Trešdien, 25. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace" kinolektorijā "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt XI" ar pasākumu "Šķeļot kino dogmas: Trīra vakars" turpinās ceļojums Eiropas kino lielvalstu daiļradē.

Mazajām un lielajām kino estētikas revolūcijām ir konkrētas adreses, tamdēļ nākamais pieturas punkts šajā ciklā – Dānija un kino huligāns Larss fon Trīrs. Izmantojot klasiskā kino stereotipu laušanu un tabu tēmu izvērsumu, Trīrs runā par neapzināto psihē, zemapziņu un instinktiem – plosošiem, tumšiem, destruktīviem, kuriem ir neiespējami pretoties. Režisors savās filmās reflektē par cilvēka vientulību un atsvešinātību, kā arī attiecībām ar Dievu – visbiežāk caur sievietes tēlu. Kannu kinofestivāla "Grand Prix" laureāte "Šķeļot viļņus" (Breaking the Waves, 1996), kas aizsāka režisora triumfu Eiropā, koncentrētā veidā piedāvā tīru Trīra autorību. Vakara lektore – kinokritiķe Dita Rietuma.

Radies definējums "Trīra sievietes" kā ekrāna mocekles. Tas tapis tamdēļ, ka Trīrs saskata sievietēs ideālus – viņas konstanti ir nemainīgas savos uzskatos, gluži kā varoņi antīkajā traģēdijā, un šī iemesla dēļ arī cieš. Arī "Šķeļot viļņus" var traktēt kā trīrisku traģēdiju. Dāņu režisora radītais scenārijs vēsta par Besu – jaunu, naivu un raksturā nelokāmu sievieti no Skotijas, kurai ir psiholoģiskas problēmas. Par spīti savas baznīcas nosodījumam, Besa apprecas ar norvēģi Janu, ateistu, kurš strādā uz naftas platformas. Taču Jans cieš negadījumā, pēc kura viņš ir paralizēts. Šis notikuma pavērsiens pāra jau tā sarežģītās attiecības padara vēl sarežģītākas, Janam pārliecinot Besu, ka viņai ir jānodarbojas ar seksu ar citiem vīriešiem, lai Janu apmierinātu. Savukārt Besa uzskata, ka viņas nestais upuris ir Dieva sakrālā griba, kas palīdz vīram. Sekss šajā filmā nav nedz virsteksts, zemteksts vai tikai sekss pats par sevi, bet alūzija, kas parāda cilvēka vientulību, ideālu aklumu un cilvēka tiešās attiecības ar dabu. Jāpiebilst, ka Emīlija Vatsone "pārcieta" filmu un tika pie "Oskara" balvas nominācijas kā labākajai aktrisei par Besas lomu.

Katra režisora Trīra filma allaž bijusi arī vērienīga pašreklāma, kurā mītiem apvītais dānis metis kārtējo izaicinājumu garlaikotajai Eiropas kinofestivālu publikai. Režisoram būtiski ir nevis rādīt vai stāstīt, bet runāt ar skatītāju pēc saviem spēles noteikumiem. Tieši tādēļ attieksme pret Trīru ir neviennozīmīga - viņu kritizēja un apbēra ar balvām par pašnāvniecisko mūziklu "Dejotāja tumsā" (2000) un filmu-izrādi "Dogvila" (2003). 1995. gadā tapa slavenais "Dogma 95" manifests un Trīra sludināto principu iemiesojums – filma "Idioti" (1998). Tomēr pēc šīs filmas režisors vairs nav sekojis pašsludinātajiem kinovalodas noteikumiem, drīzāk meklējis jaunas un hibridizētas izpausmes formas – "Antikrists" (2009), "Melanholija" (2011) un "Nimfomāne" (2013) – depresijas triloģija tapa kā kontra-vēstījums Holivudas žanru kino.

Kinolektoriju "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt", kas šoreiz notiek jau 11. reizi, rīko Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar kinoteātri "Splendid Palace" un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Programmas ietvaros, aicinot skatītāju dziļāk izzināt kino vēsturi, iepazīties ar klasiķu rokrakstiem un nozīmīgiem darbiem, sešus trešdienu vakarus būs iespēja iepazīt Luisa Bunjuela, Žana Renuāra, Vernera Hercoga, Maikla Pauela, Roberto Roselīni un Larsa fon Trīra daiļradi.

Pilna kinolektoriju programma splendidpalace.lv, kinomuzejs.lv. Vēl joprojām ir iespēja iegādāties kinolektorija cikla abonementu četriem vakariem par 18 eiro. Nākamais kinolektorija vakars notiks 1. decembrī ar britu režisora Maikla Pauela ikonisko filmu "Lūriķis" (Peeping Tom, 1960), kas apspēlē kino kā vuārisma tiešu izpausmi, un kino un literatūras vēsturnieka-teorētiķa Viktora Freiberga ievadlekciju.

Trešdien, 25. novembrī, plkst. 18:00 grāmatu un kultūrpreču mājā "NicePlace Mansards" notiks sarīkojums "Čehu tulkotās literatūras 2015. gada raža".

