobe.

Kā mūsdienās tiek interpretēta klasika? Kādas ir tendences Latvijas teātrī? Kā top scenogrāfija un kostīmi? Vai, strādājot ar klasikas materiālu, atbildība ir lielāka vai mazāka? Ko nozīmē aktieriem ļauties režisora domu lidojumam? Par šiem un citiem jautājumiem sarunāsies diskusijas dalībnieki, aicinot aktīvi iesaistīties arī klausītājus.

Skatītājiem tiek dota iespēja jau pirms diskusijas atsūtīt sev interesējošus jautājumus, lai tos varētu uzdot dalībniekiem diskusijas laikā. To iespējams izdarīt, reģistrējoties diskusijai vai sūtot uz e-pasta adresi rasa.bugavicute@liepajasteatris.lv.

Tāpat kā visas līdzšinējās diskusijas, arī šo iespējams apmeklēt bez maksas, taču iepriekš no 2. līdz 12. februārim jāreģistrē sava dalība. Reģistrācijas formu iespējams atrast teātra mājaslapā. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, interesentiem, kuri nebūs piereģistrējušies, diskusiju apmeklēt nebūs iespējams.

No 16. janvāra līdz 16. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē (1. stāvā) skatāma izstāde "Mūžīgais tējas laiks", kurā apkopotas 72 pasaules mākslinieku ilustrācijas angļu rakstnieka Luisa Kerola grāmatai "Alise Brīnumzemē". Ekspozīcijā būs aplūkojamas arī Latvijas Leļļu teātra izrādes "Alise Brīnumzemē" mākslinieces Rūtas Briedes veidotās lelles un Lienes Pavlovskas radītie scenogrāfijas elementi.

Igauņu ilustratores Vīvi Nor (Viive Noor) rosināti, 72 mākslinieki no 19 pasaules valstīm radīja savus mākslas darbus par sirreālo L. Kerola grāmatu, tādā veidā atzīmējot tās iznākšanas 150 gadu jubileju. Šī izstāde pirmo reizi ielūdza skatītājus 2015. gada rudenī Igaunijas Bērnu literatūras centrā Tallinā, un kopš tā laika norit izstādes divu gadu ceļojums. No Rīgas tā tālāk dosies uz Helsinkiem, Gdaņsku, Berlīni, Maskavu un citām pilsētām.

Tik daudz kas notiek bērnu grāmatās, ja rakstnieki un mākslinieki ļauj brīvu vaļu fantāzijai. Līdzīgi ir arī reālajā dzīvē, dažreiz ir sajūta, ka laiks apstājas, ja mēs darām to, kas mums patīk. Grāmatas stāstā raksturīgā tējas dzeršana pati par sevi ir patīkama laika pavadīšana, un katrs no māksliniekiem, kurš piedalās izstādē ar saviem darbiem, no tiesas to izbauda.

Izstādei ir apjomīgs katalogs igauņu un angļu valodā, kur iespējams iepazīt izstādes ieceri, uzzināt mākslinieku kontaktinformāciju, kā arī izzināt mākslinieciskās tehnikas, kādās ilustrācijas veidotas. Mākslinieki nāk no dažādām pasaules valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Francijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Ukrainas, Polijas, Gruzijas, Krievijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Portugāles, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Irānas un Izraēlas.   

Latviju ekspozīcijā pārstāv trīs mākslinieki – Anita Paegle, Aleksejs Naumovs un Gundega Muzikante. Apvienojot kopā tik daudz ilustrācijas, kas radītas par vienu un to pašu tekstu, mēs ieraugām aizraujošu viedokļu daudzveidību, kas lieliski izceļ dažādu mākslinieku personības.

Ieeja bez maksas. Darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai plkst. 12:00–20:00; sestdien un svētdien plkst. 12:00–17:00.

Otrdien, 16. februārī, plkst. 19:00 "Dirty Deal Teatro" būs skatāma izrāde "Trauki", kuras dramaturģe un režisore ir Inga Gaile.

Mūsdienu sabiedrībā sievietei ir iespēja pildīt dažādas lomas, taču kurā brīdī iespēja kļūst par pienākumu? Un cik lielā mērā sievietes rīcību nosaka viņa pati, bet cik – sabiedrībā valdošie nerakstītie likumi? Šos nopietnos jautājumus izrādes radošā komanda risinās, liekot lietā humoru, antropoloģijas pētījumus un varietē numurus ar dziesmām, dejām un lomu spēlēm.