2015. gadā čehu tulkotās literatūras skaits ir rekordliels. Līdz 1. novembrim iznākušas piecas no čehu valodas tulkotas grāmatas – dzeja, proza un literatūra bērniem. Čehijas Republikas vēstniecība Rīgā, biedrība "Latvija – Čehija", apgāds "Mansards" un izdevniecība "Pētergailis" ielūdz Jūs uz sarīkojumu, lai tiktos ar izdoto grāmatu lasītājiem, izdevējiem un tulkotājiem – Jāni Krastiņu, Zitu Začu, Sandru Nikuļcevu, Uldi Bērziņu, Halinu Lapiņu. Ar lasījumiem uzstāsies aktieri Klāvs Mellis un Ance Strazda.

Gaidīts notikums ir Ulža Bērziņa tulkotā Nobela prēmijas laureāta Jaroslava Seiferta dzejas izlase "Mēŗa stabs/Skūpstu grāmata", par kuru pats autors reiz teicis: "Lai nosaukums nebiedē jūs. Ne par kādu mēri te nav runa. Mēŗa stabs – pa daļai fiktīvs un sakombinēts no vairākiem līdzīgiem pieminekļiem – bija tikai mīlētāju tikšanās vieta." Uldis Bērziņš: "Mana kāre un mans tulka uzdevums bija rādīt Seiferta dzeju tādu, kādu es to iepazinu 70. gadu Čehoslovākijā. Seiferts tad – krasā atšķirībā no savas "proletāriskās" jaunības – neatlaidīgi uzsvēra, ka neraksta t.s. politisko dzeju. Te tomēr sanāk politiska dzeja, lai autors vēlāk saka, ko grib. (…) Goda un lepnuma jūtas ir skaistas, bet vai erotika nav vēl skaistāka? Ir, tikai – tas jau ir gluži cits žanrs." Grāmatu izdevis apgāds "Mansards".             

Josefs Škovoreckis un viņa "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts", jeb "senu tematu enterteinments par dzīvi, sievietēm, likteni, sapņošanu, strādnieku šķiru, ziņotājiem, mīlestību un nāvi" latviešiem bija atklājums, ja vien neskaita uz vienas, rokas pirkstiem saskaitāmos čehu literatūras pārzinātājus.  Kā rakstīja Ilmārs Šlāpins, "jau pēc piecām minūtēm es knapi atraujos no lasīšanas un pieķeru sevi pie domas, ka nesaprotu, kā agrāk esmu dzīvojis, nezinot par tādu rakstnieku". Josefa Škvorecka veikums literatūrā savās augstākajās izpausmēs vairāk par pusgadsimtu līdzveidojis ne vien čehu literatūras seju, bet spējis attēlot arī vismaz vienas paaudzes dzīves izjūtu un ietekmēt attieksmi pret mākslu arī nākamajām paaudzēm. The New Yorker recenzijā sacīts: [Škvoreckis ir] viena no mūsu laika ievērojamākajām literārajām personībām [..] augstas raudzes romānists [..] viens no čehu modernās literatūras meistariem [..] Viņa romāni ir skumji, jocīgi – un bezgala aizgrābjoši. Tulkojums bija nominēts Latvijas literatūras gada balvai. Tulkojis Jānis Krastiņš, grāmata iznākusi apgādā "Mansards".

Patrika Ouržedņīka "Europeanu" grūti ierindot kādos noteiktos literārā žanra ietvaros. Kā rakstījis kritiķis Vlastimils Hārls – "Ouržedņīka teksts, kas atrodas uz robežas starp daiļliteratūru un eseju, ir provokatīvs mēģinājums, kā monolītā, tomēr izteikti heterogēnā formā (jo "vienotība nevar nebūt heterogēna") savienot modernisma un postmodernisma elementus. Citiem vārdiem sakot, attēlot pasaules pieredzi bez Dieva - fiktīvu epizožu, dokumentālu komponentu, vēsturisku datu, pārdomu un parafrāžu asamblāžā. Bet varbūt vēl citādi un, vienkāršoti sakot, iztirzāt galveno modernisma tēmu ar postmodernisma līdzekļiem – un divdesmitais gadsimts mums ir kā uz delnas." "Europeana" tulkota vairāk nekā 25 pasaules valodās un ir visai savdabīga grāmata, diezin vai atrastos autors, kura 20. gadsimta vēstures pieraksts kaut nedaudz līdzinās Ouržedņīka darbam. Tulkojusi Zita Zača. Klajā laidusi izdevniecība "Pētergailis".

Visai eksotiskā izskata čehu rakstnieka Tomāša Zmeškala (māte – čehiete, tēvs no Kongo) romāns "Mīlestības vēstule ķīļu rakstā" uzrakstīts straujā, aizraujošā tempā, un vienā elpas vilcienā to gribas arī izlasīt. Romānā triju paaudžu dzīve 20. gadsimta otrās puses Čehijā (un Čehoslovākijā), kvēls mīlasstāsts ar totalitārisma sasaistītām rokām, un fantāzijas līnija, kas bīstami, mulsinoši un asprātīgi pieskaras realitātei. Inga Žolude: "Arī Tomāša Zmeškala romānā Mīlestības vēstule ķīļu rakstā ir jukušie. Zmeškals (…) pievēršas vājprāta tēmai, un arī šajā romānā figurē psihiatriskā klīnika. Vājprāta attēlošana literatūrā sniedz ļoti plašas iespējas, būtībā tas attaisno neiespējamo, autors var izvērsties pēc sirds patikas, liekot vājprātīgajiem tēliem darīt, neiedomājas lietas. Starp citu, tieši šīs neiedomājamības dēļ ārprāta tēma iedarbojas arī uz lasītāju, sapurinot to un liekot pārvērtēt realitātes veidolu, un uzdot jautājumus par savas apziņas robežām." Tulkojusi Sandra Nikuļceva, izdevis apgāds "Mansards".

Un visbeidzot, kāds prieks arī bērniem: Mihaila Čerņīka grāmata "Krāsainā pasaule. Es gribu to redzēt", kas ir maza enciklopēdija mazajiem lasītājiem. Grāmata paredzēta bērniem, kuri vēl neapmeklē skolu vai jau ir pirmklasnieki un kuru jautājumi par apkārtējo pasauli bieži sākas ar jautājumu: "Kāpēc?". Tulkojusi Halina Lapiņa, grāmata iznākusi izdevniecībā "Pētergailis". 

Trešdien, 25. novembrī, plkst. 18:00 Andreja Upīša muzejā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa un Memoriālo muzeju apvienība projekta "Latvijas gadu gredzeni literatūrā" ietvaros aicina uz profesores Ilzes Rūmnieces sarunu ar tulkotāju Daci Meieri diskusijā "Ceļš uz citu kultūras telpu".

Novembra tēma projektā "Latvijas gadu gredzeni literatūrā" ir latviešu varoņu un ceļa meklējumi. Dace Meiere ir viena no labākajām tulkotājām mūsu valstī. Viņa tulko no spāņu, itāļu un lietuviešu valodas. Visvairāk Dace Meiere ir tulkojusi Umberto Eko: "Ja savā jaunības trakumā nebūtu iztulkojusi "Rozes vārdu", iespējams, nebūtu kļuvusi profesionāla tulkotāja. Jā, viņš palīdzējis izkarot vietu savā jomā." Dace Meiere ir tulkojusi Kristinas Sabaļauskaites, Alesandro Bariko, Sandro Veronēzi u.c. darbus.

Ilze Rūmniece ir ievērojamākā Latvijas sengrieķu un jaungrieķu tekstu pētniece, klasiskās rētorikas speciāliste, grieķu tekstu tulkotāja, Pindara dzejas cienītāja, Grieķijas zemes laba pazinēja.

Aicināti visi interesenti. Ieeja brīva.

Trešdien, 25. novembrī, plkst. 15:30 un 17:20 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto 3D animācijas filmu "Mazais Princis".

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

Trešdien, 25. novembrī, plkst. 17:00 apgāda "Zvaigzne ABC" prezentāciju telpā Valdemāra ielā tiks atklāta apgāda izdotā latviešu dzejas izlase bērniem "Iesim pasaulē", ko ilustrējusi Agija Staka.

Dzejas izlasē "Iesim pasaulē" kurā apkopoti Māras Cielēnas, Ulda Ausekļa, Kārļa Vērdiņa, Pētera Brūvera, Vika, Jāņa Baltvilka, Inese Zanderes un Māra Čaklā dzejoļi bērniem. Grāmatu īpašu padara mākslinieces Agijas Stakas krāšņās ilustrācijas, kurās māksliniece atklāj savu dzejoļu interpretāciju asprātīgos, trāpīgos un sirsnīgos tēlos. Krājums nāk klajā laikā, kas mums visiem ir īpaši emocionāli uzlādēts – tikko nosvinēta Latvijas dzimšanas diena, bet gaisā jau jaušama Ziemassvētku tuvošanās.

Krājums sakārtots astoņās nodaļās, kas lasītājam ļauj ielūkoties dažādās tēmās – Latvijas skaistumā, latviešu valodas bagātībā, dabas krāšņumā un bērna pieaugšanā. 

Par krājumu "Iesim pasaulē" priecāsies gan bērni un viņu vecāki, gan bērnudārzu un sākumskolas pedagogi. Pieaugušajiem tas ļaus atcerēties savu bērnību, kopā ar bērniem lasīt un pārrunāt nozīmīgas

Katru dienu, izņemot pirmdienas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 20:00, brīvdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, lasītmīļus gaida Bērnu literatūras centra lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā.

Bērnu literatūras centrs (BLC) darbojas kā valsts bērnu bibliotēku  metodiskais centrs.  Ar lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un programmu pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm "Grāmatu starts" BLC vēlas motivēt bērnus lasīšanai un veicināt lasīšanas prieku.

Bērnu literatūras centra brīvpieejas krājumā izvietots vairāk nekā 4560 vienību: gan Latvijā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas, gan bērnu literatūra un periodiskie izdevumi svešvalodās. Lasītavas apmeklētājiem ir brīva pieeja arī bērnu digitālajai bibliotēkai "Lasāmkoks".

Lasītavas košais interjers, rotaļu stūris un krājumā esošās spēles piesaistīs arī pašu mazāko lasītāju uzmanību.

Vairāk informācijas par Bērnu literatūras centra aktualitātēm un lasītavas pasākumu programmu meklēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.

Ceturtdien, 26. novembrī, plkst. 21:00 kinoteātrī "Splendid Palace" būs skatāma biogrāfiska dokumentālā filma par Eimiju Veinhausu – "Eimija" (Lielbritānija, ASV. 2015).