Izrādes dramaturģe, teksta autore un režisore Inga Gaile ir viena no atzītākajām mūsdienu latviešu dzejniecēm, kura nesen spilgti pieteikusi sevi arī teātra režijā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju, Annas Dagdas fonda balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Dzejas dienu balvu un Prozas lasījumu galveno balvu.

Režisores – Marta Elīna Martinsone, Inga Gaile. Izrādē piedalās – Ance Muižniece, Anna Putniņa un Inga Gaile. Scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ieva Kauliņa. Skaņa – Māris Butlers, gaisma – Rūdolfs Kugrēns, antropoloģe – Ieva Raubiško. Mūzikas autors ir grupas "Sigma" dalībnieks Jānis Ozoliņš.

Otrdien, 16. februārī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize" LKA Rīgas Kino muzejs turpina kinolektoriju ciklu "Otrā maiņa IV" ar lekciju "Mākslas darbs "YouTube" reproducēšanas laikmetā".

''Otrā maiņa IV" tēma ir jaunais laiks – kinolektorijs piedāvās iespēju reflektēt par notikumiem kustīgā attēla vidē pēdējās desmitgades laikā (2005–2015). Lektori, kuri pārstāv dažādas jomas, interaktīvā veidā apskatīs tēmas, kas pašiem ir svarīgas, piedāvājot svaigu skatpunktu notikumiem, kuriem nereti vēl pat nav nosaukuma.

Lektore Agnese Logina lekcijā "Mākslas darbs "YouTube" reproducēšanas laikmetā" runās par pārmaiņām, kas novērojamas kustīgā attēla vidē kopš vietnes "YouTube" parādīšanās.

Agnese Logina ir studējusi kino, literatūras un kultūras teoriju Amsterdamā un turpina to darīt Rīgā. Pēdējos gadus pavadījusi īsfilmu festivālu vidē un guvusi pieredzi kā festivāla producente, programmu kuratore un projektu vadītāja dažādās situācijās, un nu jau gadu strādā Rīgas Kino muzejā par kuratori. Interesē popkultūra un avangards kustīgā attēla vidē, kas novedis pie padziļinātas intereses par "YouTube" fenomenu.

Lekciju cikls norisināsies kinoteātrī "Kino Bize", Elizabetes ielā 37. Lektorijs notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Plašāka informācija par katru lekciju būs pieejama kinomuzejs.lv.

Otrdien, 16. februārī, plkst. 18:00 Kalnciema kvartāla galerijā tiks atklāta mākslinieces Sandras Strēles instalācija "Collecting".

Sandras Strēles instalācija "Collecting" ir glezniecisks īsais stāsts, kura centrā ir cilvēka ikdienas atmiņu un vēlmju fragmentējumi un sadzīviskas traģēdijas. Nesamierināms konflikts, kas rodas ilūzijās par savu izcelsmi un līdzšinējo dzīves notikumu interpretāciju, saprotot, ka ne viss piedzīvotais var tik strukturēts reālā laikā un telpā.

Sandra Strēle šobrīd studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Vienu semestri pavadījusi apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā un "Brederlo von Sengbusch" mākslas prēmiju 2014. gadā. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Latvijā, Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā un Beļģijā.

Izstāde apskatāma Kalnciema kvartāla galerijā, Kalnciema ielā 24, Rīgā līdz 4. martam katru dienu, izņemot svētdienas, no plkst. 10:00 līdz 22:00. Instalācija tapusi sadarbībā ar Kalnciema kvartāla galeriju un Valsts kultūrkapitāla fondu. Ieeja izstādē bez maksas.

No 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā būs apskatāma latviešu aplikācijas un zīmētās animācijas klasiķiem Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam veltīta izstāde – "Uzminēt brīnumu. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa animācijas filmas", kas īpaši  piemērota ģimenēm ar bērniem.

Roze Stiebra un Ansis Bērziņš ir autori iemīļotām latviešu animācijas filmām "Zaķīšu pirtiņa" (1979), "Kabata" (1983), ciklam "Fantadroms" un daudzām citām. Tieši pateicoties Stiebras entuziasmam, Latvijas televīzijas paspārnē 1969. gadā uzņemta pirmā aplikācijas filma "Lietainā diena", ko kadru pa kadram filmēja Ansis Bērziņš. Tā pamazām veidojās vesela animācijas grupa, kurā darbojās pirmās profesionālās animatores Latvijā, tapa pirmais animācijas seriāls "Dillī Dallī", 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā animācijas filma "Kabata", vēlāk, jau studijā "Dauka", pirmā pilnmetrāžas zīmētā animācijas filma "Ness un Nesija" (1991). 