Šis ir skumjš stāsts par paparaci zibspuldžu izgaismotu dzīvi un nāvi: dziedātājas Eimijas Vainhausas spožo karjeru un pāragro bojāeju. Trīs gadus rūpīgi veidotajā dokumentālajā filmā apkopti līdz šim neredzēti videomateriāli un intervijas ar dziedātājas tuviniekiem un draugiem, kā arī skan vēl nedzirdēti Vainhausas dziesmu ieraksti. Tāpat kā savā iepriekšējā dokumentālajā filmā "Senna" par leģendāro F1 pilotu, režisors Asifs Kapadia izvairās no aizkadra komentāra; tomēr nepārprotami apsūdz nežēlīgo tabloīdu kultūru un rosina pārdomas par privātumu un atbildību par tiem, kas atrodas nemitīgā mūsu uzmanības centrā.

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Vecuma ierobežojums: 16+.

Ceturtdien, 26. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize" Elizabetes ielā 37 skatāma tikko Eiropas parlamenta LUX kinobalvu 2015 ieguvusī filma "Mustangs" (Francija, Grieķija, Turcija, Katara).

Garajiem matiem plīvojot kā kumeļu krēpēm, piecas jaunas māsas skrien pa lauku ceļu. Taču šovasar viss mainīsies vienā acumirklī: pēc tam, kad māsas neapdomīgi iesaistījušās nevainīgā rotaļā ar klasesbiedriem, viņu konservatīvā vecmāmiņa un tēvocis nolemj meitenes izprecināt, ar vai bez viņu piekrišanas. Telefoni un datori tiek konfiscēti, modernās drēbes aizstāj brūnas maisveida kleitas, logi tiek aizrestoti un mājā ierodas virkne radinieču, kas par savu misiju uzskata nepaklausīgo skuķu pāraudzināšanu par priekšzīmīgām saimniecēm. Iedomu un baiļu dēļ, kas pastāv tikai aizspriedumainos prātos, lūst jauno sieviešu dzīves.

Pēc dalības Kannu kinofestivālā Denīzes Ergjuvenas melanholisko, feministisko drāmu kritiķi nodēvējuši par "Jaunavu pašnāvībām" turku gaumē. "Mustangs" ir režisores debija pilnmetrāžas kino, turklāt tā ir starp trīs finālistēm, kas pretendē uz 2015. gada Eiropas parlamenta LUX kinobalvu.

Filma tiks demonstrēta oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

Ceturtdien, 26. novembrī, plkst. 19:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" kultūras un izklaides programmas "Ars Rezumē" ietvaros norisināsies starpdisciplināro mākslu grupas "Ideagnosis" interaktīvā dzīvo skulptūru performance "Viļņošanās", reflektējot par viļņiem un viļņošanos visdažādākajos līmeņos un izpausmēs, tostarp, velkot paralēles ar akvareļa jeb ūdens krāsas plūšanu mākslas radošajā procesā.

Skaņas viļņi, ūdens viļņi, gaisa viļņi, emociju viļņošanās rodas no impulsiem jeb signāliem, kuri iekustina un iesvārsta telpu, domas un sajūtas. Signāls – vilnis – kustība. Viļņu izplatīšanās telpā ir kustība, kas formē redzamo, dzirdamo un emocionāli uztveramo realitāti. Arī acīm neredzami viļņi var izraisīt spēcīgu efektu, bet tikko jaušams, vienā vārdā vai žestā ietverts saviļņojums spēj atstāt neizdzēšamu iespaidu mūža pieredzē.

Starpdisciplināro mākslu grupas "Ideagnosis" interaktīvā performance "Viļņošanās" ir mēģinājums iedzīvināt viļņu darbību tēlos, kustībās un skaņās. Līdzīgi kā akvareļa glezniecībā viļņojas un pārklājas krāsas un triepieni, arī pozu, skaņu un gaismas kompozīcijas veido formu un zemtekstu slāņus. Performances skatītāji kopā ar dalībniekiem nonāk viļņu pasaulē, kurā parādības, kas parasti uztverei ir apslēptas, kļūst redzamas un dzirdamas. Tāpat kā ikdienas kontekstā nenotveramā veidā redzams top ūdens, kurā izšķīst krāsu pigmenti, atklājot skaistuma radīšanu, kas ir ārpus cilvēka gribas un ietekmes.

"Viļņošanās" ir vairāku atsevišķu dzīvo skulptūru vienots kopums telpā, kura apskates rakurss un ilgums ir katra paša ziņā. Performances laikā apmeklētāji aicināti brīvi pārvietoties pa zāli un uzkavēties tik ilgi, cik vēlas, apskatot dažādus kompozīcijas fragmentus – nelielas kustību etīdes, kurās risināts konkrēts no sākotnējā impulsa saņemts uzdevums. Etīdes ir lakoniskas, ģeometriski vienkāršas, ar minimāliem žestiem – tās ir kā koncentrētas zīmes vai formula kādai tēlainai darbībai, kas atkārtojas. Katrā etīdē izspēlēts noteikts tēls.

Neredzamās viļņu pasaules vizualizācijai performancē izmantoti diegu pavedieni, kas papildina kustību instalācijas un kļūst par daudzslāņaina, aktīva vēstījuma daļu. Akustiski izrādi papildina elektroniskās skaņas efekti, savstarpēji mijoties un vienojot gan mazās etīdes, gan visu kompozīciju.

Izstāde "Akvarelis Latvijā. 19.–21. gadsimts" izrādes laikā būs atvērta un brīvi pieejama. Uz interaktīvo performanci laipni aicināts ikviens. Ieeja pasākumā bez maksas.

Ceturtdien, 26. novembrī plkst. 18:00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, izstādes "Raiņa un Aspazijas dažādās sejas" ietvaros notiks pasākums "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!".

Uzstāsies improvizācijas teātris "Improzoo" ar mēģinājumu piespiest klātesošos "mīlēt Raini" pēc Ingas Gailes scenārija. Savukārt pirms tam ar stāstījumu par Raiņa un Aspazijas lomu padomju laikos uzstāsies LKA profesors Raimonds Briedis. 

Ieeja bez maksas.

Ceturtdien, 26. novembrī, plkst. 15:30 un 17:20 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis".

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

Katru dienu, izņemot pirmdienas, darba dienās no plkst. 9:00 līdz 20:00, brīvdienās no plkst. 10:00 līdz 17:00, lasītmīļus gaida Bērnu literatūras centra lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāvā.

Bērnu literatūras centrs (BLC) darbojas kā valsts bērnu bibliotēku  metodiskais centrs.  Ar lasīšanas veicināšanas programmu "Bērnu un jauniešu žūrija" un programmu pirmsskolas vecuma bērniem un ģimenēm "Grāmatu starts" BLC vēlas motivēt bērnus lasīšanai un veicināt lasīšanas prieku.

Bērnu literatūras centra brīvpieejas krājumā izvietots vairāk nekā 4560 vienību: gan Latvijā izdotās bērnu un jauniešu grāmatas, gan bērnu literatūra un periodiskie izdevumi svešvalodās. Lasītavas apmeklētājiem ir brīva pieeja arī bērnu digitālajai bibliotēkai "Lasāmkoks".

Lasītavas košais interjers, rotaļu stūris un krājumā esošās spēles piesaistīs arī pašu mazāko lasītāju uzmanību.

Vairāk informācijas par Bērnu literatūras centra aktualitātēm un lasītavas pasākumu programmu meklēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 19:00 Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums "Portreti. Vilki un avis", kuru pēc krievu klasiķa Aleksandra Ostrovska lugas veidojis režisors Viesturs Meikšāns.

Šī ir pirmā reize, kad režisors ķēries pie Ostrovska dramaturģijas, pirmā reize, kad viņš sastrādājas ar māksliniekiem Reini un Kristu Dzudzilo, kā arī viņa debija Liepājas teātrī.

Meikšāns izrādi raksturo kā novērojumu par cilvēka dabu, kur galvenais konflikts ir starp patiesām emocijām un aukstasinīgu aprēķinu. Tā atklāj, kā mainās cilvēks dažādās situācijās – katrs no varoņiem reizēm ir vilks, kurš mantkārības un sava labuma dēļ saplosa apkārtējos, reizēm avs, kuru saplosa kāds cits.

Foto: Ziedonis Safronovs

Režisors iestudējumu veidojis kā savdabīgu portretu galeriju, vienlīdz lielu nozīmi piešķirot ikkatram lugas tēlam, līdz ar to katrs no viņiem ir gan centrs, gan veido fonu. Izrāde sastāv no vairākām mini izrādēm, kas noslēgumā saslēdzas vienotā veselumā. R. Dzudzilo radījis transformējamu dekorāciju, katram tēlam piešķirot arī savu spēles telpu. Savdabīgu atmosfēru radījis gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

"Šī izrāde man nozīmē ļoti daudz atklājumu, izaicinājumu gan mākslinieciskā, gan personiskā līmenī. Tā, iespējams, būs netipiska izrāde, ņemot vērā manus iepriekšējos darbus. Šo darbu varētu arī neapzīmēt ar vārdu – izrāde. Man ir sajūta, ka tā ir tikai sakritība, ka tā notiek teātrī, uz skatuves," atklāj V. Meikšāns.

Izrāde vēsta par izputējušu muižas īpašniece Murzavecka, kas ir gatava uz visu – gan izprecināt bagāto atraitni Kupavinu savas māsas dēlam Apolonam, gan viltot dokumentus, gan iesaistīties citos negodīgos darījumos.  Viss notiek pēc viņas plāna, līdz brīdim, kad no pilsētas ierodas aprēķinātājs Berkutovs.

Izrādē piedalās aktieri – Inese Kučinska, Edgars Ozoliņš, Everita Pjata, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Ilze Trukšāne, Rolands Beķeris un Gatis Maliks.

Pēc 27. novembra pirmizrādes iestudējumu iespējams noskatīties arī 28. novembrī, 5. un 29. decembrī, kā arī 10. janvārī. Sākot ar 5. decembra izrādi, teātris šim iestudējumam nodrošinās titrus krievu valodā.

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 18:30 Latvijas Leļļu teātra Lielajā zālē notiks izrāde "Ronja – laupītāja meita".

Piedzīvojumi, laupītāji, teiksmaini radījumi un briesmas, kas uzglūn no katra stūra, varonība un pašaizliedzība, neuzticēšanās un draudzība – tas viss mūžsenajā leģendā par divu dzimtu naidu, kuru var apstādināt tikai un vienīgi mīlestības varenais spēks.