Filma ir daudzu cilvēku kopdarbs, un šajā izstādē ir izcelta Rozes Stiebras un Anša Bērziņa sadarbība ar māksliniekiem, kuri gan veidojuši savu karjeru animācijā, gan pievienojušies režisoriem jau kā atzīti mākslinieki, izmēģinot jaunu platformu radošai izpausmei. Izstādē akcentējam sešas no šīm personībām, kas veidojušas neaizmirstamus filmu tēlus, – Dzintra Aulmane, Maija Brence, Laima Eglīte, Helēna Heinrihsone, Juris Petraškevičs un Aivars Rušmanis.

Izstādē ikviens tiks aicināts izmēģināt roku zīmētās un aplikācijas animācijas veidošanā, iepazīstināts ar abu autoru un filmu mākslinieku personībām, atmiņā paliekošākajām filmām, kā arī būs iespēja ļauties interesantai spēlei, kas balstīta viņu filmu tēlos. Izstāde ir īpaši piemērota ģimenēm ar bērniem, bet jebkurš interesents izstādē atradīs ko saistošu.

Izstāde pieejama apmeklētājiem no 30. septembra LKA Rīgas Kino muzejā, Peitavas ielā 10 (ieeja no Mazās Peitavas ielas). Grupu apmeklētājiem iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 67358873. Muzeja darba laiks: O. 11:00–18:00; T. 11:00–18:00; C. 11:00–20:00; P. 11:00–18:00; S. 11:00–17:00.

Trešdien, 17. februārī, plkst. 19:00 Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē skatāms filozofa Ulda Tīrona iestudējums "Mielasts", kas veidots pēc Platona dialoga "Dzīres" motīviem.

Izrādes māksliniece – Monika Pormale. Oriģinālmūziku izrādei sarakstījis baltkrievu komponists Viktars Kapicko, kura Veņičkam Jerofejevam veltītais skaņdarbs skanēja Rīgā 2013. gada novembrī. Iestudējumā piedalās aktieri Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Ivars Krasts, Ģirts Krūmiņš, Jevgēnijs Isajevs, Andis Strods, Varis Piņķis un Guna Zariņa.

Platona dialogs "Dzīres" uzskatāms par vienu no Eiropas kultūras stūrakmeņiem; pie tā daudzkārtīgi atgriezušies dažādu laikmetu domātāji; dialogs ietekmējis gan rakstniekus (Tomasu Mannu, T. S. Eliotu, Virdžīniju Vulfu, Jukio Mišimu), gan komponistus (Ēriku Satī, Leonardu Bernsteinu), gan gleznotājus (Botičeli, Rubensu, Dāvidu, Anselmu Feierbahu); tas ticis arī filmēts (M. Fereri) un uzvests teātrī. Latvijā līdz šim Platons nav iestudēts. Starp mums "tuvāk" esošajiem Platona iestudētājiem var minēt krievu teātra meistaru Anatoliju Vasiļjevu.

Foto: Jānis Deinats

Filozofu un aktieru izrādē ar nosaukumu "Mielasts" draugu pulciņš sapulcējas pie skaistuļa Agatona, lai atzīmētu viņa uzvaru traģēdiju festivālā 416. g. p.m.ē. Lai gan šī vēsturiskā iedzeršana tiek pavadīta šķietami nevainīgās sarunās par mīlestību, visus tajā iesaistītos pilsoņus drīz vien apsūdz bezdievībā un netikumībā. Ievadīti augstākajās mīlas zinātnes pakāpēs, mielasta dalībnieki tā arī nenonāk pie apjausmas, ka bez filozofiskas pārbaudīšanas ne viņu, ne valsts dzīvei nav nekādas jēgas.