Dižās Astridas Lindgrēnes brīnišķīgajā, fantāzijas un piedzīvojumiem apvītajā stāstā "Ronja – laupītāja meita" diviem vadoņu bērniem Ronjai un Birkam izdodas samierināt naidīgās un ārēji tik atšķirīgās laupītāju bandu pretrunas, atklāt kādu senu noslēpumu un iepazīt īstu draudzību, kura pārvēršas trauslā un vārdos nenosauktā pirmajā mīlestībā.

Režisors-inscenētājs: Valdis Pavlovskis. Režisore: Laila Kirmuška. Leļļu un kostīmu māksliniece: Ilze Vītoliņa. Scenogrāfs: Kristaps Skulte. Komponists: Kristaps Krievkalns. Dziesmu tekstu autors: Valdis Pavlovskis.

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 18:00 grāmatu un kultūrpreču mājā "NicePlace Mansards" laikmetīgās literatūras un filozofijas interneta žurnāls "Punctummagazine.lv", noslēdzot franču teorētiķa Rolāna Barta simtgades mēnesi, rīko Prozas lasījumu ieskaņas pasākumu "Iespaidu punktējumi. Fotogrāfija un proza".

Bartam veltīto pasākumu sēriju, kurā jau notikuši "Barta simtgades lasījumi" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru organizētā diskusija "Attēla valdzinājums mūsdienu kultūrā. Pēc Barta", noslēdz Prozas lasījumu ieskaņas pasākums "Iespaidu punktējumi. Fotogrāfija un proza", kuram dažādu radošo jomu pārstāvji aicināti veidot stāstus, iedvesmojoties no pašu izvēlētām fotogrāfijām. "Es esmu jebkuras fotogrāfijas atskaites punkts, un tieši tādēļ tā man liek brīnīties un uzdot pašam sev šo būtisko jautājumu: kādēļ es dzīvoju šeit un tagad?" Rolāns Barts raksta savā vēlīnajā darbā "Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju".

Uzsākot ikgadējos "Prozas lasījumus", 27. novembra vakarā savus prozas darbus lasīs mākslas zinātniece un kritiķe Ieva Lejasmeijere, filozofe un mākslas kritiķe Jana Kukaine, arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs un prozaiķi Nils Sakss un Andris Kuprišs.

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 12:30 (3D seanss), 14:00, 15:40 un 17:40 kinoteātrī "Kino Citadele" varēs noskatīties latviešu valodā dublēto animācijas filmu "Mazais Princis". Savukārt plkst. 11:50, 13:00, 15:00 (3D seanss) un 16:50 animācijas filma tiks demonstrēta krievu valodā.

Viņa ir maza meitene, kuras bērnība paiet stingrā mātes uzraudzībā gatavojoties "lielajai dzīvei". Taču kādudien meitenes rūpīgi saplānoto dienaskārtību iztraucē viņas ekscentriskais un labsirdīgais kaimiņš – lidotājs. Sirmgalvis ieved meiteni neparastā pasaulē, kuru viņam pašam pirms daudziem gadiem atklāja Mazais princis. Ļaujoties maģiskajam ceļojumam Mazā prinča valstībā, meitene atkal atgūst savu bērnību un saprot, ka "īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams".

Sirsnīgā un aizraujošā filma visai ģimenei "Mazais princis" ir pirmā pilnmetrāžas animācijas filma pēc Antuāna de Sent-Ekziperī nemirstīgā meistardarba motīviem. Tās režisors ir "Oskara" nominants Marks Osborns ("Kung Fu Panda"), scenārija autori – Irēna Brignula ("Kastīši") un Bobs Persiketi ("Runcis zābakos").

Lomas latviešu valodā ieskaņojuši: Ričards Brunovskis, Aija Dzērve, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Ieva Aleksandrova-Eklone u.c.

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 15:00 kinoteātrī "Splendid Palace" būs iespēja noskatīties biogrāfisko filmu "Stīvs Džobss" (ASV, 2015).

Šī filma r režisora Denija Boila ("Graustu miljonārs", "Pludmale") stāsts par vienu no dižākajiem prātiem pasaulē – "Apple" dibinātāju Stīvu Džobsu.

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Vecuma ierobežojums: 16+.
 

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 15:00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks diskusiju cikla "Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei" otrā saruna, kuras tēma ir "Piespiedu kolaborācija II Pasaules kara laikā okupācijas režīmu armijās".

Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammas "Latvijai – 100" Ģertrūdes ielas teātrī sākts diskusiju cikls "Pagātnes pārvarēšana, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei", kura laikā tiks apspriesta un analizēta padomju totalitārā režīma nozīme un ietekme uz mūsdienu Latvijas sabiedrību.

Sadarbībā ar vēsturniekiem, sabiedriski aktīvām personībām un dažādu jomu māksliniekiem caur pagātnes notikumu kritisku analīzi tiks meklēta un piedāvāta jauna attīstības perspektīva sabiedrības un Latvijas demokrātijas stiprināšanā. Diskusiju norises biežums ir vienu reizi mēnesī.

Šajā diskusijā iecerēts analizēt situāciju, kādā atradās Latvijas iedzīvotāji, – iesaukšana Sarkanajā armijā, iesaukšana Latviešu SS leģionā. Latviešiem Otrajā pasaules karā bija jākaro zem svešiem karogiem abās frontes pusēs. Brālis pret brāli, tēvs pret dēlu… Kara upuru skaits visai nepilnīgi atspoguļo katra atsevišķā cilvēka un visas nācijas traģēdiju. Kādi bija šīs piespiedu kolaborācijas motīvi un apstākļi, kā tajos mainījās indivīds?

Diskusijas moderators: Eduards Liniņš, "Latvijas Radio" žurnālists. Diskusijas dalībnieki: vēsturnieki Valdis Kuzmins, Uldis Neiburgs un teātra režisors Valters Sīlis.

Diskusijas apmeklējums – bez maksas.

Piektdien, 27. novembrī, plkst. 14:00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tiks atklāta Džemmas Skulmes personālizstāde "Viela un forma. Patoss un rezignācija", kas būs apskatāma līdz pat 31. janvārim. Izstādi veidojusi mākslas vēsturniece un kuratore Inga Šteimane, un tajā būs apskatāmi no 1945. gada līdz mūsdienām tapuši Džemmas Skulmes darbi. Izstādes atklāšanas ietvaros norisināsies arī Martas Skulmes dzejas krājuma "Tumsā izšķīdis cukura grauds" atvēršana.

Izstāde "Viela un forma. Patoss un rezignācija" ir īpaši veidota Džemmas Skulmes personālizstāde. Harismātiskā māksliniece, mākslas dzīves vadītāja un Atmodas politiskās skatuves līdere Džemma Skulme allaž bijusi atzīto pulkā, bet reti baudījusi saprašanu. Izstādes dramaturģija ir veidota tā, lai ik uz soļa rastos kāds jautājums, būtu kāds nezināmais, kas pamudinātu domāt par grūti izprotamo radošo kārtību – kā rīkojas mākslinieks? Kas transformē ikdienišķu vājumu un rezignāciju lielā jūtu pacēlumā un radīšanas patosā? Ekspozīciju, kas tematiski ir sadalīta trijās daļās, veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības krājumi, privātkolekcionāru – Zuzānu ģimenes, Aināra Gulbja un Gunta Belēviča – kolekcijas, pašas mākslinieces arhīva materiāli. Izstāde piedāvā arī unikālu iespēju aplūkot pavisam jaunas Džemmas Skulmes gleznas.

Džemmas Skulmes glezna

Pēc izstādes kuratores Ingas Šteimanes vārdiem, kad Džemma Skulme piecdesmitajos gados ienāca mākslā un arī vēlāk, kad nobrieda viņas stils, viena no lielākajām problēmām, kā mēs tagad teiktu, bija mākslas politiskais statuss un tās ideoloģiskā funkcija. Uz papīra māksla piederēja tautai, bet viss, kas piederēja tautai, piederēja partijai jeb varai. Kaut gan darbnīcā māksla dzīvoja pati sev, ārpus ideoloģiskās telpas, mākslinieki, ar kuru palīdzību vara rakstīja savu vēsturi, nav piedzīvojuši pietiekami mērķtiecīgus jaunlaiku pirkumus, lai muzeju krājumos iekļūtu viņu personīgais laiks, viņu izcilie padomju perioda darbi, kas pēc ideoloģiskas nokritizēšanas personālizstādēs vai pat līdz izstādēm netikuši krājas darbnīcu plauktos.

Tieši ar telpu, kur oficiālais, šaubīgais un neoficiālais (padomju izpratnē) ir blakus, sākas Džemmas Skulmes izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Izstādes pirmajā telpā ir aplūkojami gan liriskie un virtuozie 50. gadu tautas svētki, gan dramatiskie, pat traģiskie 60. gadu figurālie darbi, ikoniskie gleznojumi uz koka no pirmās personālizstādes (1968), kā arī 60. un 70. gadu oficiālie pasūtījumi par tēmām, kuras māksliniece pati bija izraudzījusies kā svarīgas – Dziesmu svētki un latviešu strēlnieki. Izstādes otrā daļa balstās uz kolāžām, kuras ir tapušas no 1982. līdz 2012. gadam paralēli tīrajai glezniecībai un biogrāfiskajā līmenī simbolizē autores tiltu no padomju laikiem uz neatkarību. "Gribu, lai tās ne kā gleznas vien uztver, bet lai tās palīdz cilvēkam veidot domas," par darbiem, kuros izmantotas unikālas vēstures liecības, saka Džemma Skulme. Savukārt trešo izstādes telpu veido modeļi un jaunie darbi, kuros māksliniece izmanto pati savus bērnības zīmējumus, kā arī iedvesmojas no meitas bērnības zīmējumiem. Tēli no bērnu zīmējumiem nonāk gleznās kā sižetisks ready-made, kļūstot par savdabīgu Džemmas Skulmes antitēzi pašai sev.

Izstādes atklāšana kļūs par zīmīgu notikumu arī visiem laikmetīgās dzejas cienītājiem, jo klajā nāks Martas Skulmes (1962) dzejoļu krājums "Tumsā izšķīdis cukura grauds". Grāmatas atvēršana notiks kopā ar Martas Skulmes tāda paša nosaukuma vizuālo darbu izstādi.