Izrādes režisors Uldis Tīrons: "Platona iestudēšana ir nāvīgs pasākums: Platona saprašana – un arī nesaprašana – var izmanīt skatu uz to, kas pirms brīža vēl likās nozīmīgs, tai skaitā – pašam savā dzīvē. Psiholoģiskiem stāvokļiem mēs varam iztēloties atbilstošu plastisku iemiesojumu; tam, par ko runā Platons, šķietami nav citas formas kā vārds. Tādējādi šis pasākums teātrī ir jaunas, nebijušas vietas radīšana: tā ir kā tā sala, kurā nonāk, kad saskaras ar priekšstatu neiespējamību. Un dīvaini: visatbilstošākais noskaņojums šim nelielajam "ceļojumam" man, pretēji Anatolijam Vasiļjevam, šķiet nevis dramatiska nopietnība, bet jautrība."

Aktieris Andris Keišs: "Sokrata uzdotos jautājumus tu automātiski uzdod sev. Skaidrs, ka Sokrats vēl joprojām ir dzīvs. Laikam tamdēļ viņš tik mierīgi uztvēra savu fizisko nāvi."

Trešdien, 17. februārī, plkst. 18:00 Andreja Upīša muzejā notiks "Jaunais vēsturiskums – jaunā vēsturisko romānu sērija"

Diskusija notiks Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas un Memoriālo muzeju apvienība projekta "Latvijas gadu gredzeni literatūrā" sadarbības ietvaros. Februāra tēma projektā ir "Tēvzemes un zemes tēma latviešu vēsturiskajā romānā: prom no zemes, atpakaļ pie zemes".

Diskusiju vadīs dzejniece, apgāda "Dienas Grāmata" galvenā redaktore Dace Sparāne, tās dalībnieki būs rakstnieki Māris Bērziņš un Osvalds Zebris.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Trešdien, 17. februārī, plkst. 18:00 Kaņepes Kultūras centrā notiks Rakstniecības un mūzikas muzeja rīkots pasākums "Lieliskais četrinieks", kurā piedalīsies Uldis Bērziņš, Ingmāra Balode, Gundega Repše un Inga Gaile.

"Lieliskais četrinieks" piedāvās iespēju būt klāt rakstnieku sarunās. Lielisko četrinieku veidos divi dažādu paaudžu rakstnieku "pāri" prozā un dzejā.

Uldis Bērziņš ir zināms gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 70. gados, gan kā virtuozs atdzejošanas meistars. Par sarunu partneri viņš šajā reizē izvēlējies Ingmāru Balodi, kuras abas dzejas grāmatas saņēmušas Latvijas Literatūras gada balvu (2007, 2012) un kuru pats Bērziņš raksturojis kā "izcilu dzejdari".

Savukārt Gundega Repše, kura 90. gados kļuvusi par vienu no spilgtākajām personībām latviešu prozā, uz sarunu aicinājusi Ingu Gaili. Gaile iekarojusi lasītāju un kritiķu atzinību kā spoža mūsdienu dzejniece un dramaturģe, bet šobrīd strādā pie sava debijas romāna – jeb, Repšes vārdiem runājot, "top par prozisti".

Pasākuma ievadā notiks saruna par rakstnieku paaudžu attiecībām dažādos laikos, tiks noskaidrots, kas ir dalībnieku autoritātes un ko viņi lasa. Tomēr galvenie sarunas vadītāji būs paši rakstnieki, kuri diskutēs par literatūru, rakstnieka lomu sabiedrībā, kā arī citiem sev aktuāliem jautājumiem.

Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumi KKC telpās notiek katra mēneša trešajā trešdienā. Ieeja pasākumā par ziedojumiem.

Katru dienu, izņemot pirmdienas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 20:00, brīvdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00,  lasītmīļus gaida Bērnu literatūras centra lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā.

Bērnu literatūras centrs (BLC) darbojas kā valsts bērnu bibliotēku metodiskais centrs. Ar lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un programmu pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm "Grāmatu starts" BLC vēlas motivēt bērnus lasīšanai un veicināt lasīšanas prieku.

Bērnu literatūras centra brīvpieejas krājumā izvietots vairāk nekā 4560 vienību: gan Latvijā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas, gan bērnu literatūra un periodiskie izdevumi svešvalodās. Lasītavas apmeklētājiem ir brīva pieeja arī bērnu digitālajai bibliotēkai "Lasāmkoks".

Lasītavas košais interjers, rotaļu stūris un krājumā esošās spēles, piesaistīs arī pašu mazāko lasītāju uzmanību.

Vairāk informācijas par Bērnu literatūras centra aktualitātēm un lasītavas pasākumu programmu meklēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.