Martas Skulmes radošā dzirksts attīstījusies, augot mākslinieku dzimtā. Kā slavenās gleznotājas Džemmas Skulmes meita viņa ir pārmantojusi spēju uzrunāt ar tēliem. Ar šo grāmatu ir iemirdzējusies viņas individuālā jaunrade.

Grāmatā iekļautie dzejoļi sacerēti laika posmā no 1990. līdz 2015. gadam. Kādā dzejolī Marta rotaļīgi ironiski vaicā "Kas to teica / kur tu teci?", šis retoriskais jautājums "dzen poētisko vagu cauri visai dzejoļu grāmatai, pat nepūloties piedāvāt atbildi, vienkārši konstatējot faktu, ka ikvienai dzīvībai ir ne tikai sava dzīve, bet arī liktenis" – skaidro Edvīns Raups, grāmatas sastādītājs. "Marta to izjūt skaudri, un sarkastiski viegli dejojoši vārdi it kā vēl vairāk izceļ kontrastu starp formu un saturu, starp dzīvi un likteni. Mēs esam tādi, kādi esam, tāpēc ka atpakaļceļa nav."

Izstādes "Viela un forma. Patoss un rezignācija" un dzejoļu krājuma "Tumsā izšķīdis cukura graudus" veidotāji ir fonds "Mākslai vajag telpu". Organizatori vēlas izteikt pateicību arī uzņēmumam "Skonto Būve" un Guntim Rāvim par līdzdalību izstādes realizēšanā. Fonds "Mākslai vajag telpu" vēlas pateikt īpašu paldies Ingai Šteimanei un Jeļenai Pankevičai un SIA "Dautkom" par atbalstu grāmatas tapšanā.

Sestdien, 28. novembrī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Kino Bize" (Elizabetes 37, Rīgā) Ieva Balode aizsāks eksperimentālā kino vakarus, sniedzot ieskatu eksperimentālajā kino žanrā, demonstrējot atlasītas filmu programmas un aicinot ciemos ar saviem jaunākajiem darbiem draugus no Viļņas, Berlīnes, Londonas, kas ikdienā filmas veido tieši šajā mākslinieciskās izteiksmes formātā.

Pirms pāris gadiem filmu ražotājs "Kodak" pavēstīja pasaulei, ka pārtrauks celuloīda filmu ražošanu, jo kinonozari ir pārņēmušas digitālās tehnoloģijas. Tas bija liels un skaļš paziņojums, kas nozares pārstāvjiem rosināja pārdomas par mediju, kas, iespējams, tiešām pieder aizgājušajam laikam, pagājušā gadsimta kino eksperimentiem, vēsturiskajiem kinoarhīviem, kas paliks guļam savā laika kapsulā nevienam vairs nevajadzīgi un praktiski nelietojami.

Tomēr ir kāda mākslinieku un kinorežisoru grupa, kuri šo ziņu neuztvēra sentimentāli, bet gan ar lielu neizpratni un sašutumu, jo viņiem celuloīds ir vienīgais formāts, ar kādu vispār strādāt. Iespējams, ka "Kodak" ar šo ziņu tikai izspēlēja labu mārketinga triku, bet, iespējams, ka pieprasījums patiešām ir gana liels, jo dažus mēnešus vēlāk globālajā tīmeklī parādījās ziņa, ka "Kodak" turpina celuloīda ražošanu, un visi tie, kam šis formāts ir nozīmīgs, varēs to lietot arī turpmāk.

Kas īsti ir šie autori, kuri nevar iztikt bez celuloīda, un kas ir būtiskākais, kas šo mediju atšķir no digitālajiem medijiem? Uz šo jautājumu vislabāk atbild eksperimentālā kino žanra pārstāvji – entuziastu pulciņš vairākās pasaules valstīs, kas kino uztver kā paplašinātu mediju, kam analogie mediji un celuloīds ir apzināti lietots materiāls, kam kino skatīšanās un veidošana ir fizikāls, bioķīmisks un filozofisks process. Kino kā apziņu paplašinošs piedzīvojums.

No 28. novembra kinoteātrī "Kino Bize" būs skatāma vēl nebijusi kino filmu programma, kas skatītājus iepazīstinās ne tikai ar analogā kino specifiku un tā pārstāvjiem mūsdienās, bet tieksies paplašināt kino skatīšanās robežas, sniedzot ieskatu eksperimentālā kino žanrā, kas nav vairs tikai kā izbijusi lappuse divdesmitā gadsimta sākuma avangarda kino vēsturē. Tas ir zināms arī kā augošs kino žanrs, kas pārliecinoši definē savu vietu, balansējot starp pasaules mākslas telpām un avangarda kinoteātriem. Tas ir kino, kas atsaucas uz šo aizgājušo laiku, pārcilājot vecos kinoarhīvus (found footage), piešķirot tiem jaunu nozīmi. Tas ir kino, kas vienmēr runās par nāvi, par patiesību un tās meklējumiem, par netveramību, par bailēm, par atmiņām un zemapziņu. Tas ir kino, kurš ir jāpiedzīvo un par kuru ir jādomā.

Kinoprogrammas ietvaros būs skatāmas īsmetrāžas un atsevišķas pilnmetrāžas eksperimentālās filmas. Ievadrunu sniegs programmas veidotāja Ieva Balode. Turpmāk būs iespēja arī tikties ar dažiem no filmu veidotājiem klātienē.

Vairāk informācijas par programmu kinobize.lv.